Sfagnu sūnu strauja atjaunošanās var samazināt metāna emisijas kūdrājos un palielināt oglekļa piesaisti 10–20 gadu laikā.
Kūdrāju atjaunošana jau sen tiek uzskatīta par svarīgu bioloģiskajai daudzveidībai, taču tās ietekme uz klimatu bijusi diskutabla: vai atjaunotie kūdrāji nepalielina metāna emisijas tik daudz, ka ieguvumi netiek sasniegti?
Austrumsomijas Universitātes augu ekoloģijas docenta Tēmu Tahvanainena modelēšanas pētījuma rezultāti šo pieņēmumu apstrīd.
“Mani rezultāti liecina, ka metāna emisijas iepriekšējos pētījumos ir būtiski pārvērtētas,” saka Tahvanainens.
Pētījuma fokusā - tipiski Somijas kūdrāji
Kūdras mežs ir mežs, kas aug kūdrainā augsnē. Lielākā daļa komerciāli apsaimniekoto kūdras mežu kādreiz ir nosusināti. Atjaunošanas laikā grāvji tiek aizdambēti vai pilnībā aizpildīti ar kūdru.
Tas ļauj ūdenim atkal izplesties pa purvu, atgriežas dabiskā veģetācija, bet koku daudzums samazinās - dabiski vai ar ciršanu. ES Dabas atjaunošanas regula paredz, ka būtiska daļa nosusināto kūdrāju degradēto biotopu grupā jāatjauno dabiskā stāvoklī.
Somijā katrs otrais kūdrāja hektārs ir nosusināts, galvenokārt lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Tahvanainena pētījums koncentrējās uz barības vielām nabadzīgiem, skābiem purviem, kuros dominē sfagnu sūnas - tas ir visizplatītākais purvu tips Somijā.
Sfagnu sūnas – galvenais atjaunošanas faktors
Tahvanainens uzsver, ka atjaunošanā izšķiroša nozīme ir sfagnu sūnām. Tās pēc atjaunošanas atgriežas ātri, veidojot biezu sūnu slāni, kas sāk uzkrāt jaunu kūdru.
“Sfagnu sūnu slānis darbojas kā mehānisms, kas piesaista oglekli un palēnina citu augu materiāla sadalīšanos.”
Eiropas kūdrāji – nozīmīgs klimata instruments
Eiropā kūdrāji aizņem aptuveni 59 miljonus hektāru, un gandrīz puse no tiem ir degradēti. Tas nozīmē, ka Eiropa ir otra lielākā siltumnīcefekta gāzu emitētāja no nosusinātiem kūdrājiem - zaudējumi sasniedz gandrīz 600 miljonus tonnu CO₂ ekvivalenta gadā.
To atjaunošana var būt viena no ātrākajām un izmaksu ziņā efektīvākajām klimata rīcībām. ES Dabas atjaunošanas likums kūdrājus nosaka kā prioritāru ekosistēmu, jo to atjaunošana var ātri samazināt emisijas, vienlaikus uzlabojot bioloģisko daudzveidību, ūdens kvalitāti un noturību pret sausumu un plūdiem.
Metāna emisijas var būt tikai neliela daļa no iepriekš lēstā
Iepriekšējie metāna emisiju novērtējumi Somijas atjaunotajos kūdrājos balstījās uz mērījumiem dabiskos, ļoti mitros atklātos purvos.
Tahvanainens uzsver, ka šie purvi neatspoguļo apstākļus atjaunotos meža kūdrājos.
“Atjaunotie kūdrāji bieži nekļūst par ļoti slapjiem purviem, bet gan par ciņu purviem ar biezu sūnu slāni. Šādos apstākļos metāna emisijas parasti ir zemākas.”
Modelēšanas rezultāti liecina, ka emisijas var sasniegt tikai piektdaļu līdz ceturtdaļu no iepriekš lēstā līmeņa. Vienlaikus oglekļa piesaiste pieaug, atjaunojoties sfagnu slānim.
Klimata ieguvums jau pēc 10 gadiem
Apmēram pusē pētīto teritoriju atjaunošana radīja klimata “dzesējošu” efektu jau pēc 10 gadiem.
Salīdzinot ar scenāriju, kur mežsaimniecība turpinās un kūdrājs paliek nosusināts, ieguvumi bija vēl lielāki.
“Ja ņem vērā augsnes emisijas meža apsaimniekošanas ciklā, izrādās, ka atjaunošana var dot būtiskus klimata ieguvumus mazāk nekā 20 gadu laikā.”
100 gadu periodā tas nozīmē 2-6 tonnu CO₂ ekvivalenta samazinājumu gadā uz hektāru.
Atjaunošana nav piemērota visām teritorijām
Ja purvs ir stipri pārveidots un purva veģetācija vairs nav saglabājusies, atjaunošanās būs lēna.
“Atjaunošana vislabāk piemērota mazražīgiem kūdrājiem, kuru Somijā ir simtiem tūkstošu hektāru.”
Šīs teritorijas bieži nav ekonomiski izdevīgas mežsaimniecībai, bet tām ir liels klimata un dabas potenciāls.
Sfagnu sūnas - klimata faktors un arī eksporta produkts
Sfagnu sūnām ir arī ekonomiska vērtība. Tās izmanto orhideju, bonsai un terāriju augu substrātos, jo materiāls ir tīrs, gaisu caurlaidīgs un labi uzsūc ūdeni.
“Japānā dārzkopības centros 150 gramu iepakojums no Jaunzēlandes importēta sfagna maksā 10–20 eiro.”
Pamestās kūdras ieguves vietās izveidotajos izmēģinājumu laukos sfagnu sūnas aug ļoti ātri - līdzīgi kā atjaunotajos purvos.
“Pareizos apstākļos teritoriju var pilnībā pārklāt biezs sfagnu slānis jau piecu gadu laikā.”
Ja izveidotu tirgus un pārstrādes ķēdes, potenciālā raža varētu būt simtiem tūkstošu eiro gadā no hektāra. Vienlaikus ilgtspējīgi audzētas sfagnu sūnas nodrošinātu arī ekoloģiskos ieguvumus - oglekļa piesaisti, ūdens regulāciju un dzīvotnes purvu sugām.
Tendence skaidra, dati vēl uzkrājas
Metāna emisiju mērījumi atjaunotajos purvos joprojām ir ierobežoti, un ilgtermiņa dati tikai sāk veidoties.
“Tas ir labākais kopējais novērtējums, kāds šobrīd pieejams. Ceru, ka jaunie dati manu pētījumu drīz padarīs novecojušu.”
Tomēr viens secinājums jau ir skaidrs:
“Vismaz tipiskajos Somijas purvos nav pamata pieņemt sliktāko scenāriju. Atjaunošanas potenciālu nedrīkst novērtēt par zemu.”
Avots: forest.fi
