Iedomājieties nākotni, kur automašīnu riepas, kuru sastāvā ir mazāk fosilās izcelsmes pildvielu - tās vietā izmantota lignīna, dabīga viela, kas iegūta no ilgtspējīgi apsaimniekota koksnes resursa. Šī ideja jau ir kļuvusi par realitāti.
“Nokian Tyres Green Step Ligna” koncepcijas riepa, kas izstrādāta sadarbojoties Nokian Tyres un UPM, tika atzīta par 2025. gada “New Wood” (Jaunais koks) konkursa uzvarētāju. Eksperti norāda, ka šī inovācija spēj pārveidot visu automobiļu nozari.
“Dažkārt spēcīgākās inovācijas nemaina pašu produktu, bet gan materiālus, no kā tas ir veidots - pārvēršot to patiesi ilgtspējīgā risinājumā,” komentēja Pauli Aalto-Setälä, Somijas parlamenta deputāts, zinātniskās literatūras autors un “New Wood 2025” konkursa žūrijas loceklis.
Pildvielas veido apmēram trešdaļu no riepas masas un būtiski ietekmē tās izturību un veiktspēju. “Green Step Ligna” riepas sānu daļā fosilās izcelsmes pildvielas ir aizstātas ar lignīna bāzes UPM BioMotion™ materiālu, kas ražots UPM biorafinērijā Leunā, Vācijā. Lignīns ir dabīga koksnes sastāvdaļa, kas parasti rodas kā blakusprodukts celulozes ražošanā.
“UPM BioMotion™ atjaunojamās funkcionālās pildvielas (RFF) ir viena no vairākām CO₂-negatīvām inovācijām, kuras tiks ražotas Leunas rūpnīcā. Tās pārstāv pilnīgi jaunu atjaunojamu materiālu klasi, kas spēj aizstāt ļoti CO₂-intensīvo oglekļa melno un nogulsnēto silīciju gumijas izstrādājumos,” skaidro Petri Hyyryläinen, UPM Biorafinēšanas nodaļas stratēģijas direktors.
No prototipa līdz piesārņojuma mazināšanai
UPM investē 1,335 miljardus eiro, lai Leunā izveidotu pasaulē pirmo industriāla mēroga biorafinēriju, kas pārstrādās sertificētu lapu koksni jaunās paaudzes bioķimikālijās.
“Šī rūpnīca veicinās pāreju no fosilajiem materiāliem uz atjaunojamiem, radot pārmaiņas daudzās nozarēs,” uzsver Hyyryläinen.
Lai arī “Green Step Ligna” šobrīd vēl ir koncepcija, konkursa žūrija uzskata, ka tai ir potenciāls būtiski mainīt riepu ražošanas nozari. Šī inovācija pierāda, ka fosilās izcelsmes materiālus iespējams aizstāt ar videi draudzīgiem, atjaunojamiem risinājumiem arī kritiski svarīgās industrijās.
Aizvietojot tradicionālo oglekļa melno ar koksnes lignīnu, tiek mazināta atkarība no naftas produktiem un samazināts ražošanas oglekļa nospiedums.
Solis pretī tīrākai videi
Kā norādīja Aalto-Setälä, automobiļu riepas jau sen ir viens no lielākajiem mikroplastmasas piesārņojuma avotiem. Saskaņā ar ANO Vides programmas (UNEP) datiem, riepu nodilums ir otrais lielākais mikroplastmasas piesārņojuma avots okeānos, veidojot līdz pat 28% no kopējā apjoma.
“Tāpēc šī inovācija ir nozīmīgs solis ceļā uz tīrāku vidi,” viņš uzsvēra.
“Kā ilgtspējīgas attīstības atbalstītājs es redzu arī milzīgu eksporta potenciālu - ja nākotnē visas fosilās pildvielas riepās varētu aizstāt ar lignīnu.”
Konkrēts solis ilgtspējīgā transportā
“Ar šo koncepcijas riepu mēs demonstrējam jaunā materiāla lietojamību praksē. Tā ir būtiska pāreja uz atjaunojamu materiālu izmantošanu ne tikai mums, bet visai riepu industrijai,” saka Teemu Soini, inovāciju un attīstības vadītājs “Nokian Tyres”.
Viņš piebilst, ka UPM RFF pildvielām ir potenciāls ne tikai aizvietot fosilos resursus, bet arī uzlabot riepu īpašības, piemēram, samazināt rites pretestību - tādējādi vēl vairāk paaugstinot to vērtību plašākai izmantošanai.
“Lignīna bāzes riepas ir lielisks piemērs tam, kā rūpnieciskās blakusplūsmas var izmantot efektīvi, vienlaikus aizstājot fosilos resursus un stiprinot ilgtspējīgas attīstības konkurētspēju,” piebilst Markus Joutsela, Aalto universitātes vecākais lektors un konkursa žūrijas loceklis.
“UPM un Nokian Tyres sadarbība pierāda, ka atbildīga inovācija rodas, kad satiekas zinātne, tehnoloģijas un industrijas mērogs,” viņš turpina.
Koksne izaicina fosilos resursus arī būvniecībā un iepakojumā
“New Wood” konkurss šogad norisinājās sesto reizi, un tas kļuvis par Somijas bioekonomikas izstādes platformu. Šī gada fināla tēma bija rūpniecisko blakusplūsmu izmantošana - būtiska aprites ekonomikas daļa.
“Gan uzvarētājs - lignīna bāzes riepa, gan otrās vietas ieguvējs - koksnes šķiedru siltumizolācija - ir lieliski piemēri rūpniecisko blakusproduktu izmantošanai,” saka Martta Fredrikson, konkursa žūrijas priekšsēdētāja un Somijas Meža fonda izpilddirektore.
Otrajā vietā ierindojās uzņēmums Fiberwood Ltd., kas izstrādā oglekli saistošu ēku siltumizolāciju un akustiskos paneļus no koksnes šķiedrām un rūpniecības atlikumiem.
Būvniecības nozare rada aptuveni 42% no pasaules CO₂ emisijām, daļa no kurām rodas akmens vates un stikla vates ražošanā. Fiberwood izmanto mežrūpniecības blakusplūsmas, lai ražotu ekoloģisku siltumizolāciju, iepakojumu un akustiskos risinājumus, kas aizstāj minerālu un plastmasas materiālus, vienlaikus saistot oglekli un būdami pārstrādājami.
“Koksnes bāzes materiālu izmantošana būvniecībā ir izcils piemērs tam, kā Somijas inovācijas spēj paātrināt ilgtspējīgu attīstību visā būvniecības nozarē,” uzsver Mari Pantsar, uzņēmēja un docētāja, viena no žūrijas loceklēm.
Trešo vietu ieguva “Films for Future (F3)” projekts, ko īsteno LUT universitāte un VTT Tehniskās pētniecības centrs, izstrādājot celulozes bāzes pārklājumu, kas aizstāj plastmasas kārtu kartona iepakojumos.
Šis bio bāzes pārklājums atvieglo pārstrādi un veicina pāreju uz bezfosilu iepakojumiem, kas balstīti uz atjaunojamiem resursiem.
“Mums ir vajadzīgi šādi jauni produkti, lai aizstātu fosilo ekonomiku. Lielie uzņēmumi un mazie uzņēmēji rada risinājumus kopā - un to redzam arī šī gada uzvarētājos,” saka Fredrikson.
Papildu goda pieminējumu ieguva Creamill & Grano izstrādātais koksnes celulozes aizdares risinājums, kas piedāvā alternatīvu ikdienas vajadzībām, piemēram, pārtikas uzglabāšanai.
“Patiesi ikdienišķs varonis!” žūrijas vārdā komentēja Fredrikson.
Konkursa uzvarētāji tika paziņoti 2025. gada 22. oktobrī Somijas Meža dienu pasākumā “Finlandia Hall” Helsinkos. Publikas balsojumā, kas sasniedza rekordu - vairāk nekā 1800 balsu, uzvarēja Tampere lietišķo zinātņu universitātes un Natural Indigo Finland izstrādātā koksnes šķiedru soma ar 100% kafijas atkritumiem veidotu druku.
Avots: forest.fi
