Mežizstrādes ierobežošana Eiropas Savienībā izmaksātu ārkārtīgi dārgi, savukārt ieguvums klimatam būtu praktiski niecīgs, portālam Audiomedia norāda profesore Maarit Kallio.
Saskaņā ar Audiomedia rakstīto, ES oglekļa piesaistes mērķu un bioloģiskās daudzveidības stratēģijas īstenošana zemes izmantošanas un mežsaimniecības jomā izraisītu būtisku mežizstrādes pārcelšanos no ES uz citām valstīm.
“Praksē tas nozīmētu milzīgu ienākumu pārdali no ES valstīm uz citām pasaules daļām, bet gandrīz nekādu klimata ieguvumu salīdzinājumā ar izmaksām,” Audiomedia intervijā saka Maarit Kallio, meža ekonomikas un politikas profesore Norvēģijas Dzīvības zinātņu universitātē (NMBU).
Pēc Kallio teiktā, ES LULUCF regulas - zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora - klimata un bioloģiskās daudzveidības politika, ja tā tiktu pilnībā īstenota, būtiski ietekmētu Eiropas mežsaimniecību.
“Mērķi ir ambiciozi. Tomēr to īstenošana izrādās ievērojami sarežģītāka, nekā bieži tiek atspoguļots politiskajā diskusijā. Turklāt nav pietiekami izvērtēta šo mērķu globālā ietekme,” norāda Kallio.
Forest News jau 2024. gada decembrī ziņoja par šī pētniecības projekta sākotnējiem rezultātiem. Jau toreiz tika secināts, ka mežizstrādes samazināšana ES palielinātu mežizstrādi citviet pasaulē un Eiropas Savienībai izmaksātu ļoti dārgi.
“LULUCF mērķu sasniegšana vairākkārt palielinātu bioloģiskās daudzveidības zuduma risku citviet pasaulē,” Kallio toreiz sacīja Forest News.
Samazinoties mežizstrādei ES, ciršanas apjomi būtiski pieaugtu citos pasaules reģionos.
Meža oglekļa piesaiste ir strauji jāpalielina
Samazinoties koksnes izejvielu ražošanai ES, sagaidāms, ka saruks arī pārstrāde, eksporta ieņēmumi, investīcijas un nodarbinātība. Pētījumā prognozēta ievērojama ienākumu aizplūšana no ES uz valstīm ārpus Eiropas Savienības, jo ražošana pārceltos citviet.
Saskaņā ar analīzi emisiju samazināšanas robežizmaksas šādā scenārijā varētu pārsniegt 700 eiro par vienu oglekļa dioksīda tonnu.
“Salīdzinājumam – vienas oglekļa dioksīda tonnas cena ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā pēdējos gados ir bijusi tikai daļa no šīs summas. Ja tādu pašu emisiju samazinājumu iespējams panākt ar citiem pasākumiem par ievērojami zemākām izmaksām, rodas jautājumi par šādas politikas izmaksu efektivitāti,” Kallio norāda intervijā Audiomedia.
Eiropas Savienības LULUCF regulējums nosaka dalībvalstīm stingrus oglekļa piesaistes mērķus 2026.–2030. gadam. Pēc Kallio domām, praksē tas nozīmē, ka mežu oglekļa piesaiste ir jāpalielina ļoti strauji.
“Saskaņā ar nesenu modelēšanas pētījumu LULUCF mērķu sasniegšanai nepieciešams tūlītējs un būtisks komerciālās koksnes ieguves apjomu samazinājums Eiropas Savienībā.”
Oglekļa piesaistes palielināšana tikai Eiropā klimatam nepalīdzēs
Mežizstrādes apjomu samazinājums 2030.–2035. gadā būtu aptuveni 113–117 miljoni kubikmetru salīdzinājumā ar tirgus attīstības tendencēm. Kallio uzsver, ka tas nav neliels pielāgojums, bet gan vēsturisks samazinājums mežsaimniecības mērogā.
“Ja politika noved pie tā, ka mežizstrāde un ieņēmumi pārceļas ārpus Eiropas, neradot būtisku globālu klimata ieguvumu, ir pamatoti jautāt, vai izvēlētais virziens ir pareizs. Atbildība par mērķu sasniegšanu un iespējamām sekām gulstas uz dalībvalstīm.”
Pētījuma modelēšanas rezultāti rāda, ka aptuveni divas trešdaļas no ES mežizstrādes samazinājuma tiktu kompensētas ar palielinātu mežizstrādi citviet pasaulē. Tas klimatam nepalīdzētu, pat ja meža oglekļa piesaiste ES pieaugtu.
“Ievērojama daļa no Eiropā neveiktās mežizstrādes pārceltos uz Ziemeļameriku, Brazīliju, Krieviju, Indonēziju, Čīli un citiem lieliem mežu reģioniem,” saka Maarit Kallio. “No klimata politikas skatpunkta tā ir būtiska problēma. Ja mežizstrāde vienkārši ģeogrāfiski pārvietojas, globālās emisijas būtiski nesamazinās.”
Ja koksnes izmantošana samazinās, tas var palielināt fosilo vai neatjaunojamo materiālu izmantošanu.
“Koksnes klimata ieguvums nerodas tikai no oglekļa, kas piesaistīts mežos, bet arī no tā, ka koksne aizstāj betonu, tēraudu un fosilos kurināmos,” Kallio norāda Audiomedia.
Avots: forest.fi
