Meža akadēmija ES lēmumu pieņēmējiem pulcēja trīsdesmit Eiropas lēmumu pieņēmējus, sniedzot ieskatu Somijas mežu apsaimniekošanā un meža nozarē. Pasākumā īpaši tika uzsvērta bioekonomikas nozīme.
“Viens no bioekonomikas stratēģijas centrālajiem elementiem ir radīt vadošos tirgus bioloģiskas izcelsmes materiāliem un tehnoloģijām,” Meža akadēmijā ES lēmumu pieņēmējiem sacīja Eiropas Komisijas bioekonomikas koordinators Michael Losch.
Losch personīgi piedalījās jaunās bioekonomikas stratēģijas izstrādē, ko Eiropas Komisija publicēja pirms gada. Plaša bioloģiskas izcelsmes materiālu tirgus izveide ir cieši saistīta ar mērķi mazināt atkarību no fosilajiem resursiem.
Fosilās izejvielas tiek izmantotas ne tikai enerģijas ražošanā, bet arī plastmasas, būvmateriālu, tekstilizstrādājumu un ķīmisko produktu ražošanā, norādīja Losch.
“Ideja ir aizstāt fosilās izejvielas, palielināt resursu efektīvu apriti un tādējādi stiprināt mūsu noturību pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Tātad šī patiešām ir situācija, kurā ieguvēji ir visi.”
Bioekonomika stiprina konkurētspēju un piegāžu drošību
Meža akadēmija ES lēmumu pieņēmējiem septembrī norisinājās Somijas dienvidos un Päijät-Häme reģionā. Trīs dienu pasākumā piedalījās Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvji, kā arī ES dalībvalstu un meža nozares interešu grupu pārstāvji.
Bioekonomika bija darba kārtībā jau akadēmijas pirmajā dienā, 21. septembrī. Hirvihaara muižā Mäntsälä dalībniekiem bija iespēja apmeklēt arī izstādi New Wood, kurā tika demonstrēti inovatīvi koksnes produkti un risinājumi.
“Bez veselīgiem mežiem nav ilgtspējīgas bioekonomikas, un bez dzīvotspējīgas bioekonomikas nav ilgtermiņā pastāvētspējīgas uz mežiem balstītas ekonomikas,” pasākuma atklāšanas uzrunā sacīja Jan Ceyssens, komisāres Jessica Roswall biroja vadītāja vietnieks.
Pēc Eiropas Komisijas pārstāvja teiktā, bioekonomikas nozīme ES konkurētspējas un piegāžu drošības kontekstā arvien pieaug. Jau šobrīd bioekonomika nodrošina vairāk darbavietu nekā autobūves nozare, pat Vācijā, sacīja Ceyssens.
Atklāšanā uzstājās arī Somijas lauksaimniecības un mežsaimniecības ministre Sari Essayah, kura uzsvēra bioekonomikas nozīmi piegāžu drošības un stratēģiskās autonomijas stiprināšanā. Savā runā Essayah norādīja, ka nepieciešams mazināt regulatīvos šķēršļus, lai būtu iespējams paplašināt bioloģiskas izcelsmes produktu ražošanu un komerciālo izmantošanu.
Pēc Essayah domām, jānodrošina ilgtspējīgas, Eiropas izcelsmes biomasas pieejamība, atrodot līdzsvaru starp vides mērķiem un ekonomisko rentabilitāti.
Jan Ceyssens Meža akadēmijas ES lēmumu pieņēmējiem atklāšanā Hirvihaara muižā uzsvēra bioekonomikas pieaugošo nozīmi. Foto: Vilma Issakainen.
Kas kavē bioekonomikas izaugsmi?
Četri galvenie ES bioekonomikas stratēģijas mērķi ir inovāciju un investīciju paplašināšana, jaunu tirgu radīšana bioloģiskas izcelsmes materiāliem un tehnoloģijām, ilgtspējīgas biomasas pieejamības nodrošināšana un globālās sadarbības stiprināšana.
“Mēs centāmies izveidot jauna veida stratēģiju, kas būtu veicinoša un atbalstoša, nevis vienkārši ieviestu jaunus obligātus mērķus un jaunas regulējuma prasības,” sacīja Michael Losch.
Otrajā dienā paneļdiskusijā Lehmonkärki, Asikkala, Meža akadēmijas dalībniekiem bija iespēja dalīties viedokļos par bioekonomikas stratēģiju. Diskusijās tika runāts arī par šķēršļiem, kas kavē meža nozarē balstītu inovāciju plašāku ieviešanu, un par iespējām veicināt bioekonomikas attīstību.
Metsä Group biznesa attīstības direktore Minna Mentzer norādīja, ka jaunu bioloģiskas izcelsmes produktu un tiem nepieciešamo vērtību ķēžu attīstībai ir būtiska prognozējama normatīvā vide. Vērtību ķēdei jāspēj paļauties uz regulējuma stabilitāti, jo jaunu produktu izstrāde prasa ievērojamas investīcijas.
Pēc Mentzer teiktā, pati tehnoloģija nav galvenais šķērslis bioloģiskas izcelsmes risinājumu attīstībai.
“Mēs esam izmēģinājuši oglekļa uztveršanas tehnoloģijas, tātad tehnoloģija pastāv. Tā ir pieejama, un to iespējams ieviest plašākā mērogā. Tas, kā pietrūkst, ir tirgus pieprasījums.”
Eiropas Parlamenta deputāte Beatrice Timgren (ECR) pauda viedokli, ka, lai turpinātu attīstīt uz mežiem balstītu bioekonomiku, visiem ar mežiem saistītajiem regulējumiem būtu labāk jāņem vērā atšķirīgais riska līmenis dažādās valstīs.
“Mums jāskatās uz riskiem un birokrātija jāpiemēro tur, kur risks patiešām ir augsts, savukārt tur, kur risks ir zems, piemēram, Zviedrijā un Somijā, birokrātijai jābūt mazākai.”
Michael Losch piedalījās Eiropas Komisijas jaunās bioekonomikas stratēģijas izstrādē, kas tika publicēta 2025. gadā. Foto: Vilma Issakainen.
Lielāka pievienotā vērtība no jau šobrīd iegūtās koksnes
Paneļdiskusijā tika apspriesta arī biomasas pieejamība un ilgtspējīgi veidi, kā palielināt tās vērtību.
Eiropas vides nevalstiskās organizācijas Fern kampaņu līdzkoordinatore Kelsey Perlman uzsvēra ekoloģiskos ierobežojumus.
“Mums jādomā par to, kā nozare varētu izvirzīt sev mērķi palielināt viena kubikmetra koksnes vērtību, nevis palielināt vērtību, palielinot ciršanas apjomus,” sacīja Perlman.
“Diskusija varētu būt plašāka arī par to, kuras meža nozares tirgus jomas mēs vēlētos attīstīt.”
Arī Somijas Dabas resursu institūta izpildviceprezidents pētniecības jautājumos Antti Asikainen uzsvēra nepieciešamību palielināt biomasas pievienoto vērtību. Asikainen atsaucās uz Somijas Meža bioekonomikas zinātniskās padomes viedokli, ka lielāka vērtība būtu jāiegūst no tās biomasas, kas Somijā tiek iegūta jau pašlaik, nepalielinot ciršanas apjomus.
Asikainen īpaši izcēla mehāniskās kokapstrādes un koka būvniecības potenciālu.
“Tādas inovācijas kā CLT un LVL ir ļāvušas no koka būvēt pat augstceltnes. Tāpēc es diezgan pozitīvi raugos uz to, ka koka būvniecība Eiropā būtu jāturpina aktīvi attīstīt.”
Pasākuma dalībnieki drošības aprīkojumā dodas pa ceļu. Foto: Vilma Issakainen
Dalībnieki cita starpā apmeklēja meža atjaunošanas objektu Asikkala. Foto: Vilma Issakainen.
Ogleklis – jauns ienākumu avots?
Meža akadēmijas dalībniekiem bija iespēja praktiski iepazīties arī ar zema oglekļa emisiju līmeņa koka būvniecību, apmeklējot jaunos Versowood un Stora Enso koka biroju kompleksus.
Versowood uzņēmumā Vierumäki dalībnieki tika iepazīstināti arī ar jaunu ES izstrādātu meža apsaimniekošanas sertifikācijas sistēmu, kas meža īpašniekiem nākotnē varētu radīt jaunu oglekļa ienākumu modeli. Tā ļautu arī novērtēt un sertificēt ēkās uzkrāto oglekli.
Christian Holzleitner, Eiropas Komisijas Klimata ģenerāldirektorāta nodaļas vadītājs, gan Meža akadēmijas pasākumā, gan intervijā žurnālam forest.fi pauda redzējumu, ka oglekļa finansējumam nevajadzētu būt atsevišķam tirgum paralēli meža nozarei, bet gan daļai no kopējās meža nozares vērtību ķēdes.
Pasākuma laikā ES lēmumu pieņēmēji apmeklēja arī vairākus meža objektus, iepazīstoties ar meža atjaunošanu un iespējamo dabas atjaunošanas regulējuma ietekmi uz mežiem, kas aug osveida reljefa teritorijās.
Septembrī notikusī Meža akadēmija ES lēmumu pieņēmējiem bija jau piektais Zviedrijas un Somijas kopīgi organizētais šāda veida kurss. Praktisko pasākuma organizēšanu nodrošināja Somijas Meža asociācija.
Autore: Anne Soininen
Avots: forest.fi
