Ikvienam loģiski domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka savu un savas ģimenes labklājību var veidot strādājot, nevis nestrādājot. Tieši tāpat, šis uzstādījums attiecināms uz valsts attīstību, ko var nodrošināt tautsaimniecības nozaru attīstība un mūsu galvenā resura - zemes efektīva izmantošana. Latvijā ir pienācis brīdis, kad saprotot tehnoloģiju un nozaru attīstības tendences pasaulē, izvērtējot iepriekšējo saimniekošanas praksi un pieļautās kļūdas ir jāpieņem lēmumi, kas dotu drošu pamatu meža nozares, kā viena no Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem, attīstībai. Mēs nevaram balstīt valsts attīstību uz kompensācijām un pabalstiem - ir jāstrādā!
Meža nozari pārstāvošās organizācijas ir sagatavojušas vēstuli LR ministru prezindentam Mārim Kučinskim un LR ministru kabinetam, kurā izteikts atbalsts meža nozares ekspertu izstrādātajiem MK noteikumu grozījumiem, kas paredz pātraukt eksperimentus ar priežu audzēm piejūrā (301 metrs līdz 5 km) un izlīdzināt koku ciršanas caurmērus ar Ziemeļvalstu kaimiņiem, neaizmirstot par prasību atjaunot mežu ar kvalitatīvu stādmateriālu. Vēstuli parakstījušas un izteikušas atbalstu ne tikai nozares organizācijas, bet arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācija. Nosūtītā vēstule zemāk.
Rīgā, 2017. gada 27. oktobrī
LR Ministru prezidentam
Mārim Kučinskim,
LR ministru kabinetam
Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV - 1520
Visticamāk, ikviens domājošs un Latvijai labu vēlošs cilvēks apzinās, ka mūsu valsts un tās iedzīvotāju nākotne ir atkarīga no tā, kā mēs spēsim izmantot to, kas mums no dabas dots, un kā mēs spēsim ar savu mazumiņu būt izcili un pamanāmi plašajā pasaulē. Tas, ko pasaule redz, un tas, ko mēs mākam izmantot, ir Latvijas mežs, kas, par spīti pat vairāk nekā desmit gadus seniem nelabvēļu apgalvojumiem, joprojām ir varens, produktīvs un ilgtspējīgs.
Lai arī kā kādam gribētos noniecināt mūsdienu Latvijas meža nozares ieguldījumu mūsu mežu fiziskajā, ekonomiskajā un sociālajā pieaugumā, pēc neatkarības atgūšanas vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu īstenotā mežu apsaimniekošana ir ne vien saglabājusi meža platības un to vērtību, bet pat vairojusi tās.
Un mēs varam vēl labāk! Mēs zinām, kā mežam palīdzēt ātrāk izaugt un ātrāk tajā glabātās vērtības izmantot sabiedrības labā, - ieskaitot koksnes ieguvi, vērtīgu koksnes produktu izgatavošanu, drošas mājvietas nodrošināšanu dzīvniekiem, kā arī atpūtas un veselīgas pārtikas ieguves vietu cilvēkiem.
Tie nav tikai vārdi - 2016. gadā meža nozares uzņēmumi valsts budžetā darbaspēka nodokļos kopumā iemaksāja vairāk kā 140 milj. Eiro, meža īpašnieki un apsaimniekotāji pēdējo 10 gadu laikā visā Latvijas teritorijā izveidojuši un uztur vairāk kā 500 publiski pieejamas atpūtas vietas un pēdējo 20 gadu laikā teju dubultojušās ir platības, kur primārais apsaimniekošanas mērķis ir vides aizsardzība. Turklāt absolūti lielākā daļa Latvijas mežu ir brīvi pieejama ikvienam cilvēkam.
Pēdējos mēnešos saasinātu uzmanību izpelnījušies meža nozares profesionāļu sagatavotie un Zemkopības ministrijas virzītie koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas paredz izmaiņas priežu audžu apsaimniekošanā piejūras saimnieciskajos mežos un pieļauj koku ciršanu pie mazāka (atsevišķos gadījumos lielāka) caurmēra, prasot pretī paaugstinātas prasības jauno mežu stādīšanai.
Respektējot gan nozares saimnieciskās intereses, gan dabas daudzveidības saglabāšanas nepieciešamību, gan meža kā atpūtas vietas nozīmību, tika izveidota darba grupa koku ciršanas noteikumu apspriešanai. Diemžēl šīs darba grupas izveidošanas labais nodoms primāri sabalansēt dabas un ekonomiskās intereses ar katru sanākšanas reizi aizvien vairāk sašķobās un "dabas aizstāvju" pārstāvju izpildījumā no sākotnējā mērķa - rast risinājumu, kā darīt labāk, virzās uz vāji argumentētu, bet spēcīgi emocionāli pasniegtu "nekā nedarīšanas stratēģiju". Darba grupā rodas sajūta, ka neatkarīgi no tā, kādus faktus sniedz zinātne, kādus risinājumus un kompromisus piedāvā nozare, otra puse ik reizi diskusiju ievirza gultnē: "mēs jums neticam - dodiet jaunus pierādījumus un vispirms atrisinām jautājumus, kam nav nekāda sakara ar piedāvātajiem MK noteikumu grozījumiem".
Ilgtspējīga meža apsaimniekošana balstās uz trīs pušu - vides, ekonomikas un sociālo interešu - sabalansēšanu, kā rezultātā, būsim godīgi, neviena no pusēm nav ieguvusi un nevar iegūt sev maksimāli vēlamo rezultātu - komerciālajai apsaimniekošanai ir neskaitāmi ierobežojumi, visi meži nav pārvērsti dabas rezervātos un tāpat visi meži nav pārvērsti skaistos mežaparkos bez ērcēm, bet ar bezmaksas sēņu un ogu plantācijām. Tajā pašā laikā mēs ticam un spējam ar faktiem pamatot, kādēļ Latvijā, it īpaši, ja skatāmies pasaules kontekstā, ir izdevies īstenot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Tomēr tas nenozīmē, ka attīstība ir apstājusies un turpmākas izmaiņas ir nevēlamas. Zinātne ir attīstījusies, tehnoloģijas ir pilnveidotas un kanoni, kas tika pielietoti pirms 100 vai 20 gadiem ne vienmēr atbilst mūsdienu situācijai. Piemēram, somi un igauņi līdzīgas un pat vēl progresīvākas likumdošanas izmaiņas ir veikuši pēdējā desmitgadē.
Piedāvāto MK noteikumu grozījumu būtība ir:
- pārņemam pārbaudītu un labu pieredzi no Igaunijas, bet tajā pašā laikā izmantojam iespēju motivēt meža īpašnieku praksē ieviest zinātnes atziņas un radītos produktus - prasības pēc koka diametra, kuru sasniedzot ir atļauts veikt ciršanu, izlīdzinām ar ziemeļu kaimiņiem, bet tajā pašā laikā uzstādot prasību, ka pēc šādām cirtēm mežs ir jāatjauno ar augstvērtīgu stādmateriālu;
- veikt kļūdu labojumu, ņemot vērā, ka pēdējos 20 gados ar labiem nodomiem veiktie eksperimenti praksē nestrādā, kā rezultātā priežu mežus 5 km piejūras zonā nomaina lapu koki vai krūmāji - izstrādāt priedes bioloģiskajām īpatnībām atbilstošus šīs sugas atjaunošanas normatīvus, tā panākot priežu mežu biotopu ilgtspēju;
- ieviest principu, ka neatkarīgi no zemes auglības, visiem meža īpašniekiem noteikumi ir vienādi - rezultātā tiks samazināts administratīvais slogs pašai kontrolējošai iestādei un noņemti "kārdinājumi", ko rada interpretācijas iespējas.
Mums bieži tiek uzdots jautājums: "Vai veicot šos MK noteikumu grozījumus masveidīgi pieaugs ciršanas apjomi?" - protams, ka nē. Noteikumu grozījumi ciršanas apjomu var ietekmēt tikai un vienīgi privātajos mežos, kur pamatu pamatos aktivitāti nosaka tirgus situācija un klimatiskie apstākļi, turklāt individuālu lēmumu pieņems vairāk kā 130 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji. Šie grozījumi ir vērsti uz meža produktivitātes un atjaunošanas kvalitātes pieaugumu.
Kamēr vien pastāvēs Latvijas valsts, mums būs jāsaimnieko mežos, jo šī nozare ir viens no Latvijas tautsaimniecības pamatiem un Latvijas iedzīvotāju ienākumu avotiem! Fakti runā paši par sevi: nozares eksporta vērtība pārsniedz 2 miljardus eiro un veido 20% no valsts kopējā eksporta. Nozare ir ļoti svarīga reģionālajā attīstībā, jo dod darbu 10 - 20% privātajā sektorā strādājošajiem ārpus Rīgas, kā arī tās īpatsvars vairums novados pārsniedz 8% no reģiona IKP, Vidzemē pat sasniedzot 16%.
Aicinām ministru prezidentu un ministrus atbalstīt meža nozares ekspertu izstrādātos grozījumus MK noteikumos: "Meža atjaunošana, ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumi" un "Noteikumi par koku ciršanu mežā".
Ar cieņu,
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera________________Jānis Endziņš
Latvijas Kokrūpniecības federācija_______________________Indulis Kovisārs
Asociācija „Latvijas Koks"______________________________Artūrs Bukonts
Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācija________Kristaps Klauss
Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija______________Artūrs Bukonts
Latvijas Meža īpašnieku biedrība________________________Arnis Muižnieks
Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija____Artūrs Bukonts
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome___________Edgars Treibergs
Latvijas Darba devēju konfederācija_____________________Līga Meņģelsone
