Septembris ir nozīmīgs ne tikai skolas gaitu sācējiem un turpinātājiem, bet arī tiem, kas seko līdz, sniedz priekšlikumus un piedalās Eiropas Savienības (ES) 2030 Klimata un enerģijas ietvara regulējuma tapšanā. Septembrī atsākas darbs pie tā izstrādes.
Eiropas Komisija 20. jūlijā iepazīstināja ar pasākumu kopumu – regulējuma priekšlikumu, kuri paātrinās pāreju uz zemu CO2 emisiju visās Eiropas tautsaimniecības nozarēs. Publicētais tiesību aktu priekšlikumus ietver nosacījumus Zemes izmantošanas, Zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora (ZIZIMM), iekļaušanai ES 2030 Klimata un enerģijas ietvarā. Latvijai kopumā Ne-ETS sektorā (transports, atkritumu apsaimniekošana, ne-stacionārā enerģētikā, lauksaimniecība, mājsaimniecības) un ZIZIMM būs jāpanāk emisiju samazinājums par 6% pret 2005.gadu. ES ir nospraudusi mērķi samazināt kopējās emisijas par 40% pret 1990.gadu.
ZIZIMM ietekmē siltumnīcas efekta gāzu emisijas bilanci atmosfērā, caur augsni, augiem, mājlopiem un koksnes un biomasas izmantošanu. Meža un lauksaimniecības zemes šobrīd aizņem vairāk nekā vienu trešdaļu ES teritorijas. Mežs uzņem apmēram 435 miljonus tonnas CO2, kas ir 10 % no ES ikgadējām emisijām. Katrs koksnes kubikmetrs, kas ir izmantots būvniecībā, samazina CO2 emisijas atmosfērā. Lielākā daļa ES ražotās biomasa nāk no mežiem. Tādējādi ilgtspējīgi apsaimniekoti meži var dot ieguldījumu kā enerģētikas tā klimata politikas mērķu sasniegšanai
Eiropas Komisija 2015. gada martā veica publisku konsultāciju, lai iegūtu papildus informāciju par ZIZIMM un ar to saistītām CO2 emisijām. Pēc tās notika aktīvas debates Eiropas Parlamentā, lai izvērtētu CO2 emisiju vērtēšanas principus mežos. Šajā procesā aktīvi iesaistījās arī Eiropas Mežu īpašnieku konfederācija (CEPF).
CEPF publicēja savu pozīciju, lai paustu privāto meža īpašnieku viedokli par ZIZIMM nozīmi ES 2030 Klimata un enerģijas regulējumā. CEPF uzskatīja, ka lielāki klimata pārmaiņu mazināšanas un adaptācijas rezultāti ir sasniedzami vidējā un ilgā termiņā ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kas uztur vai pat palielina meža oglekļa krājumu, dod stabilu koksnes pieaugumu un nodrošina kokmateriālu un biomasas ieguvi. CEPF pozīcija uzsvēra ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas un izmantošanas nozīmi ES dalībvalstu ekonomiskajā izaugsmē lauku reģionos. CEPF skatījumā, veidojot pāraugušu audžu uzkrājumus jeb “CO2 muzeju”, nevis piemērojot aktīvu mežsaimniecību, pieaug varbūtība, nesasniegt Parīzes līguma mērķus.
Regulējuma priekšlikums nosaka ZIZIMM sektor iekļaušanas kārtību kopējā siltumnīcefekta gāzu bilancē (SEG), ar iespēju pārnest emisiju samazinājumu (ja tāds rodas uz citiem sektoriem). Būs iespēja pārnest SEG samazinājumu no aramzemēm, zālājiem un apmežošanas noteiktā apjomā – KAP. Latvijas gadījumā KAP noteikts 3,8% no 2005.gada emisiju līmeņa. Pagaidām mežsaimniecības kredītu pārneses iespēja nav paredzēta. Saistībā ar mežsaimniecību galvenais jautājums - vienota references līmeņa noteikšanas metodika. Diskutējamie elementi: periods pret kuru gadu rēķina emisiju dinamiku (1990-2009), prognoze par emisiju tendenci bez papildus pasākumiem un ar tiem, emisiju koeficienti.
Latvijas interesēs ir iestrādāt iespēju references līmeņa noteikšanā izmantot atskaites periodu, kad koksnes ieguves apjomi mūsu mežos stabilizējušies, tas ir pēc 2009.gada. Lielākie riski ZIZIMM sektorā saistīti ar atmežošanu jaunu infrastruktūras objektu izveidei un lauksaimniecības zemju izveidi un intensīvāku to apsaimniekošanu.
Tiesību aktu priekšlikums par LULUCF: http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2016/EN/1-2016-479-EN-F1-1.PDF
CEPF pozīcija: http://www.cepf-eu.org/vedl/CEPF%20position%20on%20LULUCF_June%202016.pdf
CEPF viedoklis par LULUCF tiesību aktu priekšlikumu: http://www.cepf-eu.org/artikkel.cfm?ID_art=903
Vairāk par LULUCF: http://ec.europa.eu/clima/policies/forests/lulucf/index_en.htm
