“Mežu Eiropā kļūst mazāk.” “Mūsu meži ir ļoti, ļoti sliktā stāvoklī.” Mežu atmežošana ir izaicinājums arī Eiropā.” “Meža īpašniekiem vairāk interesē nauda nekā bioloģiskā daudzveidība.”… šeit ir tikai daži no argumentiem, ko parasti varam dzirdēt ES līmeņa diskusijās par mežiem. Tomēr, tiem, kas tos rada un izmanto, trūkst izpratnes par realitāti mežā. Kurš ir redzējis meža apsaimniekošanas plānu? Kurš zina kā un kāpēc tiek veikti meža kopšanas darbi? Kurš zina par meža apsaimniekošanas izmaksām, kas rodas pirms jebkuriem meža atjaunošanas darbiem? Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi pilnveidot sabiedrības un lēmumu pieņēmēju zināšanas par Eiropas mežiem un meža īpašniekiem, un viens no labākajiem veidiem kā to izdarīt, ir dot vārdu cilvēkiem, kuri ir veltījuši savu dzīvi rūpējoties par mežiem.
Kopš šā gada 30. marta, Eiropas Meža īpašnieku konfederācija (CEPF), Profesionālo lauksaimnieku organizāciju komitejas (COPA/COGECA), un Eiropas Zemes īpašnieku organizācija (ELO) sociālajos tīklos ir uzsākusi informācijas kampaņu “Esi sveicināts manā mežā” (“Welcome to my forest”). Ar vairāku video rullīšu palīdzību, meža īpašnieki no dažādām ES dalībvalstīm ielūdz skatītājus savā mežā, lai tie dzirdētu, ko nozīmē būt meža īpašniekam, kādi ir viņu izaicinājumi, kādi ir viņu meža apsaimniekošanas mērķi un kas viņus motivē. Šī ir realitāte, kas ir tālu no plašsaziņas līdzekļos pamanāmās polemikas un vispārinājumiem.
Pēc pirmo 10 stāstu noskatīšanās ir skaidrs, ka meža īpašnieki nav vienveidīga sabiedrības daļa – tie ir tikpat dažādi kā to meži. Tomēr visiem meža īpašniekiem ir kas kopīgs –visi vēlas pēc iespējas labāk rūpēties par saviem mežiem, lai tie pastāvētu arī turpmāk un nodrošinātu pēc iespējas vairāk labumu sabiedrībai gan šodien, gan nākošajām paaudzēm. Tāpat viņi nodod svarīgu ziņu, kas bieži vien tiek aizmirsta medijos: ilgtspējīga mežu apsaimniekošana ir atslēga klimata pārmaiņu mazināšanā, turklāt, mums jāsaglabā dinamiska nozare, ja mēs vēlamies saglabāt mūsu mežu veselību.
Tāpēc, kampaņas partneri aicina ikvienu sekot līdzi kampaņai #WelcomeToMyForest sociālajos tīklos un uzklausīt meža īpašniekus – cilvēkus, kuri turot rūpi par saviem mežiem vienlaicīgi rūpējas par mūsu visu nākotni.
Latvijas Meža īpašnieku biedrība ir Eiropas Meža īpašnieku konfederācijas biedrs un iesaistās kampaņas satura veidošanā un aicina ikvienu sociālajos tīklos dalīties ar meža īpašnieku stāstījumiem.
Zemāk aicinām iepazīties ar dažiem jau publicētajiem video:
1. Iepazīsties ar Klāras Castello (Clara Castelló) mežu Spānijā:
2. Iepazīsties ar Marta Linnamagi (Märt Linnamägi) mežu Igaunijā:
3. Iepazīsites ar Karinas Mulleres-Vogeles (Karin Müller-Vögel) mežu Austrijā
4. Iepazīsties ar Maikla Nistroma (Mickel Nyström) mežu Somijā:
5. Iepazīsties ar Miroslava Pacovska (Miroslav Pacovský) mežu Čehijā:
6. Iepazīsties ar Mihaelas Johansones (Mikaela Johnsson) mežu Zviedrijā:
7. Iepazīsties ar Luka Bouvarela (Luc Bouvarel) mežu Francijā:
8. Iepazīsties ar Marijas Kauseres (Marie Kayser) mežu Luksemburgā:
Daži fakti no ziņojuma State of Europe’s Forests 2020:
- Eiropā mežu platības pieaug, pieaug arī oglekļa piesaiste, un koksnes piegādes ir ilgtspējīgas.
- Pēdējo trīsdesmit gadu laikā meža platības Eiropā ir augušas par 9%.
- Kopš 1990. gada koksnes krājas apjoms ir audzis par 50 %, lai gan šī tendence palēninās. Kopējā koksnes krāja Eiropas mežos ir palielinājusies līdz 34 900 miljoniem m3, no kuriem apmēram 84% atrodas mežos, kur iespējama koksnes ieguve. Vidējā koksnes krāja uz hektāra ir 169 m3, kas ir par 40 m3 vairāk nekā 30 gadus atpakaļ.
- Koksnes daudzums un oglekļa daudzums, kas uzkrāts biomasas formā Eiropas mežos, ir pieaudzis par 50% pēdējo trīsdesmit gadu laikā balstoties uz faktu, ka kopējā meža platība ir pieaugusi un tikai daļa no pieauguma nocirsti.
- Apmēram ¾ no ikgadējā koksnes pieauguma tiek izstrādāti. Katru gadu Eiropā meži biomasā uzkrāj apmēram desmito daļu no oglekļa dioksīda emisijām, kas rodas citās nozarēs.
- Oglekļa dioksīds, kas uzkrāts gatavos kokmateriālos, arī palīdz samazināt CO2 emisijas.
- Ikgadējais piegādātās koksnes daudzums ir audzis, sasniedzot 550 milj. m3, kas ir par 40% vairāk kā 1990. gadā.
- Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai paredzēto mežu platība 20 gadu laikā ir palielinājusies par 65%, savukārt ainavu saglabāšanai - par 8%.
- Laika posmā no 2010. gada līdz 2020. gadam, ikgadējais vidējais oglekļa piesaistīšanas apjoms biomasā Eiropas reģionā sasniedz 155 miljonus tonnu. ES-28 valstīs kopējā piesaiste atbilst aptuveni 10 % no kopējām siltumnīcefekta gāzu bruto emisijām. Laika posmā no 1990. līdz 2020. gadam, oglekļa piesaiste no mežizstrādes iegūtajiem kokmateriāliem ir pieaugusi no 2.5 līdz 2.8 tonnām oglekļa uz vienu iedzīvotāju, tādējādi veicinot CO2 samazināšanos.
- No kopējās meža platības Eiropā 66% tika atjaunoti dabīgi vai izveidojušies dabiskās apmežošanās rezultātā, turklāt, apmežošanās procesā novērojama neliela īpatsvara palielināšanās. 2020. gadā no kopējās Eiropas mežu platības meža plantācijas sastāda tikai 3.8%, cilvēku neskartas teritorijas sastāda 2.2%.
Ja ir kādi jautājumi par kampaņu, lūgums sazināties ar tās organizētājiem:
Susanna Kallio
Office & Communications Manager, CEPF
susanna.kallio@cepf-eu.org
Jean-Baptiste Boucher
Communications Director, Copa-Cogeca
jean-baptiste.boucher@copa-cogeca.eu
Ana Rocha
Senior Policy Officer, ELO
ana.rocha@elo.org
