Meža īpašnieku biedrība šogad jūlijā organizēja Baltijas valstu meža īpašnieku organizāciju semināru ar mērķi izdiskutēt privātās mežsaimniecības aktualitātes un kopīgās iezīmes attīstībā.
Seminārā Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks iepazīstināja ar MIB darbību, prioritātēm un arī aktualitātēm privātajā mežsaimniecībā Latvijā. ZM Meža politikas departamenta direktora vietniece Ilze Silamiķele iepazīstināja dalībniekus ar meža īpašniekiem pieejamo valsts un Eiropas Savienības atbalstu.
Lietuvas Meža īpašnieku asociācijas priekšsēdētājs Alģis Gaižutis iepazīstinot ar galvenajiem rādītājiem un attīstības tendencēm Lietuvas meža nozarē. Līdzīgi kā citās valstīs, ir ievērojams cenu kritums kokmateriāliem. Ja vēl 2008. gada pirmajā ceturksnī kokmateriālu cenas pie ceļa turpināja kāpt līdz 62 EUR/m3 skuju kokiem un 64EUR/m3 lapu kokiem, izņemot papīrmalkai cenas kritās no 48 uz 38 EUR/m3, tad otrajā ceturksnī cenas kritās uz 56 EUR/m3 lapu kokiem un 50 EUR/m3 skuju kokiem, un līdz 30 EUR/m3 papīrmalkai.
Analizējot ikgadējo koksnes pieaugumu tikai saimnieciskajos mežos un koksnes ieguvi Lietuva A.Gaižutis uzsver, ka no ikgadējā pieauguma 13,1 milj. M3 apjomā, tiek iegūti tikai 58% koksnes. Atlikušie 42% netiek izmantoti gan nepabeigtās zemes reformas dēļ – 2,1 milj m3, gan dažādu aprobežojumu dēļ – 2,1 milj m3, gan arī dabiskā atmiruma dēļ 1,3 milj m3.
Raksturojot meža īpašumus Gaižutis stāsta, ka 36% meža pieder privātiem meža īpašniekiem, kuri Lietuvā ir 232 tūkstoši. 51% ir valsts meži, kurus apsaimnieko 42 atsevišķi uzņēmumi. Un 13% - vēl tā sauktās brīvās zemes, kuru privatizācija vēl nav notikusi.
Runājot par meža īpašnieku organizācijām, Lietuvā darbojas 25 kooperatīvi, kas piedāvā meža īpašniekiem pilnu pakalpojumu klāstu. Kooperatīvi nodarbina 130 speciālistus un kooperatīvu darbība koksnes pārdošanā raksturojas ar augšupejošu līkni no 40 tūkstošiem m3 2001. gadā līdz 460 tūkstošiem 2007. gadā. Jāatzīmē, ka Lietuvā ir vismazākais vidējais privātā īpašuma lielums Baltijas valstīs – 3,4 ha.
Arī Igaunijā, līdzīgi kā Lietuvā, 70% no visiem mežiem ir saimnieciskie meži. Absolūtos skaitļos salīdzinot ar Latviju, Igaunijā ir par trešdaļu mazāk meža platību. Puse no tām pieder privātiem meža īpašniekiem un vidējais privātā meža īpašuma lielums – 10 ha.
Attiecībā uz organizācijām, kas pārstāv vai nodrošina privāto meža īpašnieku intereses, Igaunijā ir Privāto mežu savienība, kas ir interešu pārstāvis un jumta organizācija citām meža īpašnieku organizācijām. Bet tam Igaunijā ir arī Privāto mežu centrs, kura uzdevumos ietilpst:
- Valsts un ES atbalsta administrēšana;
- Atbalsta pasākumi meža īpašniekiem;
- Sarunu galds meža īpašnieku un citām organizācijām.
- Informācijas izplatīšanu meža īpašniekiem;
- Nodrošina mežsaimnieciskos pakalpojumus un;
- Koksnes pārdošanu.
Raksturojot koksnes tirgu un koksnes resursu izmantošanu, Igaunijas valsts meži izmanto ikgadējo koksnes pieaugumu, savukārt privāto meža īpašnieku mežos koksni varētu iegūt vairāk nekā šobrīd. Igauņi uzskata, ka tuvākajos gados samazināsies koksnes imports, pieaugs biomasas nozīmīgums un pieaugs arī eksports uz Zviedriju un Somiju (papīrmalka, enerģētiskā koksne).
Runājot par aktualitātēm Igaunijas meža nozarē, kā pirmais tiek minēts Meža likums, kas šobrīd tiek grozīts. Jaunais likumprojekts paredz attiekties no līdz šim obligātā meža apsaimniekošanas plāna, pārskatīt kailciršu rotāciju balstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem un pārskatīt dublējošās normas, kas apgrūtina gan likumu uzraudzību, gan ievērošanu.
Otrajā semināra dienā dalībnieki tika iepazīstināti ar progresīvākajām tehnoloģijām, kas tiek izmantotas mežsaimniecībā Latvijā un kas paver iespējas arī meža īpašniekiem izmantot efektīvākos paņēmienus gan meža audzēšanā, gan mežsaimnieciskās darbības plānošanā. AS „Latvijas valsts meži” stādaudzētavas „Strenči” vadītājs Jānis Zvejnieks iepazīstināja ar konteinerstādu ražošanas tehnoloģijām, kā arī kailsakņu ar uzlabotu sakņu sistēmu ražošanas principiem un efektivitātes rādītājiem.
Semināra dalībniekus uzņēma arī Meža īpašnieku konsultatīvā centra direktors Gundars Skudriņš iepazīstinot ar lāzertehnoloģijām, ar kuru palīdzību tiek iegūta detalizēta ģeotelpiskā informācija par noteiktu teritoriju, kas ir būtisks ieguvums meža īpašniekam, lai iegūtu precīzu informāciju par konkrētu meža platību, kas ļauj veikt efektīvu mežsaimniecisko darbu plānošanu un aprēķināt izdevumus un potenciālos ieguvumus.
Semināra dalībnieki izteica gandarījumu par faktu, ka šādas tikšanās par privāto mežsaimniecību ir atjaunotas pēc vairāku gadu pārtraukuma. Viens no secinājumiem pēc semināra ir par privātās mežsaimniecības lomu valstī, it īpaši lauku reģionos. Tā nemazinās, taču ir jādomā par tās efektivitātes palielināšanu, lai privātā mežsaimniecība būtu spējīga atbildēt uz šodienas sociālās un ekonomiskās situācijas aktualitātēm.
Otra atziņa ir par privātās mežsaimniecības potenciālu, kas var dot būtisku ieguldījumu valstisku jautājumu risināšanā, piemēram, gan attiecībā uz atjaunojamās enerģijas ražošanu, gan arī publiskās – privātās partnerības projektu attīstībā, gan privāto meža īpašnieku lomu koksnes piegādēs pārstrādes nozarei, u.c.
