LVMI Silava ir publicējusi Nacionālā meža monitoringa aktivitātes „Slimību un kaitēkļu monitorings" aktuālos datus, ar kuriem aicinām iepazīties ik vienu meža īpašnieku. Ja tiek konstatēts, ka īpašums atrodas kaitēkļu savairošanās riska zonā, LMIB aicina pārdomāt nepieciešamību apsekot savu meža īpašumu.
Meža kaitēkļu monitoringa programmas ietvaros š.g. I pusē konstatēti sekojoši meža veselības riski Latvijas mežos - pieaudzis egļu astoņzobu mizgrauža apdraudējums egļu audzēs, teritoriāli paplašinājusies priežu rūsganās zāģlapsenes savairošanās Kurzemē un īpašu apdraudējumu priežu audzēm Daugavpils apkārtnē rada priežu audžu tīkllapsenes intensīvā savairošanās.
2015.gada pavasarī, salīdzinot ar 2014. gadu, novērota būtiski augstāka egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) vaboļu lidošana. Īpaši intensīva vaboļu lidošana novērota Jēkabpils rajonā. Šis apvidus robežojas ar Rokiškiem Lietuvā, kur egļu astoņzobu mizgrauža masu savairošanās novērota jau kopš 2012.gada. Egļu astoņzobu mizgrauža populācija pieaugusi arī Rīgas un Limbažu rajonu teritorijā. Citviet Latvijā mizgraužu kaitējuma risks saglabājas neliels.
Iepriekšējā gadā novērotā priežu rūsganās zāģlapsenes (Neodiprion sertifer) savairošanās Kurzemē paplašinās. Ventspils, Kuldīgas un Talsu rajonos nepieciešams veikt priežu audžu apsekošanu, savlaicīgu sekundāro kaitēkļu svaigi invadēto priežu izvākšanu, īpaši degumos un to tuvumā, kā arī dobumperētāju putniem piemērotu putnu būru izvietošanu priežu audzēs. Turpinās arī ozolu tinēja (Tortrix viridana) savairošanās Talsu apkaimē. Jūnijā novērota vidēji stipra ozolu defoliācija, bet sagaidāms, ka jau jūlijā koku vainagi atjaunosies un speciāli uzraudzības pasākumi nav nepieciešami.
Lielākais apdraudējums mežaudzēm Latvijā sagaidāms priežu audžu tīkllapsenes savairošanās vietā Daugavpils apkaimē. Kā jau iepriekš tika prognozēts, 2015.gada vasarā novērota intensīva tīkllapsenes lidošana un sagaidāms, ka audzes tiks pilnībā atskujotas apmēram 200 ha platībā. Savairošanās skartajās platībās savlaicīgi jāizvāc sekundāro kaitēkļu svaigi invadētās priedes, jāizliek papildus putnu būri un jāapseko savairošanās reģionam pieguļošās audzes.
Ziņojumu sagatavoja LVMI Silava vadošais pētnieks Agnis Šmits
Ar pilnu ziņojuma tekstu ar kartēm un grafikiem var iepazīties pievienotajā failā.
