Par 200 miljoniem eiro brangāks varētu kļūt valsts budžets, ja palielinātu pieļautos ciršanas apjomus valsts mežos. Vismaz tā lēsis zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš pamatoja, ka mežos ir liels daudzums koksnes, kas netiek saimnieciski izmantota. Tam, ka varētu būt elastīgāki ciršanas noteikumi, piekrita arī meža speciālisti. Tomēr pret stingri iestājušās vides organizācijas, kas uzskata, ka vispirms vajadzētu prast gūt maksimālo peļņu no pašreiz sacirstā, nevis pārdot zemas pievienotās vērtības koksni, kā tas ir pašlaik.
21. jūnijā LTV1 ziņu raidījumā “Panorāma” demonstrēts sižets “Zemkopības ministrija gatavo elastīgākus noteikumus valsts mežu ciršanai”, kurā apspriesti iespējamie grozījumi normatīvajā regulējumā, kas varētu ļaut elastīgāk noteikt galvenās cirtes apjomus valsts mežos.
Pamatojot, ka daļa mežu netiek pienācīgi apsaimniekota un koki iet bojā, nesagaidot atļauto ciršanas vecumu, no Zemkopības ministrijas (ZM) izskanējusi iecere, ka varētu šos noteikumus padarīt elastīgākus un ļaut cirst agrāk, ja koks ir sasniedzis vajadzīgo diametru un vairs neaugs.
Tam piekrituši meža speciālisti, kuri Latvijas Televīzijai arī izrādīja vienu šādu egļu audzi. Šīm eglēm ir 40 gadi, taču tās apsēdušas kaites un, visticamāk, 80. gadskārtu nesagaidīs – saknes saēdušas sakņu trupe, koks kļuvis nespējīgāks pretoties vējam.
Mežkopis Gunārs Blūms stāstīja: "Pēc 5, 10 gadiem šīs audzes te vairs nebūs. Manā sapratnē jābūt elastīgai pieejai. Ja koks vairs neaug un nedod pieaugumu, tiešām ir jānocērt un jāiestāda atkal. Tad būs gan oglekļa piesaiste, gan augstvērtīgāks materiāls." Pat ja šī egļu audze turēsies līdz ciršanas vecumam, tās koksne vairs nebūs izmantojama kokrūpniecībā.
Raidījumā viedokli pauda arī LVMI Silava direktors Jurģis Jansons: "Jau šobrīd redzam gadījumus, kur četrdesmitgadīgas egles sāk zaudēt dzīvotspēju – vainags kļūst skrajš, galotnes daļa izmantojama vien papīrmalkai, bet stumbra lejasdaļa – dekoratīviem putnu būriem, jo veidojas trupe. Šādi piemēri liecina, ka zinātniski pamatota mežsaimniecība dažkārt pieprasa rīkoties agrāk – mēs arī no zinātniskā viedokļa atbalstām, ka ne vienmēr ir lietderīgi audzēt egļu mežaudzes līdz 80 gadu vecumam." LVMI “Silava” kā vadošais mežzinātnes institūts Latvijā turpina nodrošināt pētniecisku atbalstu ilgtspējīgas mežsaimniecības lēmumu pieņemšanā, balstoties uz datu analīzi, modelēšanu un ekosistēmu ilgtspējas izvērtējumu.
Avots: silava.lv
Avots: lsm.lv
