Somija ir valsts ar lielāko meža platību īpatsvaru Eiropā. Savukārt pēc augošu koku koksnes krājas Somijai ir trešie lielākie meža resursi Eiropas Savienībā aiz Zviedrijas un Vācijas. Apvienojumā ar spēcīgu meža nozari tas rada lielisku pamatu plašākai koksnes izmantošanai būvniecībā.
Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, savukārt Somija noteikusi vēl ambiciozāku mērķi – kļūt klimatneitrālai jau līdz 2035. gadam. Koka būvniecība Somijā ir atzīta par vienu no veidiem, kā šo mērķi sasniegt. Turklāt ikviena Somijas valdība 21. gadsimtā ir apņēmusies veicināt koka būvniecības attīstību.
Ņemot vērā šos apstākļus, pārsteidz tas, cik ierobežota joprojām ir koksnes izmantošana Somijas būvniecības nozarē. Koksne joprojām dominē individuālo dzīvojamo māju būvniecībā – gandrīz 90 % privātmāju tiek būvētas no koka. Taču mazāk nekā 4 % jauno daudzdzīvokļu ēku ir ar koka nesošajām konstrukcijām, kamēr Zviedrijā šis īpatsvars sasniedz pat 20 %. Arī ilgtermiņa statistika liecina, ka kopš 2010. gadiem koka būvniecības attīstības tendence Somijā ir bijusi lejupejoša.
Līdztekus ambicioziem mērķiem ir nepieciešami konkrēti pasākumi, lai palielinātu koksnes izmantošanu būvniecībā.
Pirmkārt, daudz aktīvāk jāveicina būvniecība ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Koksnei var būt nozīmīga loma būvniecības radīto emisiju samazināšanā, jo tās izmantošana bieži ļauj samazināt ēkas siltumnīcefekta gāzu emisijas visā tās dzīves ciklā. Ēkas un būvniecības nozare kopumā rada vairāk nekā trešdaļu no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām, tādēļ būvniecībā izmantotajiem risinājumiem ir būtiska nozīme klimata mērķu sasniegšanā.
Somija ir viena no pirmajām Eiropas Savienības valstīm, kas ieviesusi oglekļa pēdas nospieduma robežvērtības jaunbūvēm. Nākamais solis ir noteikt stingrākas prasības, lai tās patiešām veicinātu zemu emisiju būvniecības risinājumu izstrādi un ieviešanu.
Šo virzienu atbalsta arī Eiropas Savienībā izstrādātais Oglekļa piesaistes sertifikācijas regulējums (Carbon Removals Certification Framework – CRCF), kura viens no mērķiem ir atzīt ilgtermiņa oglekļa uzglabāšanas nozīmi ēkās. Tas ir arī būtisks instruments Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšanai.
Otrkārt, publiskajam sektoram ir jāizmanto savas iepirkumu iespējas, lai veicinātu un paplašinātu zemu emisiju būvniecību. Būvniecība veido gandrīz trešdaļu no Eiropas Savienības publisko iepirkumu kopējās vērtības. Eiropas Savienība jau ir sākusi publisko iepirkumu regulējuma reformu, kuras mērķis ir pievērst lielāku uzmanību risinājumiem ar zemām oglekļa emisijām.
Plašāka koksnes izmantošana būvniecībā var sniegt būtisku ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā. Tādēļ būtu jānosaka mērķis, ka vismaz 35 % publiskā sektora būvniecības projektu tiek izmantota koksne. Šāds mērķis veicinātu koka būvniecības tirgus attīstību, palielinātu pieprasījumu pēc šādiem risinājumiem un palīdzētu radīt labās prakses piemērus, kas savukārt sekmētu eksporta tirgu attīstību.
Treškārt, ir jāuzlabo priekšnosacījumi koksnes izmantošanai būvniecībā, padarot elastīgākus teritorijas plānošanas un būvatļauju izsniegšanas procesus. Ne viss ir jābūvē no koka, taču koksne būtu jāizmanto tur, kur tās priekšrocības ir vislielākās. Koksne ir īpaši piemērota rūpnieciski izgatavotu būvkonstrukciju izmantošanai un hibrīdbūvniecībai, kur dažādu materiālu priekšrocības savstarpēji papildina cita citu. Koka konstrukciju nelielais svars un būvniecības ātrums ir divas būtiskas koka būvniecības priekšrocības.
Izmantojot šīs priekšrocības, iespējams ievērojami paaugstināt būvniecības produktivitāti, vienlaikus piedāvājot risinājumus Eiropas mājokļu krīzes mazināšanai.
Ceturtkārt, nepieciešama plašāka sadarbība starp uzņēmumiem, publisko sektoru un citām sabiedrības ieinteresētajām pusēm. Labs piemērs ir Dānija, kur iniciatīvu Reduction Roadmap atbalsta vairāk nekā 600 uzņēmumu, pašvaldību un organizāciju. Šī iniciatīva ir palīdzējusi ieviest pasaulē vienas no stingrākajām prasībām attiecībā uz ēku oglekļa pēdas nospiedumu. Dānijā tas tiek uzskatīts ne tikai par klimata politikas pasākumu, bet arī par iespēju veicināt inovācijas un stiprināt būvniecības nozares eksporta potenciālu.
Līdzīgas iespējas ir arī Somijai. Mūsu rīcībā jau ir plaši meža resursi, spēcīga meža nozare, padziļinātas zināšanas un augsti attīstīti koksnes būvizstrādājumi. Tagad nepieciešama drosme un sadarbība, lai radītu tādu politisko un uzņēmējdarbības vidi, kas veicinātu plašāku koksnes izmantošanu būvniecībā.
Koksnes izmantošanas pieaugumu būvniecībā nevar panākt ar vienu lēmumu. Tam nepieciešama ambicioza politika zemu oglekļa emisiju veicināšanai, publiskā sektora līderība iepirkumos, koka būvniecību atbalstoša plānošanas un normatīvā vide, kā arī sadarbība starp dažādām sabiedrības grupām. Plašāka koksnes izmantošana palīdzētu Somijai sasniegt klimata mērķus, vienlaikus radot papildu ekonomisko aktivitāti, kas sniegtu ieguvumus valsts ekonomikai kopumā.
Somijai ir visi priekšnosacījumi, lai kļūtu par pasaules līderi koka būvniecībā. Tagad ir nepieciešama rīcība, nevis tikai ambiciozi mērķi.
Raksta autors Kalle Ikonen ir Metsä Group korporatīvo attiecību direktors koksnes produktu un mežu jautājumos.
Avots: forest.fi
