Somijas pieredze rāda - meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšana nav tikai valsts uzdevums. Aizvadītajās trīs desmitgadēs meža īpašnieki, uzņēmēji un politiķi kopīgiem spēkiem panākuši pārmaiņas, kas šodien tiek uzskatītas par paraugu arī citviet Eiropā.
Dienvidsomijas mežu bioloģiskās daudzveidības programma (METSO) – brīvprātīga programma, kas iedvesmo pārmaiņām
METSO programma ļauj privātajiem meža īpašniekiem pašiem izlemt - aizsargāt vērtīgas teritorijas uz laiku vai pastāvīgi, vai arī īstenot konkrētus dabas apsaimniekošanas pasākumus. Iniciatīva balstās uz vienkāršu, bet spēcīgu principu: dabas aizsardzība sākas ar īpašnieka vēlmi sadarboties, nevis piespiešanu.
Un šī pieeja strādā – arvien vairāk mežu tiek apsaimniekoti ar domām par dabu.
1990. gadi – likumi mainās, attieksme seko
1997. gada Meža likums Somijā pirmo reizi izcēla īpaši nozīmīgas dzīvotnes. Paralēli tika ieviesta PEFC sertifikācija, kas meža apsaimniekošanā ienesa jaunus, dabai draudzīgus standartus. Tika pārskatīts arī Dabas aizsardzības likums un uzsākta plaša valsts dabas aizsardzības programmu īstenošana, tostarp veco mežu saglabāšana.
Izmaiņas notika ne tikai likumos un praksē - mainījas meža īpašnieku attieksmē, cilvēkam sākot apzināties dabas/meža vērtību.
Saknes meklējamas vēl dziļāk – 1980. gados
Lai gan pārmaiņas redzamas no 1990. gadiem, to saknes meklējamas agrāk. Meža nozare, valsts iestādes un īpašnieku organizācijas jau 1980. gados sāka runāt par dabas nozīmi. Par būtisku pagrieziena punktu kļuva 1992. gada Zemes samits Riodežaneiro, kas iedvesmoja arī Somijas mežsaimniekus skatīties tālāk par koksnes apjomu vien. Svarīgs atskaites punkts bija arī Eiropas mežsaimniecības ministru tikšanās cikls, kas aizsākās Somijā, šobrīd gan lielā mērā ir aizmirsts. Šajās sanāksmēs pirmo reizi tika noteikts ne tikai daudzveidības saglabāšanas, bet arī tās uzlabošanas mērķis.
METSO mainīja spēli
Pēc tūkstošgades mijas meža nozare turpināja darbu pie dabas un bioloģiskās daudzveidības jautājumiem, kaut gan publiskajā telpā tas bieži palika ēnā aiz citiem strīdiem par mežu izmantošanu.
Sākotnēji METSO programma izraisīja diskusijas - pat vides organizācijas to kritizēja. Tomēr laika gaitā šī pieeja mainīja priekšstatus par to, kas ir efektīva dabas aizsardzība. METSO necentās aizsargāt lielus masīvus - tas koncentrējās uz nelielām, ekoloģiski nozīmīgām teritorijām. Turklāt, tas bija brīvprātīgs. Un tas bija spēles maiņas brīdis: privātie īpašnieki tika iesaistīti, nevis ignorēti.
Vides atbildība kļūst par normu
Šodien dabas apsvērumi Somijas mežsaimniecībā vairs nav “pievienotā vērtība” - tā ir ikdienas prakse. Katra jauna metode tiek izvērtēta ne tikai ekonomiski, bet arī ekoloģiski.
Labs piemērs – augsnes sagatavošanas metode uzkalniņošana. Kaut arī tā nav klasificēta kā “dabas apsaimniekošana”, tās pozitīvā ietekme uz vidi ir būtiska, un tā strauji kļuvusi par standartu.
Privātais sektors pārņem vadību
2020. gados iniciatīvu arvien vairāk uzņemas meža nozares uzņēmumi un asociācijas. Interesanti, ka tie bieži īsteno pasākumus mežos, kas nepieder viņiem pašiem, bet tiek iegūti no tūkstošiem mazo mežu īpašnieku.
Privātais sektors acīmredzami pārņem aizvien lielāku atbildību dabas apsaimniekošanā. Tas īpaši redzams meža nozares uzņēmumu un Meža rūpniecības asociācijas iniciatīvās. Šķietami tas nav liels pavērsiens, tomēr būtība ir tajā, ka šiem uzņēmumi lielākoties pašiem mežs nepieder, tie ir atkarīgi no mazajiem mežu īpašniekiem, kas Somijā pārvalda lielāko daļu mežu. Arī uzņēmumu programmas balstās uz brīvprātību – tieši tāpat kā METSO.
Ņemot vērā ierobežotās valsts finansējuma iespējas nākotnē, Valonens, PTT Pellervo ekonomisko pētījumu institūta meža ekonomists, paredz, ka privātā sektora loma dabas aizsardzībā tikai pieaugs.
Šīs iniciatīvas bieži balstās METSO pamatprincipos: brīvprātība, cieņa un sadarbība. Un, raugoties nākotnē, ar valsts finansējumu vien nepietiks. Privātā sektora loma turpinās augt.
Kā izmērīt progresu?
Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu vairs nevar izmērīt tikai hektāros. Ir jāskatās dziļāk:
Cik daudzveidīgas ir koku sugas?
Vai mežā ir dažādu vecumu koki?
Cik liela ir mirušās koksnes masa?
Vai pieaug jaukto mežu īpatsvars?
Somija ir datu lielvalsts – Nacionālais meža inventārs, Meža centrs, LUKE un citas iestādes vāc plašus datus. Tomēr, kā brīdina Valonens, pārāk daudz rādītāju var radīt mulsumu. Kad sākas uzlabojumi? Kā tos skaidri izmērīt? Vai ir vērts tērēt vēl vairāk, lai iegūtu vēl precīzākus datus?
Secinājums: pārmaiņas iespējamas, ja ir griba sadarboties.
Somijas pieredze apliecina - meža īpašnieks nav šķērslis bioloģiskajai daudzveidībai, bet gan atslēga uz tās saglabāšanu. Ja politika balstās uz uzticēšanos, nevis piespiešanu, un ja tiek dota izvēle, nevis uzspiesti noteikumi – dabas aizsardzība kļūst par kopīgu mērķi.
Avots: forest.fi
