Sākums
Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Latvijas zaļais zelts – kāpēc meži kļūst par vēl pievilcīgāku investīciju

Latvijas zaļais zelts – kāpēc meži kļūst par vēl pievilcīgāku investīciju

Meža stādīšana neizmantotā lauksaimniecības zemē joprojām ir izdevīga investīcija un klimata pārmaiņu dēļ kļūst vēl pievilcīgāka. Turklāt nu mežs vairs netiek uztverts kā ieguldījums bērnu vai mazbērnu nākotnes labklājībā – no tā finansiālu labumu gūst paši stādītāji. Lai arī meža kopšanas un mežistrādes izmaksas aug, augoša meža vai koksnes pārdošanas izmaksas ir gana augstas, lai ieguldītais darbs un pacietība atmaksātos ar uzviju. Nemaz nerunājot par nenovērtējamo gandarījumu, redzot, cik ātri aug un attīstās mežs.

«Latvija atrodas ļoti piemērotā klimatiskajā reģionā, kur meži aug ļoti labi. Piemērota augsne un klimatiskie apstākļi sniedz iespēju izaudzēt patiešām ražīgu mežu. Pie tam mums ir labs zinātniskais pamats mežu audzēšanā un stādāmā materiāla selekcijā. Piemēram, pētījumi meža selekcijā tiek veikti vairāk nekā 60 gadus, un mežsaimniekiem ir labi zināms, kā mežs pareizi jākopj, lai izaugtu kvalitatīvi koki,» argumentus par labu meža audzēšanai neizmantotā lauksaimniecības zemē uzskaita Latvijas meža īpašnieku biedrības izpilddirektors Arnis Muižnieks. Viņš apstiprina, ka mežs šobrīd ir ļoti laba investīcija, jo koki nepārtraukti aug un līdz ar to palielinās koksnes apjoms. Tas nozīmē aizvien lielākus potenciālos ieņēmumus. Arī pašas apmežotās zemes cena turpina augt – dažu gadu laikā tā palielinājusies vairākkārtīgi.

Nauda par CO2 emisiju piesaistīšanu
Pat neraugoties uz klimata izmaiņu riskiem mežs ir drošs ieguldījuma veids. Jo īpaši mūsu klimatiskajā joslā, kur siltāks klimats nozīmēs ilgāku koku veģetācijas periodu. Tātad koki augs vēl ātrāk. Meža vērtību palielina arī papildu peļņas iespējas, piemēram, brīvprātīgais oglekļa tirgus. Ja vien Eiropas Savienība nenoteiks kādus ierobežojumus, jaunu mežu īpašnieki par viņu koku piesaistīto oglekļa dioksīdu jeb tā saucamajiem oglekļa kredītiem varēs saņemt maksājumus no vides piesārņotājiem, piedaloties brīvprātīgajā oglekļa kredītu tirgū. Latvijā vidējais rādītājs CO2 piesaistei uz hektāru apmežotas zemes ir aptuveni 6 tonnas uz hektāru. Īpašnieks par vienu tonnu piesaistītā CO2 var saņemt no 10 līdz 80 eiro. Tas nozīmē, ka viens hektārs meža saimniekam gadā var ienest 60 līdz 480 eiro. Līdz ar to vairs nav jāgaida 15-20 gadi, lai gūtu pirmos ieņēmumus no meža, ko parasti nes pirmās krājas kopšanas cirtes. Pie tam ar emisiju maksājumiem iespējams vismaz nosegt meža kopšanas izdevumus. Tie pakāpeniski pieaug, tādēļ mežsaimniekiem papildu ienākumi lieti noder.

Kopšanas izmaksas aug
Centrālās statistikas pārvaldes jūlijā publiskotie dati liecina, ka 2022. gadā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 792 līdz 931 eiro uz vienu hektāru. Tas nozīmē pieaugumu gada laikā par 2,5% – 12,4% atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas. 2021. gadā izmaksas bija robežās no 742 līdz 890 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 764 līdz 823 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi. Savukārt vidējās meža kopšanas izmaksas 2022. gadā bija no 325 līdz 411 eiro uz vienu hektāru. Arī A.Muižnieks neslēpj, ka meža stādītājiem jārēķinās ar palielām sākotnējām izmaksām. Augsnes sagatavošana vien izmaksā ap 250-280 eiro par hektāru. Stādot atbilstoši regulējumā noteiktajām prasībām, jāiedēsta 2000 priedes stādus uz hektāru vai 1500 bērzus. Attiecīgi cena par stādiem svārstās 400-600 eiro uz hektāru robežās.

Jāņem vērā, ka stādus jāpasūta iepriekš, jo tie pēdējos gados bijuši deficīts. Kociņus var stādīt saviem spēkiem, sarīkojot talku radiem un kaimiņiem, vai arī var piesaistīti ārpakalpojuma sniedzējus, kuru maksa par darbu būs aptuveni 200 eiro par hektāru. Kad kociņi ir nonākuši zemē, sākas sarežģītākais posms. Dažus pirmos gadus rūpīgi jāappļauj zāle un jānovāc krūmi, lai tie neaizēnotu stādus. Arī tās ir izmaksas, kas gadā var sasniegt 250 eiro un vairāk par hektāru.

Runājot par koku izvēli, liela nozīme ir augsnes sastāvam un mitrumam. Lauksaimniecības zemēs parasti stāda bērzus un egles, bet kūdrainākās vietās – arī melnalksni. Priedes mežu īpašnieki izvēlas retāk gan meža zvēru uzbrukumu dēļ, gan arī tādēļ, ka tām vajag mazauglīgu, sausu augsni. 

«Jaunākās rekomendācijas no mežzinātniekiem ir veidot mežaudzes pēc principa – rets mežs jaunībā, biezs vecumā. Tas nozīmē, ka koki jāstāda retāk, lai tie labāk adaptējas un aug.

Ja kociņi konkurē viens ar otru, tad pārlieku izstīdzē un ir pakļauti vēja riskiem. Augot lielākā attālumā no citiem kokiem, tie ātrāk pieņemas spēkā un iegūst spēju pārciest vētras,» stāsta A.Muižnieks, piebilstot, ka šādā scenārijā periods līdz pirmajiem ienākumiem būs ilgāks. Tomēr arī reti stādīti koki būs jāretina, jo brieduma periods jāsasniedz vien 400-700 kokiem katrā zemes hektārā. Saskaitot visas meža ieaudzēšanas un kopšanas izmaksas, pirmajā gadā nāksies šķirties no oficiālajā statistikā minētās summas – 1000 līdz 1250 eiro par hektāru. Tādēļ A.Muižnieks mudina izmantot valsts un ES atbalsta programmas mežu ieaudzēšanai un jaunaudžu kopšanai. Tādas regulāri piedāvā Lauku atbalsta dienests. Finansējumu apmežošanai piedāvā arī bankas un dažādi klimata pārmaiņu novēršanas fondi.

Vairāk informācijas ziņu portālā "TVNET.LV" (spiediet šeit).