Sākums
Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Latvijā meža platības dubultojušās

Latvijā meža platības dubultojušās

To, ka Latvijā ir daudz mežu, manuprāt, ir grūti nepamanīt. To, ka meži Latvijā aug aizvien lielākās platībās, iespējams, pamanīt ir grūtāk, bet dzīvojot laukos arī šī parādība nav nekas svešs - pļavas, kurās agrāk ganījās  piemājas saimniecību govis, vai zemes, kurās kolhoza laikā tika rakti kartupeļi, ļoti bieži ir aizaugušas ar nu jau diezgan augstiem kokiem. Brauc kur vēlies - visur Latvijā ir redzami meži. Tomēr man līdz galam nesaprotamu iemeslu dēļ, lielā daļā sabiedrības joprojām dzīva ir pārliecība, ka ulmaņlaikos viss bija labāk, un ka mūsdienās mežu platības ir sarukušas.

Biedrība "Zaļās mājas" pavasarī veica sabiedriskās domas aptauju, cenšoties noskaidrot iedzīvotāju zināšanas par mūsu mežiem, un diezgan šokējoši atklājās, ka 41% aptaujāto ir pārliecināti, ka kopš 1935.gada meža platības Latvijā ir samazinājušās. Objektīvi, atbilstoši Eiropā pieņemtai metodoloģijai ievāktie dati gan liecina, ka mežu platības aizvadītajos astoņdesmit gados ir pieaugušas divas reizes, bet koksnes krāja palielinājusies pat 2.8 reizes. Savukārt kopš 2000. gada krāja ir palielinājusies par 23.6%.

Līdzīgi, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" dati kliedē 70% respondentu bažas par to, ka pēdējos gados mežs tiek cirsts īpaši aktīvi - ciršanas apjoms ik gadu jau vairāku gadu garumā ir 10 - 12 miljoni m3 robežās, kas ir atbilstošs ikgadējam koksnes pieaugumam aptuveni 26 miljonu kubikmetru apjomā. Turklāt, meža atjaunošana ir daudz aktīvāka nekā iepriekš - 2010. gadā atjaunotu meža platību apjoms sasniedza 32 200 hektārus, bet pērn jau tika atjaunots mežs 41 700 hektāru platībā.

Iepazīstoties ar šiem skaitļiem rodas jautājums - vai tiešām Latvijā viss ir tik slikti, un kas pamudina mūsu līdzcilvēkus domāt ka mežsaimniecība ir destruktīva un vērsta uz iznīcību? Es pieņemu, ka ideālisti varētu vēlēties lai netiek nocirsts neviens koks, bet vai tas Latvijas mežam būtu labāk? Vai šāda prakse būtu izdevīga Latvijai kā valstij, un, vai parastais pilsonis ilgtermiņā no šādas rīcības iegūtu, vai tomēr zaudētu?

Meža nozares eksporta vērtība pērn pārsniedza 2 miljardus eiro. Mežs ir kļuvis ne tikai par svarīgu ekonomikas stūrakmeni, nodrošinot 5% no valsts Iekšzemes kopprodukta, bet tas spēlē arī ārkārtīgi nozīmīgu sociālo lomu - laikmetā, kad ekonomika koncentrējas lielajās pilsētās, 80% meža nozarē nodarbināto cilvēku strādā reģionos, kaut daļēji ierobežojot migrāciju no laukiem uz pilsētām vai pat ārvalstīm.

Mūsdienu mežsaimniecība, protams, atšķiras no 30 - tajos gados piekoptā stila. Šobrīd mežos rūc dažādi traktori, nocirstie koki uz pārstrādi netiek pludināti pa kādu lielāku upi, bet gan ik dienu tiek pārvadāti visu acu priekšā pa Latvijas lielceļiem un, ja kādā vietā notiek mežizstrāde to nav iespējams nepamanīt, tomēr tas viss nenozīmē, ka mežsaimniecība 21.gadsimtā būtu sliktāka nekā iepriekš. Gluži pretēji - paralēli visiem redzamajam koksnes ievākšanas procesam, mežā notiek arī ļoti aktīvi atjaunošanas darbi. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām un zināšanām, meža platības tiek aktīvāk apstādītas ar izcilu stādmateriālu un izkoptas, nodrošinot daudz lielāku ražību, nekā jebkad iepriekš, un garantējot to, ka Latvija arī turpmāk būs viena no Eiropas mežiem bagātākajām valstīm.

 

Raksta avots: Latvijas avīze. Vides ielikums Zaļā Latvija. 2016. gada 28. septembris.