Sākums
Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Korķozolu meži savā ilgajā kalpošanas laikā absorbē lielu daudzumu CO2

Korķozolu meži savā ilgajā kalpošanas laikā absorbē lielu daudzumu CO2

Mežu stādīšana ir plaši izmantota pieeja, lai kompensētu oglekļa emisijas, ko rada piesārņojošas nozares, taču, kad koki tiek nocirsti parasti liela daļa uzkrātais ogleklis nonāk atpakaļ atmosfērā. Tāpat kā visi koki, arī korķozoli absorbē CO2 un fotosintēzes ceļā uz daudziem gadiem uzglabā oglekli savās saknēs un zaros. Pateicoties vieglajai, elastīgajai mizai, korķozoli savā ilgajā kalpošanas laikā var uzglabāt lielu daudzumu oglekļa. Tagad šim materiālam tiek meklēti jauni pielietojuma veidi. 

Korķozoli ir viens no retajiem saimnieciskajiem mežiem, kas nav nocirsti. Tas nozīmē, ka korķozola oglekļa uzglabāšanas jauda turpina pieaugt 200 vai vairāk gadu laikā, kad šie koki turpina augt. Kamēr pasaule aicina samazināt oglekļa dioksīda (CO2) daudzumu, cenšoties palēnināt klimata pārmaiņas, tieši ozola meži var būtiski veicināt oglekļa uzglabāšanu. 

Mūsdienās visā pasaulē aug 2,2 miljons hektāri korķa mežu  un katru gadu pasaulē tiek saražoti ~13 miljardus korķa aizbāžņi vīna pudelēm1, kas veido aptuveni divas trešdaļas no ~20 miljardus pārdotām vīna pudelēm. Lielākā daļa oglekļa paliek uzglabājoties kokos, tiem turpinot augt, taču korķa izstrādājumi satur daļu no absorbētā oglekļa, tiem var būt ilgs kalpošanas laiks pēc koka nociršanas. Korķi var pārstrādāt, un tas lēni sadalās pat tad, ja to izmet laukā. Tie ir oglekļa piesaistītāji. Zinātnieki lēš, ka 1 saražotā korķa izstrādājumu tonnā uzglabājās 73 t CO2. Šis rādītājs ņemts no auditoru kompānijas “PricewaterhouseCoopers” sagatavotā ziņojuma2 un tajā vēl atrodams aprēķins, ka 1 korķa aizbāznī tiek uzglabāti 392 g ogleklis. 

Portugāles korķa asociācija (APCOR) apgalvo, ka korķa meži katru gadu aiztur un uzglabā 14 miljonus tonnu CO2, savukārt zinātniskie pētījumi, ko Portugālē veic Instituto Superior de Agronomia (ISA), ir apstiprinājuši, ka korķa izstrādājumi patiešām ir oglekļa negatīvi — tie uzglabā vairāk oglekļa nekā tiek izmantoti ražošanā. Taču aprēķināt kopējo oglekļa pēdas nospiedumu ir sarežģīti – jāņem vērā transportēšana, apstrāde un katra no šī resursa ražota produkta dzīves cikls.

Pēdējās desmitgadēs korķa koksnes materiāls ir saskaras ar pieaugošu konkurenci, ko rada skrūvējamie vāciņi un sintētiskie aizbāžņi, taču pēdējos gados korķa rūpniecībā vērojama pozitīva izaugsme. Korķozoli aug vidēji 25 gadus, pirms var noņemt no tiem pirmo mizu, un pēc tam ir vajadzīgas vēl divas ražas – kopā 18 gadi –, pirms var iegūt pietiekami labas kvalitātes korķi, ko izmantot kā aizbāzni pudelēm. Šie koki ir sastopami ap Vidusjūras teritorijas Eiropas un Ziemeļāfrikas malās, bet īpaši koncentrēti Ibērijas pussalā. Portugālē tiek saražoti apmēram pusi no pasaules korķa un audzē trešo daļu no pasaules korķa kokiem. Šīs teritorijas atgādina savannai līdzīgus līdzenumus, kas Portugālē pazīstami kā Montado, bet Spānijā – Dehesa līdzenumi. Šajos līdzenumos sastopamas bioloģiski daudzveidīgas korķozola, dzelzs ozola un olīvkoku ainavas, kur dzīvo melnās Ibērijas cūkas, brieži, liellopi, aitas un kazas. Tā ir arī trausla ainava – ekosistēma, kas uztur apdraudētos Ibērijas lūšus un Imperial un Bonelli ērgļus. Bet tā ir arī cilvēka veidota ainava, kas simtiem gadu ir plaukstoša no korķa koksnes izmantošanas gūtajiem ieņēmumiem. 

Dažādie Montado līmeņi – koki, krūmi, zāles – ir unikāli, nodrošinot dzīvniekus ar barību un to dzīvotnēm nepieciešamo daudzveidību un nišu dažām augu sugām.  Portugāles ekoloģijas biedrības pārstāvis uzsver, ka Montado tiek uzskatīta par augstvērtīgu lauksaimniecības zemi ar augstu bioloģisko daudzveidību, un tā ir ekosistēma, ko cilvēki simtiem gadu veidojuši korķim, zīlēm dzīvnieku barībai un ekstensīvām ganībām. Šis tradicionālais apsaimniekošanas veids nav traucējošs bioloģiskajai daudzveidībai, kas tās dēļ ir pielāgojusies un pastāv. Savvaļas sugām, kas apdzīvo šīs teritorijas, vairs nav alternatīvu, un tāpēc tās tiks apdraudētas, ja tiks mainīts Montado zemes izmantojums.

Savukārt korķa pārstrādes rūpniecība ir arī meklējusi citus veidus, kā vairāk izmantot šo materiālu, kas pēc tam varētu ietekmēt klimatu, ļaujot korķa mežiem palielināties. Korķim ir daudz noderīgu īpašību: tas ir viegls, izturīgs, necaurlaidīgs, elastīgs, saspiežams un ugunsizturīgs materiāls, ko būvniecības nozarē var izmantot siltuma vai skaņas izolācijai un vibrāciju absorbēšanai. To izmanto arī ziņojumu dēļu un ornamentu, apavu, grīdas segumu un izolācijas izgatavošanai. Tomēr tas atrod arvien jaunus pielietojuma veidus, piemēram, mākslīgos sporta laukumu zāliena pamatnēs kā laba alternatīva esošajiem sintētiskiem pildījumiem, vai arī izmantot triecienu absorbējošos blokos un betona tiltu savienojuma šuvēs utt. Korķis tagad tiek izmantots elektriskajās automašīnās, lai aizsargātu akumulatorus no karstuma un vibrācijas, un tā siltumu absorbējošās īpašības ir pasargājušas kosmosa raķetes no Space Shuttle līdz NASA jaunajam kosmosa kuģim Artemis, kura tiek izmantots Portugāles korķis. Korķa putekļi kā atlikumi tiek sadedzināti arī kā alternatīva fosilajam kurināmajam, lai darbinātu dažas ražošanas līnijas. Pētnieki nesen atklāja, ka viņi var noteikt korķa kvalitāti, ko no šāda koka varētu ražot, izmantojot metodi, kas pazīstama kā epiģenētiskā analīze (epigenetic analysis). Tā meklē smalkas izmaiņas DNS molekulu līmenī, kas vēlāk nosaka, kā koka šūnas apstrādā ģenētisko informāciju. Līdz ar to korķa aizbāžņus var arī savākt, pārstrādāt, granulēt un izmantot daudziem no šiem dažādajiem lietojumiem, kas iepriekš minēti, jo visā pasaulē ir ieviestas korķa pārstrādes programmas, tostarp Recorked Apvienotajā Karalistē un ReCORK ASV.

 

Informācija sagatavota, balstoties uz šo informāciju avotu, kas pieejams interneta vietnē - https://www.bbc.com/future/article/20221013-why-the-humble-wine-cork-is-being-reinvented 

____________

- Alastair Leithead (2022), Prized for the lightweight, elastic bark, cork oaks can also store large amounts of carbon during their long lifetimes. Now there are moves to find new uses for this material, Pieejams: https://www.bbc.com/future/article/20221013-why-the-humble-wine-cork-is-being-reinvented 

2https://www.amorimcork.com/en/media-center/news/research-highlights-the-negative-carbon-footprint-of-amorims-neutrocork/275/