Kokrūpniecības nozare ir kā dzīvs organisms, atkarīga no daudziem mainīgajiem, tostarp valsts ekonomikas izaugsmes, satricinājumiem būvniecībā, laikapstākļiem, kā arī cilvēku pirktspējas. Lai gan pēdējos divos gados vērojama stabilizācija, uzņēmēji guvuši gan atziņas, gan mācības par to, kā diversificēt tirgus, nodrošināt konkurētspēju, celt produktivitāti un izvairīties no pieļautajām kļūdām.
Pēc ballītes bez paģirām
Kā skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts, pēdējie pieci gadi kokrūpniecībā bijuši nopietna mācība daudziem uzņēmējiem: “Kamēr pasaulē bija pandēmija, daudzi cilvēki bija spiesti uzturēties mājās, tādējādi atbrīvojās laiks, kad veikt uzlabojumus savos mājokļos. Tas attiecas kā uz būvniecību, tā arī iekārtošanas darbiem, jo populāra kļuva “Do it yourself” (tulkojums no angļu valodas – dari pats) pieeja, kad ļoti strauji pieauga privātpersonu rosība, ko izjuta arī dažādi kokrūpniecības uzņēmumi un mēbeļu ražotāji.”
Savukārt pēc pandēmijas, ko katra valsts pārdzīvoja atšķirīgi, sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, kam sekoja gan enerģētikas krīze, gan arī neskaitāmās sankciju kārtas. “Iepriekš jutām, ka caur dažādiem trešo valstu tirgiem Eiropā turpina ieplūst Krievijas un Baltkrievijas kokmateriāli un izejvielas, bet tagad varam puslīdz nopietni teikt, ka esam šo problēmu apkarojuši līdz “dabiskajam minimumam”.
Nupat arī nozares gada balvā “Zelta čiekurs” īpašu atzinību saņēma starpnozaru darba grupas pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes, Valsts meža dienesta un AS “Latvijas Finieris”. Šī darba grupa strādāja ar ES un valsts iestādēm, identificējot un neitralizējot jaunus agresorvalstu koksnes produktu, īpaši bērza saplākšņa nelegālā importa kanālus.
Pateicoties viņu darbam, 2024. gadā panākts nozīmīgs progress – nelegālā saplākšņa imports Latvijā samazinājās 30 reizes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,” piebilst A.Bukonts.
Latvijas uzņēmumi vēsturiski cieši sadarbojas ar Skandināvijas valstīm, kur pēdējos trīs gados novērots būvniecības tirgus kritums, kas īpaši skāris dzīvojamo ēku būvniecību. Taču pamazām attīstās ražošanas, biroju un citu industriālo ēku būvniecība, par pamatu izvēloties kokmateriālus.
“Arī Latvijā ir vairākas ievērojamas celtnes, kur par pamatu izmantots koks. Pēdējās desmitgadēs pierādīts, ka koka konstrukcijas un jaunākās tehnoloģijas var nodrošināt tādu pašu, ja ne vēl augstāku stiprību un noturību, tāpēc industriālās ēkās šis materiāls tiek izmantots arvien vairāk,” saka A.Bukonts.
Dati rāda, ka kokrūpniecība savu augstāko izaugsmi piedzīvoja 2021.gadā, taču pamazām tirgus stabilizējas un ievērojams kritums nav novērots. “Svarīgi, lai šajos gados gūtās mācības palīdz uzņēmējiem attīstīties un viņi nepiedzīvo tā saucamās “paģiras pēc ballītes”, bet gan spēj augt,” piebilst A.Bukonts, norādot, ka nozarē ieplūst ļoti svarīgās investīcijas, tādējādi ceļot produktivitāti un nodrošinot ļoti kvalitatīvu produkciju, kas ir īpaši svarīgi eksportā.
Eksports un konkurence
Patlaban visvairāk kokrūpniecības produkcija tiek eksportēta uz Apvienoto Karalisti, kam seko Igaunija, Vācija, Zviedrija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija.
Aprēķini liecina, ka šī nozare no iekšzemes kopprodukta veido 6,4%, bet eksporta ieņēmumi ir krietni virs 3 miljardiem eiro, tādējādi ienesot Latvijā ievērojami lielu naudas plūsmu. “Mēs nepārtraukti investējam gan ražošanas procesu modernizācijā, tostarp tehnoloģijās, gan arī darbiniekos, jo tieši no viņiem ir atkarīgs bizness,” saka žogu un žogu aksesuāru ražotāja SIA “Vilsa” direktors Vilnis Saulājs. “Mēs pamatā savu produkciju eksportējam uz Lielbritāniju un Īriju, taču arī citas Eiropas valstis ir mūsu klienti.”
Tabula: Meža nozares produkcijas eksports no Latvijas
V.Saulājs norāda, ka pašreiz viena no galvenajām problēmām ir augstās izejvielu cenas, jo baļķi Latvijā dažādu iemeslu dēļ ir dārgāki nekā citās valstīs. Tam piekrīt arī A.Bukonts, kurš norāda, ka pēdējo gadu visu laiku esam dzīvojuši rudenī, kad kokmateriālus ir daudz dārgāk un sarežģītāk izvest no meža.
“Latvijā šajā nozarē konkurence par izejvielām vienmēr bijusi daudz augstāka nekā kaimiņvalstīs, tāpēc arī tās ir dārgākas. Dažbrīd pat grūti saprast, kā tieši veidojas cenu līmenis, taču pozitīvi vērtēju to, ka uz austrumiem robežas ir ciet, tāpēc nav jācīnās ar dempinga cenām,” piebilst V.Saulājs.
Savukārt augstas kvalitātes mēbeļu ražotāja “Dižozols Plus” valdes loceklis Ģirts Plakans pauž, ka pēdējos gados gūtas ļoti nozīmīgas mācības, kas attiecas uz eksportu: “Kad citi nozares uzņēmēji sasniedza augstākos pārdošanas rezultātus, mums bija 18% kritums, jo pazaudējām divus nozīmīgus sadarbības partnerus, ar ko nebijām rēķinājušies.
Līdz tam augām kopā ar klientu, kas arī bija mūsu svarīgākā vērtība, bet pēkšņi bija jāmeklē pilnīgi citi risinājumi. Šajā gadījumā darbojas vecā paruna, ka nevajag likt visas olas vienā groziņā, jo citādi var gadīties apdedzināties.”
Viņš norāda: jo lielāks klients, jo lielāka atkarība, kas atsevišķās situācijās var kaitēt, nevis palīdzēt.
Patlaban uzņēmums atradis papildus jaunus sadarbības partnerus un šajā gadā spējis radīt pat 80 jaunus produktus. “Parasti viena parauga izstrāde prasa divus līdz trīs mēnešus, taču mūsu konstruktori un projektētāji spēja šogad būt ļoti produktīvi, lai piedāvātu visaugstākās kvalitātes mēbeles jeb specifiski dizaina krēslus, ko piedāvātu tādos tirgos kā Dānija un citās Skandināvijas valstīs.
Gūstot secinājumus un veicot pamatīgu mājasdarbu, šogad uzņēmums sasniedzis vēsturiski lielāko apgrozījumu, saka Ģ.Pakalns.
Tabula: Mēbeļu eksports no Latvijas
Bērzu kokmateriālu ražotāja “Krauss” valdes priekšsēdētājs Gatis Gulbis pauda, ka patlaban 95% produkcijas tiek eksportēta. “Mēs spējam ļoti ātri reaģēt uz tirgus izmaiņām un varam samērā operatīvi atrast sadarbības partnerus visā pasaulē. Sadarbojamies gan ar Amerikas Savienotajām Valstīm, gan Vāciju, Zviedriju un citām.
Šajā gadā atklājām jaunu rūpnīcu, tāpēc daudz mācījāmies, nācās pielāgoties un risināt dažādus izaicinājumus. Nākamais gads būs attīstības un stabilizācijas laiks,” saka G.Gulbis.
Visu uzņēmumu pārstāvji norāda, ka pašreiz galvenais izaicinājums ir augstās kokmateriālu iepirkumu cenas, kas sadārdzina gala produktu, tādējādi traucējot konkurētspējai.
“Kokrūpniecības federācija sākusi sarunas ar Zemkopības ministriju par to, lai iespējami samazinātu un regulētu zāģbaļķu izvešanu no Latvijas ar konteineriem, kur pārpircēji piedāvā labākas cenas, traucējot konkurēt par izejmateriāliem vietējiem uzņēmējiem,” skaidro G.Gulbis.
Darbaspēka pieejamība
Visi uzrunātie uzņēmēji norāda, ka nozarē ir problēmas ar darbaspēka atrašanu. “Mēs sadarbojamies ar tehniskajām skolām un koledžām, regulāri jauniešiem vadu ekskursijas pa rūpnīcu, stāstu, kādi ir galvenie darba pienākumi, rādu gatavo produkciju un darba apstākļus ražotnē, lai ieinteresētu un iedvesmotu strādāt nozarē. Priecājos par katru, kurš atgriežas un kļūst par mūsu kolēģi,”
saka “Dižozols Plus” valdes loceklis Ģirts Plakans, piebilstot, ka, neskatoties uz sarežģījumiem ar sadarbības partneriem, gada laikā kolektīvs pieaudzis par 30 darbiniekiem, “piesaistām arī viesstrādniekus, taču arī viņi kļuvuši daudz dārgāki nekā iepriekš, tāpēc ļoti ceram, ka jaunieši biežāk izvēlēsies kokrūpniecības nozari, lai veidotu savu karjeru”.
Līdzīgās domās ir arī G.Gulbis, kurš norāda, ka pēdējos gados veiktas ievērojamas investīcijas, lai palielinātu uzņēmuma produktivitāti. “Pašreiz cilvēkiem ir grūti tikt līdz tehnoloģijām.
Izlaides spēja uz vienu cilvēku ir būtiski augusi, tādējādi ievērojami palielinājusies arī produktivitāte.
Mēs vairs nekonkurējam par mazāk kvalificētajiem darbiniekiem, bet gan inženieriem un līdzvērtīgiem profesionāļiem,” piebilst G.Gulbis.
SIA “Vilsa” direktors Vilnis Saulājs norāda, ka kolektīvs ir ļoti stabils un daudzi darbinieki jau gadiem strādā uzņēmumā, taču regulāri tiek meklēti papildspēki, lai, piemēram, nokomplektētu otro maiņu. “Diemžēl vēl arvien saskaramies ar tādiem cilvēkiem, kuri atnāk, pastrādā dažas dienas un pārdomā, tāpēc ļoti sarežģīti atrast motivētus profesionāļus, kuri vēlas nozarē būt ilgstoši,” skaidro V.Saulājs.
Nākotnes izaicinājumi
Kā norāda A.Bukonts, vienmēr aktuāls būs jautājums par saimniekošanu mežā un dabas aizsardzību. “Mēs respektējam Eiropas Savienības mērķus un saprotam, ka ir daļa no mežiem, kur kāju nevar spert, taču svarīgi saprast, kā apvienot saimniekošanu un dabas aizsardzību tā, lai uzņēmumiem būtu skaidri noteikumi un visas puses būtu apmierinātas,” saka A.Bukonts.
Aptaujātie uzņēmumi pauž, ka svarīgi sakārtot tirgu tā, lai vietējām kompānijām būtu iespēja lētāk iegādāties izejmateriālus, tādējādi kļūstot konkurētspējīgākiem, piedāvājot saražoto par iespējami labākām cenām kā Latvijā, tā Eiropā un pasaulē.
“Izejmateriālus importējam arī no Norvēģijas. Tas šķiet samērā paradoksāli, ka no tik bagātas valsts vedam baļķus, kas ir labākā cenā nekā vietējie. Kaut kas šajā procesā nav pareizi, tāpēc jāmeklē risinājumi,” piebilst A.Bukonts.
Taču viņš norāda, ka patlaban jau zināmi vairāki interesanti un nozīmīgi projekti, kas palīdzēs nozarei augt, piemēram, tiek būvēta koksnes akustisko plātņu rūpnīca, sveķu rūpnīca, kā arī Valmierā top koksnes biorafinēšanas rūpnīca.
“Un šie nav vienīgie projekti. Nozare ik gadu attīstās un kļūst produktīvāka, tādējādi veicinot visas valsts ekonomikas izaugsmi un attīstību,” pauž A.Bukonts, novēlot visiem veiksmīgu jauno gadu!
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.
Avots: apollo.lv
