Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB) šogad pabeigusi darbu pie divu pūču sugu aizsardzības pasākumu īstenošanu savu biedru mežos. Tika izgatavoti un uzstādīti 45 būri urālpūcei un 37 platformas ūpju ligzdošanai. Projekti tika īstenoti Latvijas Vides aizsardzības fonda projektu aktivitātē Sugu un biotopu stāvokļa uzlabošana.
Dalībai projektā pieteicās LMĪB biedri - gan fiziskas, gan juridiskas personas. Meža īpašnieki ik gadus uzstāda simtiem putnu būrus savos mežos un pie laukus mājām, taču šis bija pirmais kopīgais projekts konkrētu sugu aizsardzībai. LMĪB pārstāve Aiga Grasmane skaidro, ka būri urālpūcei tika izvietoti īpašumos, kas Pūču sugu aizsardzības plānā iekļaujas urālpūcei prioritārās teritorijās un tie atrodas dažādos Latvijas reģionos, pārsvarā Dienvidlatgalē, Vidzemē un Ziemeļkurzemē.
Savukārt ūpim kā lielākajam pūčveidīgajam putnam ir nepieciešamas plašas ligzdas. Līdzīgi kā citas pūču sugas, tas ligzdu pats nebūvē, bet piemērotā substrātā uz zemes izkašņā bedrīti dēšanai, šīs dēšanas bedrītes sasniedz ievērojamus apmērus: 30-50 cm diametrā ar 6-23 cm dziļumu. Šādās vietās tās apdraud dažādi plēsēji, kā arī putni ir sevišķi jutīgi pret traucējumu. Projekta gaitā LMĪB biedru mežos tika izvietotas ligzdošanas platformas ūpim 6-10 metru augstumā koku zaru žuburos vai zaru žāklēs.
Mākslīgās ligzdvietas tika uzstādītas pērnā gada rudenī, un pavasarī tika apsekotas, lai konstatētu, vai nav apdzīvotības pazīmes. No visiem būriem tikai vienā bija divas pūču olas, visdrīzāk – meža pūces. Kā atzīst projektam piesaistītais pūču eksperts Gaidis Grandāns, šis ir nozīmīgs ieguldījums šo putnu aizsardzība, jo ligzdvietas var kalpot pat vairāk kā desmit gadus un pamazām putni tās var atrast un izmantot ligzdošanai.
Urālpūce ir Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājama putnu suga, kas ligzdo saimnieciskās darbības maz ietekmētos pieaugušos un pāraugušos jauktu koku un skujkoku mežos. Populācijas lielums Latvijā ir starp 1825 un 5381 ligzdojoši pāri. Urālpūce ligzdo liela izmēra dobumos, pusdobumos (stumbeņos) un vecās lielo plēsīgo putnu ligzdās. Kā uzskata projektam piesaistītais pūču eksperts Gaidis Grandāns, jebkura mākslīgā ligzdošanas vieta ir reāls ieguldījums dabas aizsardzībā. Kvalitatīvi izgatavots un izvietots pūču būris var kalpot pat vairāk nekā 20 gadus. Pūču būrus ligzdošanai izmanto arī citas putnu sugas (tajā skaitā īpaši aizsargājamas): lielā gaura, gaigala, meža pīle, meža balodis, dažādi zvirbuļveidīgie putni – dobumperētāji. Dējumi un izvesto mazuļu skaits mākslīgajās ligzdvietās (būros) ir lielāks nekā dabiskajās ligzdošanas vietās. Ar būru palīdzību ir iespējams palielināt ligzdojošo pūču sugu blīvumu konkrētā teritorijā. Mākslīgās ligzdošanas vietas dod iespēju ievākt dažādus datus par konkrētu sugu.
Savukārt ūpju populācijas lielums Latvijā ir ap 8 – 73 ligzdojoši pāri. Smilšakmens atsegumos ligzdojošā populācija gandrīz izzudusi vai izzūdoša. Sugas apdraudētība Latvijā, atbilstoši starptautiski atzītajiem IUCN kritērijiem - kritiski apdraudēts (CriticallyEndangered, CR), jo tā populāciju veido mazāk kā 50 pieauguši indivīdi. Lielākā skaitā sastopams Baltijas jūras piekrastē un lielo seklūdens ezeru (Babītes, Kaņiera, Engures ezeri) tiešā tuvumā
Ūpju aizsardzības projekts (projekta Nr 1-08/37/2021) tika īstenots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu 10 971,00 EUR apmērā un ar LMĪB līdzfinansējumu. Urālpūču aizsardzības projekts (Nr. 1-08/38/2021) tika īstenots ar LVAFA finansējumu 13 343 EUR apmērā un ar LMĪB līdzfinansējumu.
Latvijas Meža īpašnieku biedrība ir nevalstiska organizācija. Viens no biedrības principiem ir atvērtums, jebkurš meža īpašnieks, var vērsties biedrībā, iepazīties ar pamatdokumentiem un atbalstot tajos ietvertos principus uzrakstīt iesniegumu un kļūt par Meža īpašnieku biedrības biedru.
Meža īpašnieku biedrība apvieno gan lielos un mazos privātos meža īpašniekus, gan komercsabiedrības, gan pašvaldības, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā atrodas mežs.
Vairāk informācijas:
A.Grasmane 29421875
