Austrijas profesors Huberts Hazenauers, viesojoties Somijā, augstu vērtēja šīs valsts un visas Eiropas pieredzi ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā. Viņaprāt Eiropas meži nav salīdzināmi ar tropu džungļiem – šeit apsaimniekošana balstās uz simtgadīgām tradīcijām un atbildīgu pieeju.
Eiropas mežu teritoriju skaits aug, nevis sarūk
Kopš 2010. gada mežu platība Eiropā vidēji pieaug par 44 000 hektāru gadā. Faktiski Eiropa ir vienīgais kontinents, kur meži kļūst vairāk. Arī koksnes izmantošana – gan būvniecībā, gan kā atjaunojams enerģijas avots – Eiropā ir izteiktāka nekā citviet pasaulē.
Somija ir labs piemērs: ik gadu mežos izaudzē vairāk koksnes nekā nocērt. Kopš 1970. gadiem koksnes apjoms Somijas mežos ir pieaudzis par 67%.
Vai mazāk ciršanas nozīmē vairāk oglekļa piesaisti? - Ne vienmēr
Dažkārt uzskata, ka būtu jāsamazina ciršana, lai koki vairāk piesaistītu oglekli no atmosfēras. Tomēr Hazenauers tam nepiekrīt. Viņš uzsver, ka ir būtiski saprast atšķirību starp oglekļa uzglabāšanu un piesaisti.
Mežam kļūstot vecākam, tajā uzkrātais oglekļa daudzums uzkrājas lēnāk, jo koki vairs neaug tik intensīvi - lielākā daļa enerģijas aiziet koka “elpošanai”, nevis augšanai. Līdz ar to samazinās spēja piesaistīt jaunu oglekli.
Vecs mežs = vairāk riska
Vēl viens būtisks aspekts – vecie koki kļūst uzņēmīgāki pret dažādiem riskiem. Vētras tos ir vieglāk izgāst, krituši koki pievilina kaitēkļus, piemēram, mizgraužus, kā arī palielinās meža ugunsgrēku risks.
Koka mājas – ilgtspējīga oglekļa uzglabāšana
Hazenauers aicina domāt plašāk: ogleklis nav jātur tikai mežā. Koks, kas izmantots ēku būvniecībā, var kalpot kā ilgtermiņa oglekļa krātuve. Koka mājas stāv gadu desmitiem, pat simtiem – un šajā laikā no tām ogleklis neatgriežas atmosfērā. Tajā pašā laikā mežs, no kura koks ņemts, var atjaunoties – un jauni koki piesaista oglekli daudz aktīvāk nekā vecie.
Protams, ne viss nocirstais koks nonāk būvniecībā – apmēram puse. Pārējā biomasa (zari, lapotne, miza) tiek izmantota citos veidos, piemēram, siltuma ražošanai vai rūpnieciskai pārstrādei.
Koks vs betons
Lielākais klimata ieguvums no koksnes ir tieši tad, ja tā aizvieto ar materiāliem kā betons, kura ražošanai nepieciešama milzīgs enerģijas patēriņšu un kura ražošanas procesā emisiju patēriņš ir augsts.
Ko darīt ar mežiem? Somijā spriež gudri
Somijā notiek plašas diskusijas par to, kā vislabāk apsaimniekot komerciālos mežus klimata pārmaiņu laikmetā. Vai būtu jāpaildzina rotācijas periods (laiks starp stādīšanu un ciršanu)? Vai samazināt ciršanu? Vai arī turpināt kā līdz šim?
Lai rastu atbildi, Somijas Meža nozares federācija uzdeva pētniekiem no institūta LUKE izveidot divus scenārijus par mežu apsaimniekošanu nākamajiem 30 gadiem.
1. variants – turpināt kā līdz šim, ievērojot esošos ieteikumus un mežu sertifikācijas prasības. (basic)
2. variants – aktīva pielāgošanās klimata pārmaiņām: vairāk mēslošanas, biežāka jauno audžu kopšana, izcili stādi, dažādāku sugu audzēšana (piemēram, lapkoki starp skujkokiem), kā arī lielāka nepārtrauktas mežaudzes (bez kailcirtēm) pielietošana. (klimate)
Somijas Dabas resursu institūta (Luke) pētījums rāda, ka, ja mežu kopšana un apsaimniekošana piaugtu, arī ieguvums palielinātos.
Bāzes scenārijā (basic), (ja turpina kā līdz šim) mežu pieaugums gadā saglabājas nedaudz virs 100 miljoniem kubikmetru.
Klimata scenārijā (klimate), (ja apsaimnieko aktīvāk) pieaugums katrā desmitgadē kļūst lielāks un laika posmā no 2046. līdz 2055. gadam sasniedzot gandrīz 120 miljonus kubikmetru gadā.
Neko nemainot bāzes scenārijā pēc 2030. gada plānotie koku ciršanas apjomi samazinātu mežu spēju piesaistīt oglekli. Savukārt, ar intensīvāku apsaimniekošanu oglekļa piesaiste pieaugtu.
Pētnieks Jari Hynynens uzsvēr: “Lai šis efekts būtu, klimatam pielāgotie apsaimniekošanas pasākumi jāīsteno pilnībā un mērķtiecīgi. Piemēram, mēslošana jāveic tur, kur tā dos vislabāko rezultātu.”
Arī Somijas Meža nozares federācijas Mežu direktore Karoliina Niemi atzina: “Tieši aktīva mežu apsaimniekošana ļauj palielināt to augšanu, uzlabot oglekļa piesaisti un sekmēt ilgtspēju klimata kontekstā.” Viņa piebilda: “Aktīva apsaimniekošana nenozīmē tikai laiku pa laikam kaut ko darīt. Tas nozīmē, ka mēs savus mežus labi pazīstam un kopjam tos tā visā dzīves ciklā.”
Avots: forest.fi
