Simulējot nākotnes atmosfēru ar paaugstinātu oglekļa dioksīda (CO₂) koncentrāciju, zinātnieki cenšas noskaidrot, vai koki arī turpmāk spēs efektīvi funkcionēt kā planētas "plaušas" – absorbējot siltumnīcefekta gāzes un regulējot klimatu.
Birmingemas Universitātes Meža pētniecības institūta vadībā Anglijā, Stafordšīrā, tiek īstenots ilgtermiņa pētījums, kurā pētīta pieaugušu ozolu reakcija uz CO₂ līmeni, kāds, domājams, būs sastopams atmosfērā līdz 2050. gadam. Šī teritorija ir aprīkota ar inovatīvu tehnoloģiju – brīvā gaisa CO₂ bagātināšanas sistēmu (FACE), kas ļauj izplatīt papildu CO₂ ap koku galotnēm, ierobežojot mežu no ārējās vides.
Līdzīgi pētījumi norisinās arī citviet pasaulē, tostarp Amazones lietusmežos un Austrālijā. To mērķis ir iegūt datus par mežu reakciju uz klimata pārmaiņām un noteikt to potenciālu kā ilgtermiņa oglekļa piesaistes un klimata stabilizācijas mehānismiem.
Galvenie atklājumi:
Pretēji iepriekšējiem uzskatiem, eksperimentālie dati liecina, ka pieauguši koki spēj turpināt aktīvu oglekļa piesaisti arī vēlākos attīstības posmos.
Pie paaugstināta CO₂ līmeņa ozoli veido vairāk koksnes un uzkrāj vairāk oglekļa, sevišķi mizā – materiālā, kurš oglekli uzglabā ilgstoši.
Pētījuma dati rāda arī palielinātu lapu un stumbru augšanas intensitāti, kā arī iespējamu ietekmi uz sakņu sistēmas struktūru un sēņu simbiozi.
Papildus CO₂ absorbcijai konstatēta arī cita nozīmīga ekoloģiska funkcija – metāna patēriņš. Mikroskopiskie organismi, kas dzīvo koku lapotnēs, spēj absorbēt metānu – siltumnīcefekta gāzi, kas ir daudzkārt spēcīgāka par CO₂, lai gan tās atmosfēras dzīves ilgums ir aptuveni 10 gadi. Metāna patēriņa funkcija pirmoreiz identificēta 2024. gadā tieši šajā Stafordšīras mežā. Tiek lēsts, ka globāli koki varētu absorbēt 25–50 miljonus tonnu metāna gadā, būtiski palielinot to pozitīvo ietekmi uz klimata līdzsvaru.
Konteksts un riski:
Lai arī dabiskie oglekļa rezervuāri – meži, okeāni un augsne – pašlaik absorbē aptuveni pusi no antropogēnajām CO₂ emisijām, to kapacitāte ir ierobežota. Pieaugošā globālā temperatūra, sausuma periodi, mežu ugunsgrēki un zemes izmantošanas pārmaiņas apdraud šo sistēmu stabilitāti. Tiek brīdināts, ka šie rezervuāri var pārvērsties par oglekļa emisiju avotiem, ja netiks samazinātas fosilā kurināmā emisijas.
Starptautiskā Dabas aizsardzības savienība 2024. gadā ziņoja, ka vairāk nekā trešdaļa pasaules koku sugu ir apdraudētas – galvenokārt klimata pārmaiņu, mežu izciršanas un invazīvo sugu dēļ.
Tropisko mežu pētījumi:
Amazonē uzsākts pirmais brīvā gaisa CO₂ bagātināšanas sistēmu FACE eksperiments tropiskajos mežos, lai novērtētu, kā šī nozīmīgā ekosistēma reaģēs uz CO₂ palielināšanos. Amazonē atrodas vairāk nekā 10% no visas zemes bioloģiskās daudzveidības, un tajā uzkrātais oglekļa apjoms ir līdzvērtīgs 20 gadu pasaules emisijām.
Sākotnējie rezultāti liecina, ka tropu augi CO₂ ietekmē veicina lapu un stumbru augšanu, savukārt sakņu sistēmas kļūst garākas un plānākas, ļaujot augiem efektīvāk meklēt barības vielas. Šī pielāgošanās labvēlīgi ietekmē ātri augošas, bet īslaicīgas sugas ar zemāku izturību pret sausumu un mazāku oglekļa akumulācijas potenciālu.
Secinājumi:
Pētījumi apstiprina, ka meži – īpaši veci, bioloģiski daudzveidīgi un neskarti – var būt būtiski dabiskie risinājumi klimata pārmaiņu mazināšanā. Tomēr mežu aizsardzība un atjaunošana nav pietiekama, lai kompensētu pašreizējo fosilā kurināmā izmantošanas apjomu. Saskaņā ar pētījumu vadītāju teikto, meži nav vienīgais risinājums, bet to loma ir daudz nozīmīgāka, nekā iepriekš uzskatīts.
Avots: BBC
