Sākums
Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Kokapstrādes atlieku trūkums Zviedrijā rada pieprasījumu šķeldai

Kokapstrādes atlieku trūkums Zviedrijā rada pieprasījumu šķeldai

Katlumājas šobrīd izjūt biokurināmā trūkumu. Cenas pieaug sakarā ar to, ka zāģētavas, būvobjekti un saistītās nozares piegādā mazākus koksnes atlieku apjomus. Šī situācija paver jaunas iespējas meža īpašniekiem. Pat papīrmalka tiek izmantota enerģijas ražošanai.

R.Johansons, Sveaskog biokurināmā koordinators, saka, ka meža īpašnieks ir ieguvējs no cenu pieauguma. Šobrīd acīmredzams ir tas, ka biokurināmais ieņem trešo lielāko produktu grupu meža nozares produkcijā.

Viņš saka, ka šķeldas cenas šobrīd ir 10, 15 un pat reizēm 20% augstākas nekā pirms gada slēgtos ilgtermiņa līgumos. Sakarā ar to, ka papīrmalkai šobrīd ir zems pieprasījums, kā arī krītošās cenas papīrmalkai, tā šad un tad tiek izmantota enerģijas ieguvei. Šādi gadījumi Zviedrijā līdz šim nav bijuši. Vienmēr katlu mājās ir tikušas izmantotas mežizstrādes atliekas - zari, galotnes, saknes, taču nekad - papīrmalka.

Ekonomiskās lejupslīdes ietekmē cenas paaugstinās. Zāģētavas ir samazinājušas ražošanas apjomus, tāpēc ir mazāk pieejamas zāģēšanas procesa atliekas enerģijas ražošanai. Sakarā ar zemo aktivitāti būvniecībā, katlu mājām maz tiek piegādāts otrreiz pārstrādājamais materiāls - paletes un iepakojums. Turklāt šī ziema bija diezgan auksta.

Johansons saka, ka, lai gan meža īpašniekiem šobrīd tas nav liels peļņas avots, bioenerģija tomēr ir interesanta izvēle. Pāris gadus atpakaļ mazāka diametra kociņu kopšana un grāvjmalu tīrīšana nebija peļņu nesoši pasākumi. Šādas koksnes izmantošana, kas kādreiz tika uzskatīta par atkritumu, pēkšņi ir ienesīgs pasākums.

 Sagatavots pēc materiāliem no www.nordicforestry.org