Eiropas Savienības meža stratēģija (ES MS) ir nozīmīgs dokuments, kurā raksturota meža nozīme un skaidrots, kā jāizmanto meža resursi, lai tiktu sasniegti ilgtspējības mērķi. Pirmā Eiropas mežu stratēģija tika sagatavota 1998. gadā, kur Eiropas Komisija (EK) sadarbībā dalībvalstīm sagatavoja dokumentu, (par pamatu ņemot subsidiaritāti un katra paša dalītu), lai veicinātu ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu.
ES Mežu Stratēģija (MS), ko Eiropas Komisija ir apstiprinājusi 2013. gada septembrī, nosaka meža politikas veidošanu, kas ietekmē meža nozari. Tās mērķis ir nodrošināt ES ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un atrast līdzsvaru starp tā dažādajām funkcijām, tāpat nodrošināt, lai mežkopība un visa meža vērtību ķēde garantētu bioekonomikai konkurētspējīgu un ilgtspējīgu attīstību. Šajā ES MS ir iekļauta arī kokapstrādes nozare, kas ir ļoti nozīmīga no ekonomiskā un sociālā skatu punkta.
Turpretī pārskatot meža stratēģiju nākamajam laika periodam pēc 2020. gada, vērā tiks ņemta ne tikai meža apsaimniekošanas, bet visa meža sektora (arī kokmateriālu pārstrādes sektora) loma nosprausto mērķu sasniegšanā. Tiks vērtēta arī meža nozīme bioekonomikā un aprites ekonomikā.
Eiropas meža institūts (EFI) jūnijā veica aptauju, kuras mērķis ir noskaidrot, kā tikusi īstenota meža stratēģija (2013-2018) ES un dalībvalstu līmenī. Aptaujā piedalījās arī Eiropas valstu mežu apsaimniekotāju asociācija (EUSTAFOR), kas pārstāvēja savus biedrus un apkopoja Eiropas valstu mežu apsaimniekotāju viedokļus.
Biedru sniegtās atbildes viennozīmīgi parādīja, ka ES MS (2013-2018) ir svarīgs dokuments, kas aizstāv kopējās meža nozares intereses un bez MS daudzu lēmumu pieņemšana varētu būt bijusi citādāka. MS ir ņemta par pamatu, lai aizstāvētu meža nozares intereses dažādās darba grupās, piemēram, diskusijās Par bioekonomiku EK Mežsaimniecības un korķa koka sociālā dialoga grupā un Zemes izmantošanas, izmantošanas veida maiņas un mežsaimniecības darba grupā.
Daudzas Eiropas valstis pieminēja, ka ES MS jābūt vispārīgākai, jo specifiskie mērķi parasti jau tiek noteikti katras dalībvalsts meža stratēģijā. Tika izteikts arī tas, ka mazāka vara ir jādod ar mežsaimniecību maz saistītām interešu grupām, kurām nav izpratnes par meža apsaimniekošanas nozīmi. Šādu viedokli pārsvarā izteica valstis, kurās ir stipra un attīstīta meža politika valsts līmenī, piemēram, Latvija, Somija un Zviedrija. Taču jāatceras, ka ir arī tādas valstis, kā Bostnija un Hercogvina, kurā meža likumdošana ir vāja.
ES būtu skaidri jāsaprot meža multifunkcionālā loma un tas skaidri jādefinē meža stratēģijā nākamajā plānošanas periodā. Šeit liels darbs ir un būs meža nozares aizstāvošām organizācijām kā EUSTAFOR, CEPF, FECOF, EOS AEBIOM u.c. Šo organizāciju darbs ir nozīmīgs, aizstāvot mežu īpašnieku un meža nozares intereses.
Par bioekonomiku EK Mežsaimniecības un korķa koka sociālā dialoga grupa izteica ierosinājumu, ka ES jāsāk darbs pie stiprākas ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas un multifunkcionālas lomas pēc 2020. gada, tajā iekļaujot aprites un bioekonomiku, resursu efektīgu izmantošanu kā arī ilgtspējīgu materiālu ražošanu un izmantošanu. Valstis atzina, ka pašreizējā meža politika neatbalsta vai maz atbalsta kokapstrādes nozari, tādēļ pie stratēģijas pārskatīšanas būs jāņem vērā arī pārējās meža nozares nozīme. Mežam ir liela nozīme Parīzes līgumā nosprausto mērķu, kā arī enerģētikas un citu nozaru mērķu sasniegšanā. EUSTAFOR un Eiropas Meža īpašnieku konfederācija (CEPF) sekos līdz stratēģijas pārskatīšanas procesam un ziņos par svarīgākajām izmaiņām, kas sekos pēc 2020. gada.
Pēteris Vīrs,
EUSTAFOR stažieris
