Sākums
Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Meža īpašnieku kooperācija – vai kādam traucē?

Meža īpašnieku kooperācija – vai kādam traucē?

Saiemas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija jau vairākas reizes ir skatījusi Zemkopības ministrijas rosināto jautājumu par iespējamiem grozījumiem Kooperatīvo sabiedrību likumā, kas paredzētu uz privāto mežu īpašnieku kooperatīviem attiecināt tos pašus nosacījumus, kādi šobrīd tiek piemēroti lauksaimniecības kooperatīviem, t.sk., uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi. Vai Eiropā sevi pierādījusī saimniekošanas forma mazu meža īpašumu apsaimniekošanā beidzot būs pieņemama arī mūsu Saeimas deputātiem?



Iepriekšējās komisijas sēdēs meža īpašnieku organizāciju pārstāvji ir vairākkārt argumentējuši potenciālos ieguvumus no privāto meža īpašnieku kooperācijas attīstības gan meža īpašniekiem, gan visai meža nozarei kopumā. Ņemot vērā, ka vidējais privātā meža īpašums Latvijā ir apmēram 8 ha, ir grūti runāt par efekltīvu meža apsaimniekošanu mazajos īpašumos. Meža īpašniekam nav izdevīgi nelielās platībās veikt mežsaimnieciskos darbus, jo pakalpojumu iepirkšana uz mazu apjomu ir dārga. Tādēļ bieži vien meža īpašnieks izvēlas nesaimniekot mežā. Tā rezultātā mežā kaut kas paliek nekopts, kaut kas paliek nenocirsts. Ņemot vērā lielo meža īpasnieku skaitu Latvijā, kopumā neiegūtais labums no šāda veida nesaimniekošanas varētu sastādīt ievērojamu naudas summu, kas nenonāk ne meža īpašnieka kabatās, ne saistīto paklapojumu sniedzēju un uzņēmēju rīcībā, ne valsts kā nodokļu saņemēja gūst papildus iekasējumus nodokļu veidā.

Attīstītoties meža īpašnieku kooperācijai Latvijā, privāto meža īpašniekiem rastos iespēja izdevīgāk iepirkt pakalpojumus un izdevīgāk pārdot saražotos koksnes produktus. Savukārt kokrūpniecības nozare iegūtu stabilāku un prognozējamāku koksnes plūsmu no privātajiem mežiem. Pēc tam, kad vairums deputātu atbalstīja kooperācijas ideju, un šī jautājuma turpmākai virzībai tika saņemts arī pieprasītais  Konkurences padomes atzinums par to, ka paredzētās izmaiņas atbilst konkurenci reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, lēmums tomēr netika pieņemts, jo tika pieprasīta informācija par citu valstu pieredzi attiecībā uz nodokļu atlaidēm kooperatīviem.

Attiecībā uz kooperācijas attīstību citās Eiropas valstīs pieredzes ir ļoti dažādas. Tajās valstīs, kur kooperācijai ir simts gadu ilga vēsture un kooperatīvi darbojas sekmīgi un patstāvīgi, būtisks valsts atbalsts netiek sniegts. Taču valstīs, kur kooperācija ir attīstības stadijā vai tā tiek vērtēta kā veids kā efektīvāk apsaimniekot mazos meža īpašumus, atbalsta formas ir dažādas - nodokļu atlaides, atbrīvojums no valsts nodevām, tiešs atbalsts kooperatīviem to darbībai, u.c. Piemēram, Igaunijā privāto meža īpašnieku kooperācija kopš 2008.gada attīstās ļoti strauji, pateicoties kompleksam valsts atbalstam. Somija arī šobrīd atbalsta mazo meža īpašumu efektīvāku apsaimniekošanu nodrošināt valsts nodevu un nodokļu atlaides kopīgi apsaimniekotiem īpašumiem.

Trešdien jautājums par iecerētajiem grozījumiem atkal tiks skatīts Saiemas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē. Šobrīd jautājums ir par to, vai uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi piemērot mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīviem bez termiņa ierobežojuma vai ar to. Meža īpašniekus pārstāvošās organizācijas uzsver, ka šobrīd ir svarīgi spert pirmos soļus un motivēt meža īpašniekus veidot un iesaistīties kooperatīvos. Ja, no vienas puses, valsts piedāvā nelielu pretimnākšanu UIN atvieglojuma veidā, bet tai pašā laikā pasaka, ka tas ir tikai uz 4 gadiem, tad šai motivācijai zūd jēga, jo valsts nespēj skaidri definēt, vai tā atbalsta mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvu attīstību vai nē. Ņemot vērā iepriekšminēto argumentāciju un sekmīgo citu valstu pieredzi atbalstot kooperācijas attīstību, ja grozījumi netiek apstiprināti, rodas pamatots jautājums - kam tas ir izdevīgi?