24. septembrī Ogrē norisinājās Latvijas Meža īpašnieku biedrības organizētais diskusiju forums lēmumpieņēmējiem “Meža akadēmija” par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības Zaļā kursa ieviešanu un ko tas prasīs, ņems vai dos Latvijas meža nozarei.
Meža akadēmijā piedalījās lēmumpieņēmēji no Saeimas, Finanšu ministrijas, Finanšu nozares asociācijas, Latvijas Bankas, SEB bankas, Valsts kontroles, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Rīgas domes, Latvijas pašvaldību savienības, Zemkopības ministrijas, kā arī meža nozares organizāciju un uzņēmumu vadītāji un eksperti. Foruma galvenā tēma bija Zaļā kursa ieviešanas politiskie un likumdošanas instrumenti, ko piedāvā Eiropas Komisija, un, kas šobrīd raisa asas diskusijas gan ES, gan nacionālā līmenī.
Meža akadēmijas diskusijas moderēja Ansis Bogustovs un pirmā dienas daļa norisinājās Ogres tehnikuma traktoru angārā, kas deva iespēju foruma dalībniekiem iepazīties ar praktisko apmācību vidi tehnikumā. Foruma ievadā Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere iepazīstināja ar sagaidāmajiem jaunajiem nosacījumiem finansēšanā. Šim vispārīgajam ievadam sekoja spraigas diskusijas, kurās dalībnieki secināja, ka ļoti pietrūkst valdības līmeņa koordinētas rīcības dažādo Zaļā kursa instrumentu ieviešanas procesā, kā arī iedziļināties piedāvāto dokumentu niansēs, lai Latvijas pozīcija būtu vērsta uz mērķu sasniegšanas būtību, nevis uz saskaņošanas procesu. Turpinājumā dalībniekus uzrunāja Latvijas Bankas Padomes padomnieks ilgtspējas jautājumos Edvards Kušners, kurš vērsa uzmanību uz globāliem klimatneitralitātes mērķiem, kuru sasniegšanai tiek novirzīti nozīmīgi finanšu līdzekļi, lai sabiedrība spētu transformēties un tās ekonomika un paradumi kļūtu ilgtspējīgi un klimatneitrāli. Latvijas Kokrūpniecības izpilddirektors Kristaps Klauss savā uzstāšanās gaitā detalizēti raksturoja šī brīža situāciju un gaidāmos izaicinājumus meža nozarē, ja EK piedāvātie instrumenti Zaļā kursa mērķu sasniegšanā tiek ieviesti piedāvātajā redakcijā. K.Klauss norādīja uz jautājumiem, uz kuriem šobrīd nav skaidru atbilžu un nav zināma Latvijas valdības pozīcija. Dalībnieki diskutēja par to, kā labāk koordinēt valdības rīcību Zaļā kursa ieviešanas jautājumos, kas būtu darāms, lai meža nozare sasniegtu pievienotās vērtības griestus, kā skatīties uz situāciju, kad Latvijas zeme tiek izmantota kāda cita ražotāja negatīvas ekopēdas kompensācijai, kādas ir iespējas palielināt atjaunojamo resursu izmantošanu enerģijas ieguvei, kā arī par riskiem, kādi varētu būt, ja no AS Latvijas valsts meži apsaimniekoto mežu platības tiek izņemts nozīmīgs apjoms dabas aizsardzības mērķu vārdā.
Foruma turpinājumā dalībniekiem bija iespēja Tomes mežos iepazīties ar mežizstrādes organizēšanas procesu, ko valsts mežā veica ZS Vairogi harvestera operators. AS LVM Mežizstrādes procesa eksperts J.Gercāns informēja par nosacījumiem cirsmas izstrādei, t.sk. kvalitātes kontrolei un par datiem, kuros tiek balstīti lēmumi mežizstrādē.
Pēcpusdienā LVMI SILAVA vadošais pētnieks Dr.silv. Ā.Jansons sniedza ieskatu mežsaimniecības un klimata pārmaiņu mazināšanas sakarībās, kas ir līdz šim maz novērtēta tēma visos EK piedāvātajos politikas un likumdošanas dokumentos. Latvijas pētniekiem ir vērtīgi pētījumu rezultāti, kas palīdz saskatīt likumsakarības klimatneitralitātes kontekstā.
Autors: Aiga Grasmane
Bildes:
