Digitalizācija meža nozarē paātrinās, un datu apjomi strauji pieaug. Jauns mākslīgā intelekta asistents padara pārbaudītas mežsaimniecības ekspertu zināšanas viegli pieejamas dabiskas valodas sarunās.
Somijas Meža produktu inženieru asociācija ir izveidojusi ForestBioFacts - globālu digitālo mācību platformu meža nozarei, kurā tagad ieviests jauns uz mākslīgo intelektu balstīts risinājums.
ForestBioFacts ir viena no vadošajām digitālajām mācību platformām meža bioekonomikā. Tajā pieejami 1700 raksti 16 tematiskajās jomās, un platformu izmanto vairāk nekā 50 organizācijas visā pasaulē.
Jaunais ChatGPT tipa mācību rīks meža nozarei ievieš platformā sarunās balstītu saskarni. Tas ļauj lietotājiem iegūt informāciju par meža nozari tieši, izmantojot MI asistentu, padarot zināšanu bāzi interaktīvāku nekā jebkad agrāk.
“Informācijas meklēšana vairs nebalstās tikai uz atslēgvārdiem, bet gan uz sarunu. Lietotāji var uzdot jautājumus, precizēt detaļas un padziļināt savu izpratni gluži tāpat, kā viņi to darītu sarunā ar cilvēku ekspertu,” saka Somijas Meža produktu inženieru asociācijas attīstības vadītāja Vera Hallikainena.
Informācijas uzticamība ir jaunā MI aģenta pamatā
Šī risinājuma galvenais princips ir uzticamība. ForestBioFacts saturs balstās plašā ekspertu tīklā.
Tā izstrādē piedalījušies aptuveni 200 eksperti no uzņēmumiem, pētniecības institūtiem un universitātēm Somijā un starptautiskā mērogā.
Zināšanu bāzē iekļauta arī “Papermaking Science and Technology” sērija, kuru rakstījuši attiecīgo apakšnozaru speciālisti.
“Mērķis ir nodrošināt informāciju, kas ir ātri pieejama, taču vienlaikus uzticama un kontekstualizēta,” uzsver Hallikainena. Viņasprāt, mākslīgais intelekts uzlabo arī informācijas atrodamību.
“Lietotāji var uzdot jautājumus dabiskā valodā - sākot no atsevišķiem terminiem līdz plašām tēmām - un vienlaikus veidot savām vajadzībām pielāgotus mācību ceļus.”
“Informācijas meklēšana vairs nebalstās tikai uz atslēgvārdiem, bet gan uz sarunu. Lietotāji var uzdot jautājumus, precizēt detaļas un padziļināt savu izpratni gluži tāpat, kā viņi to darītu sarunā ar cilvēku ekspertu,” saka Somijas Meža produktu inženieru asociācijas attīstības vadītāja Vera Hallikainena. Foto: Jari Härkönen / Somijas Meža produktu inženieru asociācija.
Meža nozares paša “ChatGPT”
Atšķirībā no atvērtā tīmekļa sistēmām jaunais MI aģents iegūst informāciju tikai no ForestBioFacts mācību vides.
“ForestBioFacts modelī atbildes balstās uz rūpīgi atlasītu saturu, un lietotājs vienmēr redz, uz kādiem avotiem informācija ir balstīta,” skaidro Hallikainena.
“Tas nodrošina atbilžu uzticamību un informācijas izcelsmes pārskatāmību. Reģistrēts lietotājs var uzdot jautājumus par meža nozares tehnoloģijām, produktiem un procesiem un saņemt atbildes, kas balstītas ekspertu sagatavotā informācijā, turklāt atbildēs ir iekļautas arī saites uz avotiem,” viņa norāda.
Pēdējos gados plaši apspriesta ģeneratīvā mākslīgā intelekta uzticamība, un tas padara šo jautājumu īpaši būtisku.
Piemēram, žurnāls Nature vairākos rakstos ir ziņojis, ka lielie valodu modeļi var radīt ticami skanošus, bet nepareizus apgalvojumus bez avotu norādēm. MIT Technology Review šo parādību raksturo kā “halucinācijas”, kad MI aizpilda informācijas trūkumus ar paša veidotiem minējumiem. MIT šo problēmu ir nosaucis par vienu no galvenajiem šķēršļiem plašākai čatbotu ieviešanai.
Kāds gadījums Somijā 2026. gada pavasarī ilustrēja šādu halucināciju sekas. Divi lieli ziņu mediji publicēja kļūdainu ar droniem saistītu ziņu, kas skāra nacionālās drošības jautājumus. Abi mediji norādīja, ka kļūda radusies no nepareizas informācijas, ko ģenerējis MI rīks. Laikrakstā Kaleva publicētā viedokļrakstā ārsts, sociālo zinātņu doktors un sociālās politikas docents Jorma Laitinens apgalvoja, ka šis gadījums varētu liecināt par plašāku sistēmisku problēmu, nevis tikai atsevišķām kļūdām.
“MI aģenti jau ir tik attīstīti savas jomas pārstāvji, ka, neraugoties uz pastiprinātu uzraudzību un rīku uzlabojumiem, mēs nekad nevaram būt pilnīgi droši, ka tie visās situācijās darbosies tikai atbilstoši mūsu mērķiem,” viņš raksta.
Šajā kontekstā ForestBioFacts meža nozarei paredzētais MI asistents pārstāv atšķirīgu pieeju. Tas ir veidots uz slēgtas, ekspertu pārbaudītas zināšanu bāzes un ģenerē atbildes tikai no atlasīta satura, katrai atbildei pievienojot skaidras avotu norādes. Tas palielina caurskatāmību un tieši risina bažas par MI uzticamību.
Atbalsts prasmju attīstībai un zināšanu pieejamībai
MI atbalstītas mācību vides var būtiski uzlabot prasmju attīstību, piekļuvi informācijai un lēmumu pieņemšanu. Vienlaikus ģeneratīvā MI uzticamība ir raisījusi diskusijas, īpaši attiecībā uz risinājumiem, kas balstīti atvērtos tiešsaistes avotos.
Hallikainena skaidro, ka ForestBioFacts MI asistents šo problēmu risina, balstot atbildes uz ekspertu izvērtētu saturu un katrai atbildei norādot avotus. Šādi risinājumi, kuru pamatā ir ierobežota un kvalitātes ziņā pārbaudīta datubāze, Eiropā joprojām ir reti sastopami. Lielākā daļa ģeneratīvā MI sistēmu izmanto plašas, publiski pieejamas datu kopas, kurās var būt neprecīza vai nepārbaudīta informācija. Tas palielina faktu kļūdu risku.
Praksē MI atvieglo informācijas atrašanu. Milzīgs materiālu apjoms kļūst pieejams sarunas veidā, bez tradicionālās meklēšanas, un lietotāji pēc vajadzības var precizēt savus jautājumus. Tas palīdz studentiem, pētniekiem un nozares profesionāļiem.
Saskaņā ar Hallikainenas teikto MI palīdz gan detalizētas tehniskās informācijas meklēšanā, gan plašāka konteksta izpratnē. Tas var arī atbalstīt personalizētu mācību ceļu veidošanu.
Šis risinājums atspoguļo plašāku tendenci, kurā MI arvien biežāk tiek apvienots ar ierobežotu un uzticamu zināšanu bāzi. Šāda pieeja ir īpaši svarīga nozarēs, kur nepareiza informācija var radīt būtiskas sekas.
“MI jau tiek izmantots meža nozarē, lai racionalizētu procesus un optimizētu ražošanu, taču tā loma pieaug arī datu pārvaldībā, pētniecībā un inovācijās. ForestBioFacts MI aģents pārstāv tendenci, kurā MI atbalsta ekspertu darbu un lēmumu pieņemšanu,” skaidro Hallikainena.
Nākotnē paredzams, ka MI īpaši stiprinās nepārtrauktu mācīšanos. Mācības kļūs personalizētākas, un informāciju būs iespējams pielāgot lietotāju vajadzībām, vienlaikus saglabājot ekspertīzi kā galveno pamatu.
Pagaidām meža nozarei paredzētā MI aģenta attīstība turpinās, norāda Hallikainena.
“Nākamajā posmā zināšanu bāze tiks paplašināta, iekļaujot vēsturiskās publikācijas un mācību materiālus. Rudenī sistēmai tiks pievienotas aptuveni 113 000 lappuses jauna satura, ko MI varēs pārmeklēt,” viņa saka.
Avots: forest.fi
