Latvijas Meža īpašnieku biedrība jau otro gadu saviem biedriem rīkoja mežzinātnes dienas sadarbībā ar mežzinātnes institūtu SILAVA. Starp svarīgām semināra dalībnieku atziņām tika uzsvērta doma, ka teiciens par meža audzēšanu nākamajām paaudzēm vairs neiztur kritiku. Izmantojot zināšanas meža selekcijā un atlasītu stādāmo materiālu, kā arī pareizi mežu audzējot, meža īpašnieks arī savas dzīves laikā var iegūt ražu no meža vairākas reizes.
Meža īpašnieki diskutēja par meža atjaunošanas veiksmīgiem un mazāk veiksmīgiem piemēriem, jaunaudžu kopšanas nozīmi, saldo ķiršu audzēšanas pieredzi, priežu audzēšanu un atzarošanu, izlases ciršu veikšanu, meža selekcijas nozīmi mežkopībā, kā arī introducēto koku sugu - dižskābarža un baltegles audzēšanas iespējām Latvijā.
Šogad zinātnes dienās savu mežsaimniecības praksi rādīja un stāstīja divi LMIB biedri - Dzintars Laivenieks no Tukuma un Viesturs Valdis Dreimanis no Kandavas. Abiem meža īpašniekiem ir uzkrāta bagāta pieredze meža apsaimniekošanā un ilglaicīgie novērojumi ļauj pieņemt pareizus lēmumus par to, ko un kā audzēt savā mežā.
Dz.Laivenieks rādīja objektus mežā, kur viņš gan katru gadu iegūst koksni, gan eksperimentē ar dažādu koku sugu audzēšanu. Dzintars stāsta, ka auglīgā augsnē ir jāļauj augt tam, kas tur pats ir sasējies. Piemēram, pēc 2005.gada vējgāzes izvākšanas, izveidojās atvērumi, kuros dabiski sasējušies ozoli, kas nu jau sasnieguši 2-3 metru augstumu. Blakus Dzintars eksperimentējot ar sugu dažādību izveidojis gobu grupu. Gan par ozoliem, gan gobām Dzintars saka, ka tiem jaunībā jāaug lielā biezībā, tā sauktajā kažokā, lai kociņš sāk tiekties uz augšu un veido kvalitatīvu stumbru. Pamazām jaunaudze ir jākopj un jāveido, tādējādi iegūstot vērtīgu mežaudzi. Citā Dzintara mežā var apskatīt rezultātus gan stādītai priežu audzei, gan dabiski atjaunotai bērzu audzei. Dalībnieki uzskatāmi varēja pārliecināties, ka bieži vien labāki rezultāti ir dabiski atjaunotai izkoptai jaunaudzei nekā mēģinot ieaudzēt, piemēram, priedi vietā, kur tā negrib augt. Tāpat arī pārliecinošs bija jaunaudžu kopšanas rezultāts, kur koptā jaunaudzē bērzi 10 gados bija izauguši ievērojami garāki un resnāki nekā nekoptā parauglaukumā.
Viesojoties pie Viestura Dreimaņa Kandavā semināra dalībniekiem bija iespēja apskatīt bērzu un saldo ķiršu stādījumu. Audzējot saldo ķirsi, Viesturs pats ir nonācis pie secinājumiem, ko vajag un ko nevajag ar ķirsi darīt, jo šī nav Latvijā izplatīta koku suga. Pie kļūdām Viesturs min mēģinājumus apgriezt kociņus. Rezultātā tie kociņi, kas tika apgriezti, ir aizgājuši bojā. Tie, kas netika traucēti ar laiku izveidojušies taisni un slaidi. Viesturs rādīja arī divdesmit gadus vecu divreiz atzarotu priežu audzi, kas sasniegusi jau brangus 18 cm diametrā. Atzarošana ir svarīga, lai iegūtu kvalitatīvu baļķu sortimentu, ko var pārdot par augstāku cenu. Viesturs rāda, ka pirmās atzarošanas vietas jau ir aizvilkušās ciet un drīz vairs zaru vieta nebūs nemaz redzama. Rādot veiktu izlases cirti savā mežā, Viesturs uzsver, cik svarīgi ir būt zinošam meža īpašniekam un, ka darbus veic prasmīgi strādnieki. Mežā ir viegli kļūdīties gan pieņemot lēmumus, gan strādājot. Ir jāmāk novērtēt, ko mežā cirst, ko atstāt augam, ko darīt ar pamežu, ar koku grupām. Ja sākotnēji kāda koku grupa var maldinoši izskatīties vārgulīga, tad Viesturs pēc pieredzes zina teikt, ka labāk ir netērēt spēkus lai to novāktu, bet atstāt un pēc dažiem gadiem tā būs izveidojusies par spēcīgu koku grupu.
Semināra turpinājumā AS „Latvijas valsts meži" Engures meža iecirkņa vadītājs Guntis Dišlers rādīja piemērus priežu audzēs, kur spēkā esošā likumdošana nosaka tādus nosacījumus, kas dabā cieš mežsaimniecisku neveiksmi - priežu audzes, kas aug vidēji auglīgā augsnē, nākotnē pārvērtīsies par lapu koku audzēm. Baltijas jūras 5 km aizsargjoslā nedrīkst cirst kailcirtes, kas priedes gadījumā saimniekojot ar izlases cirtēm, nozīmē šo skaisto priežu audžu beigas. Savukārt apskatot priežu jaunaudzi, kas iestādīta izcirtumā, kas ir ārpus 5 km aizsargjoslas, ir skaidrs, ka šādā veidā saimniekojot priežu audzes būs tik pat skaistas, kā tās esam raduši redzēt. G.Dišlers rādīja arī septiņgadīgu hibrīdās apses stādījumu, kas šobrīd jau ir sasniedzis 4-5 m augtumu. Bet G.Dišlers norāda, ka līdzīgi kā ar citām eksotiskām lietām, meža dzīvniekiem hibrīdā apse ļoti garšo un tā ir pamatīgi jāaizsargā, lai to izaudzētu.
Diskutējot par to, kā saimniekot mežā - pēc audžu rotācijas sistēmas, kad meža ražu novāc vienā vai dažos paņēmienos, vai arī ar izlases cirtēm, visu laiku saglabājot augošu daļu no meža, LVMI SILAVA vadošais pētnieks Dr.silv. Jurģis Jansons norādīja, ka, lai saimniekotu ar izlases cirtēm ir jābūt ļoti labām zināšanām gan par dažādu koku sugu augšanas īpatnībām, gan par meža augsnes apstākļiem. Dalībnieki diskusijās atzina, ka saimniekošana ar izlases cirtēm ir piemērota nelielos mērogos un īpašumos, kur saimnieks var veltīt laiku un resursus, lai sekotu līdzi meža atjaunošanās gaitai un veiktu nepieciešamās darības, lai nodrošinātu meža atjaunošanos. Būtiski ir arī ņemt vērā, ka vienīgā ēncietīgā koku suga Latvijā ir egle, kur var audzēt zem lieliem kokiem. Tāpat ir svarīgs arī meža tips - jo auglīgāka augsne, jo ātrāk un spēcīgāks veidosies aizzēlums, kas traucēs ieaugties jaunajiem kociņiem.
Semināra otrajā dienā dalībnieki apmeklēja objektus valsts zinātniskās izpētes mežos. LLU profesors A.Dreimanis iepazīstināja ar 120 gadus veciem baltegles stādījumiem, dižskābaržu audzēm, lapegles audzēm, kā arī stāstīja par to audzēšanas iespējām un riskiem Latvijā.
LVMI „SILAVA" zinātnieks Āris Jansons iepazīstināja semināra dalībniekus ar meža koku selekcijas procesu un tā rezultātiem. Būtiskākais ieguvums meža īpašniekiem no selekcijas ir ievērojami pārāki rezultāti tādos rādītājos kā koku stumbra taisnums, garums, koksnes apjoms, kas kopumā būtiski ļauj palielināt iegūtās koksnes apjomu un vērtību. Šajā objektā meža īpašnieki uzdeva jautājumus par koku sugām kurām tiek veidotas koku sēklu plantācijas atlasīta reproduktīvā materiāla ieguvei, kā arī par to vai ģenētiski labāk izaudzēti koki iztur dabas uzliktos pārbaudījumus attiecībā uz noturību pret vēju, sniegu.
Seminārs tika organizēts ar Valsts lauku tīkla atbalstu.
