Sākums
Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Kopējā lauksaimniecības politika un mežsaimniecības loma tajā

Kopējā lauksaimniecības politika un mežsaimniecības loma tajā

Lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām tiek izmantoti 84 % no Eiropas Savienības (ES) teritorijas, tās atstāj zināmu ietekmi uz vidi un tiešā veidā ir atkarīgas no vides izmaiņām. No uzskaitītajām nozarēm tikai mežsaimniecība ir nozīmīgs līdzeklis, ko izmantot klimata izmaiņu mazināšanai.

Lauksaimniecība un KLP ir viena no ES prioritātēm, jo pārtika ir nozīmīga eksporta daļa. KLP ir saistīta ne tikai ar tīras un veselīgas pārtikas ražošanu, bet arī ar inovācijām, zinātni un pētniecības politiku.

Jaunajā KLP ir izvirzīti deviņi mērķi, no kuriem sekojošie ir saistīti ar mežu:

  • veicināt nodarbinātību, izaugsmi, visas sabiedrības grupu iesaisti mežu apsaimniekošanas procesā un vietējo attīstību lauku apvidos, kā arī veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību.
  • sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku;
  • veicināt ilgtspējīgu attīstību un tādu dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu apsaimniekošanu;
  • veicināt bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanu, uzlabot ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas.

Šo četru mērķu sasniegšana ir saistīta ar mežsaimniecību un to sasniegšanā mežam ir nozīmīga loma. Kamēr ES tikai runā par nodarbinātības veicināšanu, Latvijā Meža nozarē tieši ir nodarbināti 45 000, bet ar saistītajām nozarēm 84 000 (– transporta, ceļu būves, u.c.) no Latvijā strādājošiem iedzīvotājiem, savukārt, mežs pieder 130 000 iedzīvotāju. Inovāciju pielietošana ir dzirdama gan ar mežsaimniecību, gan lauksaimniecību, gan ar citiem sektoriem saistītos ES mērķos.

Klimata pārmaiņas lielākoties notiek CO2 emisiju dēļ, tādēļ to mazināšana iespējama samazinot CO2 emisijas un akumulējot tās, kas atrodas atmosfērā. Runājot par mežu, tas var palīdzēt tieši akumulācijas procesā, jo  piesaista oglekli no gaisa un akumulē to kokos un augsnē. Mežam un mežsaimniecībai ir liela nozīme zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) sektorā. Neapsaimniekotos mežos samazinās koksnes pieaugums, līdz ar to arī akumulētais oglekļa daudzums koksnē.

Attiecībā par nākamo mērķi: mežs nodrošina daudzus ekosistēmu servisus, kā, piemēram, tīru gaisu, ūdeni un augsnes aizsardzību no erozijas un citus servisus. Pareiza mežu apsaimniekošana, kāda tā ir Latvijā, nodrošina visus sabiedrībai, videi un ekonomikai nepieciešamos servisus.

Lielākā daļa aizsargājamo un vērtīgo dzīvotņu atrodas meža teritorijās. Gandrīz 25% meža platību visā Eiropā ir pārklātas ar  Natura 2000 tīklu. Pašreizējā ES Meža stratēģija pievērš lielu uzmanību, lai šīs dzīvotnes tiktu saglabātas, vienlaicīgi iegūstot no meža galveno mežsaimniecības produkciju - kokmateriālus, kas ir viennozīmīgi svarīgs resurss tautsaimniecībai, tāpat arī  viens no ES mērķiem. Mežu apsaimniekošana ir izveidojusi ainavu, kādu mēs redzam šodien - ar skaistiem, zaļiem, produktīviem mežiem, kur ir ierobežota kukaiņu invāzija un mežu ugunsgrēki un kur pēc kokmateriālu ražas novākšanas ir plānota mežu atjaunošana. Ja netiktu izmantota pašreizējā mežu apsaimniekošanas pieeja, iespējams, ka mūsu meži izskatītos līdzīgi Bielovežas egļu mežiem, kas ir kukaiņu nopostīti.

Mežam nav tikai un vienīgi  koksnes ražošanas loma, tas pilda arī virkni citu funkciju. Lai sabiedrība iegūtu maksimālu labumu no meža, tas būtu jāapsaimnieko intensīvi ilgtspējas izpratnē. Protams, daļā mežu pastāvēs saimnieciskās darbības aprobežojumi, kas saistīti ar kādas konkrētas sugas vai dzīvotnes aizsardzību,   taču aprobežojumu izvēlei un to daudzumam jābūt pamatotam, lai pēc iespējas labāk sasniegtu izvirzīto aizsardzības mērķi, vienlaicīgi neradot apdraudējumu kopējai mežsaimniecības dzīvotspējai.

 

Pēteris Vīrs,

EUSTAFOR stažieris