Vasaras izskaņā AS "Latvijas valsts mežu" (LVM) apsaimniekotajos Mālpils apkaimes mežos notika meža pelnošanas demonstrāciju seminārs.
Pirms vairākām desmitgadēm izmantota, mūsdienās atkal tiek vērtēta koksnes pelnu izmantošana meža augsnes uzlabošanai, kas sekmētu straujāku koksnes krājas pieaugumu un efektīvāku CO2 uzkrāšanu.
Seminārā demonstrēja pelnu ienesi mežā
Seminārā, kas notika LVM Pelnu ieneses pilotprojekta (TP-PEL-PIL) ietvaros, pelnu ienesi mežā ar tehniku demonstrēja eksperti no Somijas, savukārt ar 10 gadu ilgušā pētījuma rezultātiem par pelnu ietekmi uz koksnes krājas pieaugumu iepazīstināja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta LVMI "Silava" zinātnieki.
Ir skaidrs, ka koksnes pelnus ir iespējams izmantot mežu mēslošanā, lai uzlabotu koku augšanas apstākļus un palielinātu to radiālo pieaugumu. Šāda veida mēslošana daļēji atrisinātu koksnes pelnu utilizācijas problēmu, atgriežot tos atpakaļ dabā.
Zinātniskais pamatojums
Pelnošanu LVMI "Silava" zinātnieki pēta kopš aptuveni 2010. gada. Sadarbībā ar LVM no 2015. gada veikti pētījumi par augsnes apstākļu uzlabošanu mežā, tostarp pelnu ienesi. Par pētījuma rezultātiem, arī pazīmēm, kad būtu lietderīga pelnu ienese, stāsta vadošais pētnieks Andis Lazdiņš: "Ar pelniem augsnē ienes pārsvarā kāliju, fosforu, kalciju un boru. Tie ir mikroelementi, kuru saturs kūdrainās un nabadzīgās minerālaugsnēs ir simts reižu mazāks nekā citos meža tipos. Kamēr koki ir mazi, mikroelementu vēl pietiek, bet, sasniedzot vidēju vecumu un sākoties konkurencei par barības vielām, to var sākt pietrūkt, un audze sāk nīkuļot vai pat aiziet bojā."
Zinātnieku ieskatā ideālajā gadījumā būtu jāveic arī skuju ķīmiskā sastāva monitorings, lai novērtētu mikroelementu pietiekamību un pilnīgāk iegūtu informāciju par mežaudzes veselības stāvokli.
Krājas pieaugums par 5–10%
Mēslošana ar pelniem būtu lietderīga otrās vai zemākas bonitātes audzēs. Jāņem vērā, ka praktisku apsvērumu dēļ, audzēs jābūt veiktai krājas kopšanas cirtei, lai tajā var iebraukt un pārvietoties meža tehnika.
No sugām, pelnu barības vielas prioritāri vajadzīgas eglei un priedei, sekundāri - lapkokiem.
"Papildu pieaugums no pelnu ieneses priežu audzēs bija lielāks, jo tās aug nabadzīgākās augsnēs. Turklāt – jo jaunāka audze, jo koksnes pieaugums ir lielāks," piebilst Andis Lazdiņš un turpina, "pētījām pelnu izmantošanu vidēja vecuma audzēs, ienesot 5 līdz 6 tonnas uz vienu hektāru meža. Koksnes pieaugums ar platākām gadskārtām veidojās uzreiz pēc pelnu ieneses. Papildu pieaugums uz vienu hektāru ir 10 līdz 15 un pat 30 m³ piecu līdz desmit gadu laikā, atkarībā no tā, kāds ir pelnu nodrošinājums ar barības vielām. Koksnes krājas pieaugums palielinās par 5 līdz 10 %."
Pelnu kvalitāte
Koksnes pelnu kvalitāte ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem to izmantošanai mežu mēslošanā. Jāņem vērā, ka ir strikti noteikts arī pelnos pieļaujamais toksiskā metāla kadmija saturs. Baltijas valstīs šis limits ir 3 mg/kg, savukārt Ziemeļvalstīs tas ir 20 līdz 30 mg/kg pelnu.
"Pelnu izmantošanai lauksaimniecībā augsnes kaļķošanai vai uzlabošanai nav ierobežojumu – jo agresīvāki, jo labāk. Savukārt meža videi nepieciešami dzēsti vai ar ūdeni salieti pelni, kuriem vēl kādu laiku jāpastāv, lai elementi, kuri ir oksīda formā, pārvērstos par karbonātiem. Turklāt pelnus pirms ieneses mežā ir ieteicams granulēt, lai tos varētu vieglāk izkliedēt. Arī nevienmērīgi izkliedējot pelnus, koku saknes tos sasniegs un uzņems kā papildbarību, kā arī nodrošinās citu augsnē esošo barības vielu uzņemšanu," stāsta LVMI "Silava" vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa.
Demonstrē somu uzņēmums
Mežu mēslošanai Somijā ir diezgan sena vēsture, tāpēc tur izveidojušies vairāki uzņēmumi, kuri sniedz pelnu ieneses pakalpojumus. "Forest Vital Oy" pašreiz ir vadošais mežu mēslošanas uzņēmums Somijā, kas apkalpo ap 80 % no meža mēslošanas tirgus, tostarp arī "Metsähallitus" – Somijas valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmumu.
"Mūsu uzņēmums līdztekus sintētisko minerālmēslu lietošanai izmanto pelnus no aptuveni 80 katlu mājām visā Somijā, nodrošinot meža mēslošanas darbus – plānošanu, mēslojuma sagādi un loģistiku, kā arī pašu pakalpojumu – pelnu ienesi kūdreņos, sintētisko minerālmēslu izkliedi mežaudzēs uz minerālaugsnēm. Šiem darbiem izmantojam pielāgotus pievedējtraktorus jeb forvarderus, helihopterus un kopš 2024. gada arī dronus (minerālmēsliem)," stāsta "Forest Vital" uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Petri Mikael Jykylä.
Seminārā tika demonstrēts pelnu izkliedētājs, kura kravnesība ir 10 tonnas, taču Somijā pārsvarā strādā ar jaudīgāku tehniku, kurai ir 12 līdz 15 tonnu ietilpība. Izkliedētājs spēj kliedēt gan pulverveida pelnus, gan granulētus pelnu graudus ar diametru līdz 10 cm. Pelni tiek izkliedēti 10 m platumā uz katru pusi no pelnu ieneses mašīnas.
Pelnu ieneses demonstrācijas laikā starp koksnes pievešanas ceļiem tika izvietoti parauglaukumi, kuros ievāca izkliedētos pelnus. Pēc ievāktiem parauglaukuma datiem tika secināts, ka vidēji izkliedētas 5 līdz 6 t/ha pelnu, kas arī bija sākotnēji uzstādītais mērķis.
Iespējas jaunai biznesa nišai
LVM mežkopības ražošanas attīstības vadītājs Gatis Ratkevičs atzīst: «Pārbaudot pelnu ieneses tehnikas darbības iespējas un ražīgumu mūsu mežos, redzam, ka šis risinājums būtu saistošs mūsu uzņēmumam kā viens no klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu (papildus CO2 piesaistes ilgtermiņā) instrumentiem.
Pelnu ienesei mežaudzēs ir divi ieguvumi vienlaikus – tā ir iespēja papildus piesaistīt CO2 un palielināt pelnu kā siltumapgādes blakusprodukta izmantošanu, kas ir ne mazāk svarīgi no ES klimata mērķu sasniegšanas viedokļa.»
Juris Katrevičs, LVM mežkopības darbu eksperts.
Avots: silava.lv
Avots: mezasvize.lv
