Mākslīgais intelekts (MI) jau šobrīd ir iestrādāts daudzās meža nozares jomās, taču tā ietekme uz privātajiem meža īpašniekiem līdz šim bijusi salīdzinoši neliela.
Pēc ekspertu domām, visbūtiskākie risinājumi – piemēram, automatizēti meža apsaimniekošanas ieteikumi – tikai tagad tuvojas praktiskai ieviešanai. Tomēr pārmaiņas notiks strauji.
Nākamo piecu gadu laikā MI būtiski uzlabos lēmumu precizitāti un stiprinās meža īpašnieku lomu. Tā vietā, lai paļautos tikai uz speciālistu vizītēm vai periodiskām inventarizācijām, īpašnieki varēs noteikt, kuras audzes cirst vai kopt vispirms, balstoties uz nepārtraukti atjaunotu analīzi. Vienlaikus mežsaimniecības uzņēmumi arvien vairāk paļausies uz datiem un algoritmiem – no meža novērtēšanas līdz ciršanas loģistikai un rūpniecisko iekārtu uzturēšanai.
“Mākslīgais intelekts nepadara mežsaimniecību mehānisku vai automātisku. Tieši pretēji – tas palīdz precīzāk ņemt vērā katras audzes individuālās īpašības,” saka Stora Enso precīzās mežsaimniecības projekta vadošais eksperts Anti Kārtinens.
Ko mākslīgais intelekts patiesībā dara mežā?
MI izmantošana mežsaimniecībā aptver plašu rīku klāstu: konsultatīvus čatbotus, kas balstīti valodas modeļos, attālās izpētes datu analīzi, prognožu modeļus meža plānošanai un audžu līmeņa koku krājas novērtējumu. To kopīgā priekšrocība ir spēja apstrādāt milzīgus datu apjomus un pārvērst tos praktiski izmantojamā informācijā.
“MI uzdevums ir atbalstīt cilvēkus, nevis tos aizstāt. Tas palīdz mērķtiecīgāk plānot lauka darbus, savākt būtiskāko informāciju un nodrošināt, ka tiek ņemti vērā visi svarīgie faktori. Gala lēmumi joprojām balstās cilvēku kompetencē,” uzsver Kārtinens.
MI palīdz atklāt un novērst kaitēkļu postījumus
Klimata pārmaiņas Somijā palielina mizgraužu masveida savairošanās risku. MI risinājumi apvieno attālās izpētes datus, lāzerskenēšanu un aerofoto ar esošo meža inventarizācijas informāciju, ļaujot savlaicīgi konstatēt stresa pazīmes audzēs – bieži vēl pirms redzamiem bojājumiem.
“Jo kvalitatīvāki ir sākotnējie dati, jo savlaicīgāki un precīzāki būs ieteikumi. Kopšana, atjaunošana un uzturēšana kļūst mērķtiecīgāka, un ilgtermiņā meža īpašnieki iegūst labākus ekonomiskos rezultātus,” skaidro Kārtinens portālam Forest.fi.
Stora Enso precīzās mežsaimniecības projektā MI tiek izmantots kaitēkļu bojājumu identificēšanai un preventīvai apsaimniekošanai.
“Pašlaik vēl atrodamies novērošanas posmā, taču arvien labāk spēsim identificēt riska zonas un prognozēt bojājumus,” viņš piebilst.
Savukārt Metsä Group sadarbībā ar Somijas uzņēmumu CollectiveCrunch ir izstrādājusi lietotni, kas privātajiem meža īpašniekiem nodrošina regulāri atjauninātas mizgraužu bojājumu kartes. Tās tiek atjauninātas vairākas reizes vasarā, ļaujot savlaicīgi pamanīt bojājumus un sekot to attīstībai. Tie paši rīki palīdz arī vētru postījumu novērtēšanā.
MI asistenti meža īpašniekiem – jau pavisam drīz
Pēc Kārtinena teiktā, tuvākajā nākotnē meža īpašniekiem būs pieejami MI balstīti asistenti jeb čatboti, kas visu diennakti sniegs konsultācijas par meža apsaimniekošanas termiņiem, izmaksām un normatīvajiem nosacījumiem.
Īpašnieks varēs pajautāt, vai konkrēto audzi nepieciešams kopt jau tagad, vai uz to attiecas aizsardzības prasības, vai arī – kurām platībām vajadzīga jaunaudžu kopšana. Praktiski tas nozīmē: izvēloties kartē noteiktu nogabalu, iespējams uzdot MI jautājumu – ko darīt tālāk? Sistēma apvienos meža datus, laikapstākļu prognozes, izmaksu aprēķinus un normatīvos ierobežojumus, sniedzot ieteikumu.
Līdzīgi risinājumi jau tiek izmantoti Zviedrijā, bet Somijā tie, visticamāk, būs pieejami tuvāko gadu laikā.
“Šie rīki neaizstāj speciālistus, bet paātrina konsultēšanas procesu un nodrošina konsekventākus lēmumus,” uzsver Kārtinens.
Jaunaudžu kopšana un riska prognozēšana
MI un attālās izpētes tehnoloģijas ļauj efektīvāk noteikt nokaltušus kokus, kaitēkļu, vētru un sniega radītus bojājumus nekā lauka apsekojumi vien. MI identificētie “karstie punkti” ļauj speciālistiem doties tieši uz problemātiskajām vietām, ietaupot laiku un nodrošinot savlaicīgu rīcību.
Tiek attīstīti arī MI risinājumi jaunaudžu kopšanas plānošanai – tie spēj novērtēt darbu sarežģītību un izmaksas bez vietas apsekojuma. Nākotnē meža īpašnieki katrai platībai varēs redzēt skaidru izmaksu aprēķinu.
Ar MI palīdzību var uzlabot arī meža atjaunošanas plānošanu: augsnes sagatavošanu, koku sugu izvēli un stādīšanas blīvumu.
“Mērķis ir iestādīt pareizo sugu pareizajā vietā. Optimālos apstākļos augoši meži ir noturīgāki pret kaitēkļiem un citiem riskiem,” skaidro Kārtinens.
Precīzāki meža novērtējumi un ekonomiskās prognozes
MI jau šobrīd palīdz uzņēmumiem daudz precīzāk atjaunot meža resursu datus. Tas uzlabo koksnes apjomu prognozes, ciršanas iespēju novērtējumu un sortimentu plānošanu, veicinot finanšu prognozēšanas precizitāti un samazinot nepatīkamus pārsteigumus ciršanas laikā.
Koksnes pārdošanā MI balstīti novērtējumi samazina nenoteiktību meža īpašniekiem, sniedzot skaidrāku priekšstatu par audžu īpašībām. Vienlaikus Kārtinens uzsver, ka gala norēķins vienmēr balstās uz faktiski izmērītajiem apjomiem.
Vides ieguvumi un gudrāka darbība
MI palīdz arī plānot mežsaimniecības darbus tā, lai samazinātu augsnes bojājumus un izvairītos no jutīgām teritorijām. Precīzāka oglekļa piesaistes uzskaite uzlabo caurspīdīgumu un stiprina sabiedrības uzticību mežsaimniecībai.
MI izmantošana paplašinās arī ārpus meža īpašnieku pakalpojumiem. Intervijā žurnālam TiVi UPM informācijas direktors Turkka Keskinens norādījis, ka uzņēmumā vienlaikus norit vairāki MI projekti. Algoritmi jau palīdz loģistikā un rūpnieciskajā uzturēšanā: automātiska numurzīmju atpazīšana paātrina transporta plūsmas, savukārt sensoru dati ļauj paredzēt iekārtu apkopes vajadzības.
Nākotnē MI arvien vairāk tiks izmantots darbības optimizācijā. UPM jau šobrīd izmanto MI elektroenerģijas ražošanas un patēriņa laika izvērtēšanai, kā arī koksnes iepirkuma atbalstam, nosakot piemērotus cenu līmeņus un iegādes periodus. Kā uzsver Keskinens, šī attīstība ir ilgtermiņa process, un nozīmīgākie ieguvumi parādīsies pakāpeniski.
“Mākslīgais intelekts mežsaimniecībā ienes precizitāti, prognozējamību un individualitāti. Tas nemaina meža apsaimniekošanas pamatprincipus, bet paceļ tos nākamajā līmenī. Meža īpašniekam tas nozīmē labāku informāciju, labākus lēmumus un ilgtermiņā – labākus ieņēmumus,” rezumē Kārtinens.
Avots: forest.fi
