No Kalifornijas līdz Vidusjūrai un tagad pat Eiropas tālajos ziemeļos – meža ugunsgrēki arvien biežāk nonāk ziņu virsrakstos. Pieaugošā ievainojamība reģionos, kas agrāk tika uzskatīti par mazāk riskantiem, uzsver steidzamu rīcības nepieciešamību – un jaunu ugunsdzēsības tehnoloģiju attīstību.
Lai gan meža ugunsgrēki nav nekas jauns, eksperti brīdina, ka klimata pārmaiņas būtiski mainījušas to biežumu, intensitāti un riskus, ko tie rada sabiedrībām visā pasaulē. ANO Vides programma (UNEP) un Norvēģijas vides centrs GRID-Arendal ziņojumā Spreading like Wildfire prognozē, ka līdz gadsimta beigām ugunsgrēku skaits pieaugs par 50 % klimata krīzes un zemes izmantošanas izmaiņu rezultātā.
Marko Hasinens, meža ugunsgrēku pētnieks un uzņēmējs uzņēmumā Fire and Rescue Innovation Finland Ltd., norāda, ka ugunsgrēki ierosināsies ātrāk un izplatīsies reģionos, kas iepriekš bija salīdzinoši pasargāti.
“Klimata pārmaiņas nenozīmē tikai to, ka kļūst siltāks un ugunsgrēku ir vairāk,” skaidro Hasinens.
“Tas rada garākus, karstākus un sausākus periodus, kas būtiski palielina aizdegšanās iespējamību un padara ugunsgrēkus grūtāk kontrolējamus.”
Tādās valstīs kā Spānija, Portugāle un Grieķija vasaras jau tagad nes ikdienas ziņas par postošiem ugunsgrēkiem. Bet arī ziemeļu valstis, kuras tradicionāli sargāja īsākas siltās sezonas un bagātīga zaļā veģetācija, tagad piedzīvo ilgstošus sausuma periodus. Tas nozīmē, ka potenciālo ugunsgrēku riska zonas pieaug, bet paši ugunsgrēki kļūst bīstamāki, arī vietās, kas agrāk tika uzskatītas par maz riskantām.
“Nākotnē meža ugunsgrēki var aizdegties ātrāk un izplatīties teritorijās, kas iepriekš bija relatīvi drošas,” norāda Hasinens.
Šļūteņu kasetne – spēles mainītājs ugunsdzēsībā
Hasinens, kuram ir doktora grāds kiberdrošībā no Austrumsomijas Universitātes, vairāk nekā desmit gadus strādājis pētniecībā un apmācībā Ugunsdzēsības un glābšanas akadēmijā Somijā. Pēdējos trīs gadus, ar ELY centra (Somijas valsts aģentūra, kas atbild par reģionālo attīstību un ES reģionālās politikas īstenošanu) atbalstu, viņš izstrādā jaunu, potenciāli revolucionāru meža ugunsdzēsības sistēmu, kas ļauj ātri kontrolēt lielus ugunsgrēkus ar nelielu glābēju skaitu.
Sistēmas centrā ir bezceļu transportlīdzeklis ar savu ūdens tvertni un platformu šļūteņu ruļļiem. Ruļļi, kas piestiprināmi transportlīdzekļiem, ļauj šļūteni nekavējoties padarīt spiediena režīmā un izmantot ūdeni jau līnijas izveides laikā. Tas nozīmē, ka dzēšanas darbi turpinās bez pārtraukuma, jo piekabes tvertni var nepārtraukti uzpildīt. Ūdens tiek piegādāts no ugunsdzēsēju autocisternas vai dabīgiem ūdens avotiem.
“Vieglāku aprīkojumu ir vieglāk pārvietot un tas prasa mazāk cilvēku, padarot metodi par praktisku papildinājumu glābšanas dienestu rīcībā,” saka Hasinens.
Ūdens bagātība – stratēģiska priekšrocība
Dienvideiropā ugunsgrēku dzēšana bieži paļaujas uz lidmašīnām, helikopteriem vai pat speciāliem droniem. Somijai ir priekšrocība – bagātīgi dabīgie ūdens resursi (ezeri, upes), taču arī sarežģīts reljefs ar lieliem biomasas uzkrājumiem.
Hasinena izstrādātā sistēma ir izmēģinājuma fāzē un gatava pielāgošanai dažādiem klientiem. Komerciāla ieviešana vēl tikai priekšā, bet unikālā iespēja padarīt šļūteni spiediena režīmā jau izvēršanas laikā noteikti piesaistīs interesi.
“Tradicionāli divi ugunsdzēsēji stundas laikā var izvilkt apmēram 600 metrus šļūteņu līnijas, bet ar jauno sistēmu šis apjoms trīskāršojas, un ūdens ir pieejams nekavējoties no pirmās šļūtenes.”
Vairāk rezultātu, mazāk cilvēku
Vislielākā priekšrocība ir cilvēkresursu izmantošanā.
“Kad viss notiek automātiski, pietiek tikai ar vadītāju – efektīvi pasākumi iespējami ar mazāku personālu,” uzsver Hasinens. Tas ir būtiski situācijās, kad notikuma vietā var ierasties tikai neliels skaits glābēju.
Meža ugunsdzēsības piekabe nav paredzēta tikai dzēšanai – tā nodrošina arī apkārtējo teritoriju, ēku un, piemēram, biomasas čipu kaudžu aizsardzību mežrūpniecības uzņēmumos. Ierobežojošās līnijas apstādina uguns izplatīšanos uz dzīvojamām teritorijām. Taču tradicionālās metodes – manuāla izveide vai buldozera izmantošana – ir lēnas un grūtas Ziemeļvalstu sarežģītajā reljefā.
“Tas noteikti padara darbus daudz ātrākus nekā iepriekš. Tas būtiski paātrina visu dzēšanas procesu,” rezumē Hasinens.
Nākotnes risinājumu meklējumi turpinās
Šī gada ilgstošais karstuma vilnis Somijā atgādināja par globālo realitāti: arī reģioni, kas agrāk tika uzskatīti par maz riskantiem, kļūst ievainojami pret strauji izplatīgiem meža ugunsgrēkiem. 2025. gada jūlijs bija viens no karstākajiem vēsturē – Somijā un Zviedrijā vairākas nedēļas temperatūra turējās virs 30 °C, būtiski palielinot aizdegšanās riskus un apgrūtinot ugunsdzēsēju darbu.
Līdzīgi scenāriji novēroti citur pasaulē: Dienvideiropā postošos ugunsgrēkos, kad temperatūra pārsniedza 45 °C, sadega vairāk nekā 292 000 hektāru un tūkstošiem cilvēku tika evakuēti, liecina Global Climate Risks platforma. Pasaules Meteoroloģijas organizācija brīdina, ka garākas sausās sezonas un neprognozējami laikapstākļi pārvērš kontrolējamus ugunsgrēkus plaša mēroga katastrofās. Savukārt ANO Eiropas Ekonomikas komisija uzsver, ka ugunsgrēku riski jāintegrē valstu klimata stratēģijās, īpaši gatavojoties COP30 Brazīlijā.
Somijai šī vasara ir skaidrs signāls: proaktīva ugunsgrēku novēršana un ātrās reaģēšanas tehnoloģijas vairs nav izvēles jautājums – tās ir obligātas.
Foto: Eija Honkavaara
Droni – nākotnes instrumenti
Papildus risinājumiem uz zemes arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta debesīm. Nākotnē tūkstošiem ar mākslīgo intelektu vadītu dronu varētu agri atklāt ugunsgrēkus, nosūtīt reāllaika datus un prognozēt to izplatību stundu uz priekšu.
Šādu pieeju Somijā pētījusi Eija Honkavaara, Nacionālā Zemes dienesta pētniecības profesore.
“Autonomas dronu sistēmas būs neatņemama ugunsdzēsības daļa nākamajos gados,” saka Honkavaara.
Projektā FireMan Somijā tika izstrādātas metodes ugunsgrēku agrīnai atklāšanai un uzraudzībai. Demonstrēta reāllaika uguns noteikšana ar dronu, kas aprīkots ar kameru un datoru. Tāpat izmantots digitālais dvīnis – reālās vides datormodelis, lai prognozētu uguns uzvedību un plānotu uguns joslu izvietošanu.
Pētījums noslēdzās 2024. gada beigās, bet darbs turpinās – izstrādā lielākus modeļus un nākotnē plānots izmantot pat tūkstošu dronu kopas, kas spēj nest ūdeni.
“Somijā aktīvi top jauni risinājumi ugunsdrošības uzlabošanai. Daļa produktu jau ir nonākusi tirgū,” skaidro Honkavaara.
Viņa uzsver steidzamību: “Ugunsgrēku skaits pieaug, sasilstot klimatam un pagarinoties sausumiem. Risks pieaug arī Somijā, bet Dienvideiropā katru gadu deg milzīgas teritorijas. Efektīvas tehnoloģijas jāievieš pēc iespējas ātrāk.”
Avots: forest.fi
