Būtiski samazinoties egļu mizgrauža populācijai, no piektdienas, 1. augusta, atcelti saimnieciskās darbības ierobežojumi egļu audzēs. Valsts meža dienests gan norāda, ka kaitēkļa savairošanās ir cikliska un joprojām pastāv riski, ka to aktivitāte būs atkal lielāka citos gados. Arī īpašnieki mežos šovasar novēro mazāk mizgraužu postījumu, bet arvien rēķinās ar iespējamiem riskiem arī šoruden.
Bauskas novada Vecumnieku pagasta mežos izvietots viens no egļu astoņzobu mizgraužu monitoringa punktiem. Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vecākais eksperts Oskars Zaļkalns kārtējā šīs vasaras lietainajā dienā Latvijas Radio rādīja egļu cirsmā uzstādīto feromonu slazdu, kurā šobrīd ir maz noķerto vaboļu, jo kaitēkļa populāciju samazinājuši šīs sezonas laika apstākļi.
"Nav, nav nekas. Redzi, te arī nekā nav. Neteiksim, ka galīgi tukšs, tikai kaut kāds dabīgais fons šeit ir. Ja parasti var piebērt puslitra burciņu un vairāk no viena šāda slazda vienas nedēļās laikā, tad šis ir tas, kas te ir no pagājušās piektdienas. Tikai kādas 200 vaboles, vairāk šeit nav," stāstīja Zaļkalns.
Tas ir pulcēšanās feromons, viņi lido, tad atsitas šeit pret maliņu un krīt lejā, cenšas izlidot, bet tad atsitas pret to konusu un paliek. Tas ir vienkārši barjeru slazds, un tagad viņi te slapjumā noslīkuši," slazda darbību skaidroja eksperts.
"Viss pavasaris bija viņam [astoņzobu mizgrauzim] nelabvēlīgs – pavēss, lietains, vējains. Vasaras vidū visu laiku lietus, slapjš, tātad viņām lidošanai arī nelabvēlīgs.
Vējš viņus izpūš un viņiem vairs nav spēka sapulcēties lielā barā un kaut kādas lielas ziepes uztaisīt. Māte daba ir palīdzējusi.
Pavasarī viņi nelidoja, tātad nebūs arī otrās paaudzes vai būs ļoti maz, kā mēs šeit redzam. Es negribu teikt, ka vispār mizgrauzis pazudīs, nē, mizgrauzis nepazudīs," rezumēja eksperts.
Mežu īpašnieki un apsaimniekotāji varēs atsākt darbu
Zemās mizgraužu aktivitātes dēļ dienests nolēmis mēnesi agrāk atcelt saimnieciskās darbības ierobežojumus egļu audzēs. Tas nozīmē, ka mežu īpašnieki un apsaimniekotāji varēs atsākt darbus.
"Ekspertu grupa pieņēma šo lēmumu par mēnesi agrāk atcelt šo zonu ierobežojumus, lai tomēr arī meža īpašnieki varētu kopt audzes. It īpaši mēs uzsvērām priežu audzes, jo priežu audzēs šo terpēnu smarža piesaista mazāk tos mizgraužus nekā blakus egle. Samazinām ierobežojumus, lai mežu īpašniekiem paliek brīvākas rokas," skaidroja Zaļkalns.
Viņš gan atzina, ka risks, ka mizgraužu populācija atkal var augt, ir "jebkurā gadījumā, jo mēs nezinām, kāds būs augusts, un kādreiz pat septembris ir ļoti silts un, protams, risks paliek".
"Un tāpēc mēs īpašniekus aicinām, ka tagad augustā kaut arī tās zonas atceltas, nevajadzētu veikt uzreiz egļu kailcirtes, kas var piesaistīt un parādīties visi postījumi nākošgad. To mēs aicinām. Bet nu tas ir īpašnieku pusē," atzina eksperts.
Sanitāro cirsmu atzinumu bojājumu dēļ – vairāk nekā pērn
Šogad Meža dienestā līdz jūlijam mizgraužu bojājumu dēļ izsniegti 3553 sanitāro cirsmu atzinumi kopumā ap 4000 hektāru platībā, kas ir vairāk nekā pērn.
Zaļkalns vērtēja, ka šī gada postījumi mežos gan ir vēl pērnā gada sekas.
"Latvijas Valsts mežu" Meža aizsardzības daļas vadītājs Edijs Leišavnieks iezīmēja, ka bojājumi lielākoties ir Vidzemē un Zemgalē.
Un, lai arī ierobežojumi ir samazināti, arī mežistrādes darbus ietekmē lietainie apstākļi.
"2024. gadā mēs sanitārajās vienlaidus cirtes sagatavojām apmēram vienu miljonu kubikmetru, šobrīd mēs arī esam apmēram jau gada pirmajos 7 mēnešos veikuši koku ciršanu vairāk kā 900 000 kubikmetru. Un tas plāns tāds, ka līdz gada beigām laikam varētu vēl apmēram 400 000 kubikmetru nākt klāt tieši sanitārajās cirtēs," sprieda Leišavnieks.
"Domāju, ka mēs līdz augusta beigām, septembra sākumam lielāko daļu arī izdarīsim, bet protams laikapstākļi – lietus – ietekmē visu, jo nav jau noslēpums, ka tās egļu audzes pārsvarā ir uz tādām kūdrainām augsnēm, kur mežizstrādes apstākļi raksturojami kā slikti vai ekstremāli," atzina Leišavnieks.
Īpašnieki novēro mazāk mizgraužu postījumu, bet rēķinās ar riskiem rudenī
Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks skaidroja, ka līdz ar kaitēkļu invāziju īpašnieks zaudē iespējamo koksnes pieaugumu, kā arī samazinās koksnes kvalitāte.
Arī īpašnieki mežos šovasar novēro mazāk mizgraužu postījumu, bet arvien rēķinās ar iespējamiem riskiem arī šoruden.
"Ir bijis, ka vēl oktobra beigās un novembrī īpašnieks ieiet mežā un pamana, ka atkal ir jaunas kaltušas egles, turklāt interesanti, ka mizgrauzis rudens periodā vairāk ir tieši koku galotnē, jo tur apspīd saulīte un ir siltāks, un bieži vien īpašnieks, ejot pa mežu, neskatās uz augšu un nepamana to," stāstīja Muižnieks.
"Mēs ceram, ka šogad tāda situācija nebūs. Protams, ja mēs skatāmies, kas var ietekmēt to, ka konkrētajā audzē mizgrauži rada bojājumus, tad viens no šiem faktoriem ir arī egļu audžu kopšana vasaras periodā. Nu, ar to ir jābūt piesardzīgiem, bet jāņem vērā, ka tās audzes jau kaut kad ir jākopj, redzot kādi ir apstākļi arī ziemās, kad augsne nav sasalusi un ir apgrūtināti apstākļi mežsaimniecības darbiem, tad, protams, šo uztveram pozitīvi, ka mēnesi ātrāk varēs iesākt darbus," atzina Muižnieks.
Iepriekš līdz augusta beigām Latvijā noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi egļu mežaudžu aizsardzības zonās tiek atcelti agrāk – jau no 1. augusta.
Avots: lsm.lv
