Mežs daudzu gadsimtu garumā cilvēkus ir barojis, sildījis, sniedzis patvērumu, tādēļ mūsu pienākums ir mežu kopt un audzēt. Kā nekā vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas aizņem meži, un, lai mēs Latvijā sasniegtu pietiekamu labklājības līmeni, tie ir jāapsaimnieko. Un cilvēki, kas to dara, ir jānovērtē!
Lai novērtētu privāto mežu īpašniekus, kas savas saimniecības kopuši krietni un pilnvērtīgi, izveidojām konkursu "Sakoptākais mežs", kas tika rīkots balvas "Zelta čiekurs" ietvaros. Kopumā saņēmām vairāk nekā 20 pieteikumus, no kuriem tika atlasīti septiņi privāto mežu īpašnieki. Katru no šiem saimniekiem mēs apciemojām un uz vietas izvērtējām viņu koptos īpašumus, pēc kā tika izvēlēti trīs finālisti un secīgi - uzvarētājs.
Galvenais mērķis konkursa rīkošanai bija vēlme apzināt labās prakses piemērus privātajos mežu īpašumos, tādējādi parādot sabiedrībai, ka daudzi privātie saimnieki spēj saimniekot gudri. Sakopjot kādu Latvijas daļu, saimnieki rāda labu piemēru pārējiem. Un skatoties nākotnē, viņi rūpējas par savu mežu un to audzē produktīvāku, līdz ar to pienesums ir ne tikai pašam meža īpašniekam, bet arī sabiedrībai kopumā.
Konkursā "Sakoptākais mežs" vēlējāmies veikt kvalitatīvu mežu izvērtēšanu, izvairoties no tā, ka mežsaimnieka padarītais tiek vērtēts, tikai sēžot pie galda un iepazīstoties tik vien kā ar pieteikumiem. Mēs esam pārliecināti, ka būtiski ir tas, ko tad īsti saimnieks sava meža labā ir darījis, kādēļ viņš to dara, kāda ir saimniekošanas filozofija. Viena lieta ir pieteikties Eiropas Savienības atbalstam, lai saņemtu līdzekļus, taču ir svarīgi, ka saimnieks skatās tālāk nākotnē, piemēram, ar mērķi palielināt koksnes pieaugumu savā mežā, labāk izkopt mežu, izveidot pret klimata ekstrēmiem noturīgāku mežaudzi, izvēlēties vērtīgākas koku sugas. Tāpēc arī šis konkursa izbraukumu variants šķita atbilstošāks. Tāpat no šī gada pieredzes sapratām, ka iepriekš par maz esam teikuši paldies šiem reālajiem darba darītājiem. Tikšanās ar meža saimniekiem tika novērtēta kā atzinība, pat ja dalībnieks konkursā neuzvarēja. Pateikties par dalību un ieguldīto darbu - tā ir viena no šī konkursa lielākajām vērtībām.
Pēc konkursa norises esam sapratuši, ka uzvarētāji tiešām ir visi. Ieguldītais darbs ir fantastisks. Bieži vien sabiedrība neredz saikni starp ieguldīto darbu un rezultātu, piemēram, koksnes iegūšanu. Apkārtējie domā, ka koki augs paši - kas tad tur vēl vairāk nepieciešams? Taču tikt līdz šai koksnes ievākšanai - tā ir stādīšana, kopšana, dzīvnieku aizsardzība, kā arī liekā ūdens novadīšana. Tas ir milzīgs darbs.
Konkursā katrs īpašums bija unikāls, ar kādu savdabīgu niansi, ko mēs esam paturējuši prātā. Katram bija kāda "odziņa".
Piemēram, bija īpašnieki, kas parādīja izcilu piemēru, kā savienot mežsaimniecību ar lauku tūrismu. Bija arī saimnieks, kurš ir visnotaļ jauns gados un sākotnēji neko nesaprata no meža apsaimniekošanas un mazliet pat baidījās, taču pa šiem gadiem pats ieguvis zināšanas, lai veiksmīgi apkoptu savu mežu. Bija īpašnieki, kas sakopa neizmantoto zemi, un "odziņa" bija tajā, ka viss bija ļoti rūpīgi saplānots pirms meža stādīšanas: kur atradīsies ceļš, kur atpūtas vieta, kā arī norādīti marķējumi ar precīzām līnijām, kur koki tiks stādīti.
Un tad, protams, konkursa uzvarētājs - Māris Bērziņš. Viņš ir cilvēks, kurš līdz pēdējai detaļai pastāstīt, kādēļ audze ir izveidojusies tieši tāda, kādas dabas vērtības viņš pats, neviena nespiests, ir izveidojis savā mežā. Šī pieredze atspoguļojas arī tālākā konkursa norisē, sniedzot padomus citiem meža īpašniekiem.
Uzskatu, ka šajā laika periodā ir ļoti svarīgi, ka cilvēki lepojas ar saviem darbiem. "Sakoptākais mežs" ir iespēja citiem uzzināt par šiem labajiem darbiem. Mums jau tā apkārt notiek daudz negatīvu lietu, tādēļ gūt par kaut ko atzinību ir īpaši vērtīgi. Katrs sakopts zemes stūrītis kopā veido sakoptu Latviju. Šī iemesla dēļ aicinu visus meža īpašniekus, kas ir patiesi sava meža saimnieki, piedalīties konkursā. Viņi visi ir paveikuši milzīgu darbu, tādēļ ikkatrs ir pelnījis atzinību.
Foto - Valdis Semjonovs
