Atgādinām, ka no 1. maija sācies kārtējais meža ugunsnedrošais laika periods visa Latvijas teritorijā. Šajā laikā, uzturoties mežā, aizliegts kurināt ugunskurus, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās, tāpat nedrīkst nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus un izsmēķus, kā arī bez saskaņošanas ar Valsts meža dienestu aizliegts veikt jebkādus dedzināšanas darbus, kas rada lielus dūmus un var maldināt uguns novērošanas darbu veicējus.
Valsts meža dienests informē, ka šogad reģistrēti un dzēsti jau 312 meža ugunsgrēki (dati apkopoti uz 05.06.2023). Kopējā izdegusī meža zemes platība 488 ha, no tiem 49.7 ha jaunaudzes un 344 ha īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT). Galvenais meža degšanas izcelšanas iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni, ko izraisa cilvēka darbība, bezdarbība vai pat ļaunprātīga rīcība. Vairāk lasīt VMD rakstā “Šogad jau dzēsti 312 ugunsgrēki”. Būtisku meža ugunsgrēka skaita un izdegušās platības pieaugumu veicinājis šīs vasaras sausie laikapstākļi.
Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) pašreizējie prognožu dati uzrāda augstu varbūtību, ka šogad Latvijā gaidāma karsta vasara ar mazu nokrišņu daudzumu. Jau vasaras pirmais mēnesis - jūnijs – kopumā gaidāms ar gaisa temperatūru virss normas un šajā periodā būtiski pastiprināsies sausums. Līdz ar to turpina paaugstināties ugunsbīstamības mežos, daļā Zemgales un Vidzemes reģionā ir spēkā oranžā līmeņa brīdinājums.
Analizējot VMD datus par meža ugunsgrēka skaita dinamiku pēdējos 30 gadu periodā, jāsecina, ka tā izmaiņas ir svārstīgas (skatīt zemāk esošo attēlu). Lai gan pēdējos 4 gadus bija vērojama lejupslīdoša tendence reģistrēto ugunsgrēku skaita ziņā, tad šogad jau dzēsti 312 ugunsgrēki, kas veido 85% no 2022.gada kopējo reģistrēto ugunsgrēku skaita.
Savukārt analizējot 2022.gada datus par 3 549 ha bojā aizgājušās audzes iemesliem Latvijas mežos, jāsecina, ka būtiskāko kaitējumu nodarījuši kaitēkļi (66% jeb 2 344ha). Taču bojājumus mežos izraisi arī citi faktori, t.i., vējgāzes un snieglauzes (23% jeb 827ha), pārliecīgs mitrums (5% jeb 186ha), dzīvnieku bojājumi (3% jeb 112ha), slimību bojājumi (1% jeb 36ha), citi bojājumi (1% jeb 42ha) un meža ugunsgrēki vien 0.1% (avots - LMĪB pēc CSP datiem par Meža bojājumi un augtspēju zaudējušās mežaudzes reģionos 2021 – 2022). Lai gan meža ugunsgrēkos izdegušās platības ir lielākas nekā bojā aizgājušāms audzēm ugunsgrēku dēļ, tomēr nevajadzētu radīt situāciju, kad audze pilnībā iet bojā.
Analizējot VMD apkopoto informācija par meža ugunsgrēkos izdegušajām platībām pēdējo 30 gadu periodā, jāsecina, ka skartās meža platības līdz 500ha gadā kopā sastāda 60% gadījumos, no 500ha līdz 1000ha tie ir 30% gadījumos, bet virs 1000ha ugunsgrēkos izdegušās platības veido 10% gadījumos (t.i., 1992., 1999., 2000., 2002., 2006. un 2018.g.). Vairāk informācijas zemāk esošajā attēlā.
Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēma (EFFIS) ir modulāra ģeogrāfiskās informācijas sistēma tīmeklī, kas sniedz gandrīz reāllaika un vēsturisku informāciju par meža ugunsgrēkiem un to režīmu Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. EFFIS ugunsgrēku uzraudzība aptver visu ugunsgrēka ciklu, kā arī sniedz informāciju par apstākļiem pirms ugunsgrēka un novērtē zaudējumus pēc ugunsgrēka. Saskaņā ar pēdējo ziņojumā “Forest Fires in Europe, Middle East and North Africa 2021”, kur ietverta informācija no 43 valstīm, redzams, ka 2021.gadā izdegusi ar kopējo platību 1,11milj. ha apmērā. Visvairāk ugunsgrēki reģistrēti apkārt ap Vidusjūru, bet pēdējo gadu tendence parāda, ka ugunsgrēki tiek konstatēti arī pārējās Eiropas valstīs (skatīt zemāk esošos attēlu).
Mežu ugunsgrēki kļūst arvien izplatītāki, sadegot gandrīz divreiz vairāk koku nekā pirms 20 gadiem. Faktiski 2021. gads bija viens no sliktākajiem meža ugunsgrēku gadiem kopš gadsimtu mijas, zaudējot 9,3 milj. ha platības ar kokiem visā pasaulē, kas sastādīja 1/3 daļu no kopējām platībām, kas samazinājās šajā gadā (skatīt zemāk esošo attēlu).
Klimata pārmaiņas, visticamāk, ir galvenais ugunsgrēku aktivitātes pieauguma virzītājspēks. Ekstremāli karstuma viļņi mūsdienās jau ir 5 reizes biežāki nekā pirms 150 gadiem, un paredzams, ka tie kļūs vēl biežāki. Siltākas temperatūras rezultātā izžūst teritorijas un tas palīdz radīt perfektu vidi meža ugunsgrēka skaita pieaugumam un tas savukārt rada lielākas emisijas no meža ugunsgrēkiem. Šobrīd visā pasaulē ir izdeguši vairāk nekā 300 milj.ha, kad ugunsgrēki uzrāda arvien ekstrēmākas iezīmes un rada būtiskāku ietekmi uz iedzīvotājiem un ekosistēmām. Šai problēmai ir lokāls raksturs ar globālām sekām.
