Koku mirstība visā pasaulē pieaug satraucošā tempā. Daudzās Eiropas valstīs šī tendence ir īpaši satraucoša egļu (Picea abies) mežos, kas ir ļoti jutīgi pret klimata pārmaiņu ietekmi.
Samuli Junttila, Helsinku Universitātes Lāzerskenēšanas asociētais profesors, ir daļa no starptautiskas pētnieku grupas, kas pēta šīs parādības cēloņus un sekas.
“Koku mirstība ir viena no lielākajām nākotnes problēmām, ar ko saskaras meži. Tā nav tikai Somijas vai Skandināvijas problēma – tā ir globāla problēma,” viņš norāda.
Egļu mirstība ir sasniegusi bīstamu līmeni, ko galvenokārt izraisa klimata radītais stress un kaitēkļu invāzijas. Parastā egle, kas ir dominējoša suga Ziemeļeiropā, Centrāleiropā un Austrumeiropā, ir īpaši jutīga pret sausumu un karstumu, kas vājina tās aizsargspējas un padara tās par vieglu upuri mizgraužiem. Pieaugošā mirstība apdraud bioloģisko daudzveidību, mežu veselību, oglekļa piesaisti un mežsaimniecības ekonomisko stabilitāti.
“Klimata stresa faktori, piemēram, sausums, karstuma viļņi, vētras un kaitēkļu uzliesmojumi, fizioloģiski novājina kokus, padarot tos uzņēmīgākus pret slimībām un samazinot to spēju atjaunoties,” skaidro Junttila.
Pētījumi rāda, ka koku mirstība dažos reģionos pieaugusi pat par 50 % pēdējo desmitgažu laikā. Žurnālā New Phytologist publicētā analīze šo satraucošo tendenci saista ar cilvēku izraisītām klimata pārmaiņām – pārmaiņām, ko izraisa fosilā kurināmā dedzināšana un mežu izciršana. Šīs pārmaiņas rada nopietnus riskus bioloģiskajai daudzveidībai, oglekļa uzkrāšanai un ekosistēmu stabilitātei.
Tomēr Junttila uzsver, ka klimata izraisītās koku mirstības apmēru joprojām ir grūti precīzi noteikt:
“Modeļi vēl ir nepilnīgi, un mēs pilnībā nesaprotam fizioloģiskos mehānismus, kas izraisa koku bojāeju. Tomēr tiek lēsts, ka klimata pārmaiņas varētu būt atbildīgas par 10–50 % no novērotās koku mirstības.”
Klimata stress un mizgrauži
Zinātnieki ir vienisprātis, ka klimata pārmaiņas ir galvenais koku bojāejas cēlonis visā pasaulē.
“Pieaugošs sausums padara kokus īpaši uzņēmīgus pret Eiropas egļu mizgrauža un citu kaitēkļu izraisītiem bojājumiem,” skaidro Junttila.
“Pieaugoša temperatūra un vētras vēl vairāk vājināt kokus un paātrina kaitēkļu vairošanos, ļaujot invāzijām izplatīties arī uz veseliem kokiem.”
Junttila pētnieku komanda īpaši pētījusi mizgraužu izraisītu egļu mirstību. Žurnālā Trees, Forests and People (2025. gada februāris) publicētā pētījumā analizētas 57 egļu stumbru diametra izmaiņas laika posmā no 2020. līdz 2022. gadam, izmantojot precīzus dendrometrus.
Rezultāti parādīja, ka ar mizgrauzi inficētie koki jau ilgi pirms bojāejas piedzīvoja strauju stumbra diametra samazinājumu, kas liecina par agrīnām stresa un dehidratācijas pazīmēm.
Junttila skaidro, ka koka biezums dienas laikā dabiski mainās: dienā koks izdala vairāk mitruma un ir plānāks, bet naktī biezāks, jo satur vairāk ūdens.
“Mēs atklājām, ka koka augšana palēninās jau drīz pēc inficēšanās ar mizgrauzi, ilgi pirms koks pilnībā pārstāj augt un iet bojā. Inficētie koki uzrāda straujas diametra svārstības, kad tie sāk izžūt.”
Tomēr tika novērota ievērojama atšķirība starp individuāliem kokiem.
“Tas varētu būt atkarīgs no mizgraužu skaita konkrētajā kokā vai citiem stresa faktoriem, ar kuriem koks saskaras,” viņš piebilst.
“Šie procesi būtu jāpēta detalizētāk turpmākajos pētījumos.”
Egļu izaicinājums Somijā
Somijā parastā egle (Picea abies) veido apmēram ceturtdaļu no valsts mežu platības, īpaši dienvidos un centrālajā daļā, kur augšanas apstākļi bijuši labvēlīgāki. Tā ir būtiska Somijas mežsaimniecības nozarei, jo no tās tiek ražota zāģmateriālu, celulozes un papīra produkcija, kas veido ievērojamu daļu no 64 miljoniem kubikmetru koksnes, kas ik gadu tiek iegūta rūpniecībā.
Neraugoties uz ekonomisko nozīmi, Junttila brīdina, ka egles nākotne kā dominējošai sugai kļūst arvien neskaidrāka, jo tā ir īpaši neaizsargāta sasilstošā klimatā.
“Joprojām tiek stādītas milzīgas egļu platības, lai gan es nesaskatu pozitīvu nākotni eglei kā galvenajai sugai šeit,” viņš saka.
“Bioloģiskās daudzveidības palielināšana ir viens no galvenajiem veidiem, kā uzlabot mežu noturību.”
Monokultūru meži, kuros dominē vienas sugas un vecuma koki, ir īpaši uzņēmīgi pret kaitēkļiem, slimībām un ekstremāliem laikapstākļiem. Savukārt jauktie meži ir izturīgāki un ilgtspējīgāki gan ekoloģiski, gan ekonomiski, un šo pieeju atbalsta arī mežsaimniecības vadlīnijas un nozares ieteikumi.
Mežu uzraudzība ar tehnoloģiju palīdzību
Junttila vada Globālo ekosistēmu veselības observatoriju (GEHO) – Helsinku Universitātes pētniecības grupu, kas izmanto satellītattēlus, lāzerskenēšanu un dronus, lai precīzi novērotu mežu veselību un koku mirstību.
“Meži dzīvo simtiem gadu, tāpēc to uzraudzība prasa ilgtermiņa apņemšanos,” uzsver Junttila.
“Mums joprojām trūkst detalizētu datu par to, kur, kad un kāpēc koki mirst, taču jaunās tehnoloģijas palīdz šo plaisu aizpildīt.”
Lāzerskenēšana ļauj izveidot trīsdimensiju mežu struktūras kartes, savukārt satelītattēli parāda izmaiņas plašā mērogā. Apvienojot šos datus ar lauka mērījumiem, pētnieki iegūst pilnīgāku un dinamiskāku priekšstatu par mežu stāvokli.
GEHO mērķis ir ilgtermiņā nodrošināt augstas izšķirtspējas datus par to, kā ekosistēmas reaģē uz sausumu, karstuma viļņiem, kaitēkļiem un zemes izmantošanas izmaiņām. Šī informācija palīdz zinātniekiem, politikas veidotājiem un mežu apsaimniekotājiem pieņemt pamatotus lēmumus par dabas aizsardzību un klimata pielāgošanos.
“Tālizpētes tehnoloģijas tagad ļauj monitorēt koku mirstību līdz pat atsevišķu koku līmenim no gaisa vai satelīta,” skaidro Junttila.
“Tomēr jauno kociņu un mazo koku bojāeju joprojām iespējams precīzi noteikt tikai ar lauka mērījumiem vai droniem, kas spēj pārvietoties mežu vainagu līmenī – šādi risinājumi pašlaik tiek aktīvi izstrādāti.”
Mežu nākotne ir atkarīga no politiskiem lēmumiem
Junttila uzsver, ka mežu nākotne būs atkarīga no tā, cik ātri mežsaimniecība pielāgosies klimata realitātei. Politiķiem jāsaprot, ka mežu spēja piesaistīt oglekli samazinās, ja palielināsies koku mirstība un samazināsies augšana.
“No klimata pārmaiņu mazināšanas viedokļa tas nozīmē, ka mežizstrāde, iespējams, būs jāsamazina vairāk, nekā iepriekš tika domāts, lai mazinātu emisijas un saglabātu mežus kā oglekļa piesaistes avotus,” skaidro Junttila.
“Meži būtu jāvērtē galvenokārt kā ekosistēmu un planētas veselības sargātāji, nevis tikai kā ekonomiska resursa avots.”
Viņš uzsver, ka izpratne par koku mirstības sekām dabā un sabiedrībā ir būtiska, lai veidotu nākotnes mežus:
“Nepieciešami drosmīgi lēmumi par to, kuras sugas stādām šodien, kā arī lielākas investīcijas pētniecībā un izglītībā – īpaši mežu veselības un bioloģiskās daudzveidības monitorēšanā.
Rītdienas meži tiek stādīti šodien, un mēs tieši ietekmējam, cik izturīgi tie būs pret klimata pārmaiņām.”
“Koku mirstības izpēte ir ļoti svarīga, lai valstis varētu noteikt emisiju samazināšanas mērķus, balstītus zinātniskos datos, un plānot ilgtspējīgu mežu izmantošanu,” norāda Junttila.
Koku spēja piesaistīt oglekli ir viens no galvenajiem Eiropas klimata politikas instrumentiem, līdzās fosilā kurināmā samazināšanai. Tāpēc precīza informācija par mežu veselību ir būtiska, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 2°C virs pirmsindustriālā līmeņa, kā noteikts Parīzes nolīgumā.
Parastā egle (Picea abies)
- Dabiskā izplatība: Ziemeļeiropa, Centrāleiropa un Austrumeiropa (Norvēģija, Zviedrija, Baltijas valstis, Polija, Vācija, Austrija, Čehija, Krievija).
- Augstums: Līdz 50–55 metriem.
- Ekonomiskā nozīme: Galvenā suga zāģmateriālu, celulozes un papīra ražošanai; būtisks Eiropas meža eksporta komponents.
- Klimata ievainojamība: Ļoti jutīga pret sausumu, karstumu un mizgraužu invāzijām.
- Izplatība ārpus dzimtās teritorijas: Plaši stādīta Eiropā un ieviesta Ziemeļamerikā mežsaimniecības un Ziemassvētku eglīšu vajadzībām.
Avots: forest.fi
