Meža īpašnieku biedrība pauž neizpratni par Zemkopības ministrijas mājas lapā pieejamo informāciju par ieviešanas gaitu Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam atbalsta pasākumos (informācija uz 17.04.2009.), kas liecina par plāniem slēgt ES un valsts atbalsta aktivitāti mežsaimniecībā „Lauksaimniecībā neizmantotās zemes pirmreizējā apmežošana".
Meža īpašnieku biedrība iepriekš diskusijās ir paudusi iebildumu slēgt šo aktivitāti, un šādu viedokli atbalsta arī Latvijas Kokrūpniecības federācija un Latvijas Stādu audzētāju biedrība. Elektroniskajos medijos pieejamajā informācijā teikts, ka ZM pārrunājusi šīs ieceres t.sk. ar meža nozares nevalstiskajām organizācijām, taču nav pieminēti šo organizāciju kategoriskie iebildumi par šīs aktivitātes slēgšanu. Turklāt jāpiemin, ka tieši apmežošana līdz šim izsludinātajās divās kārtās ir bijusi vispopulārākā mežsaimnieciskā aktivitāte - tas nozīmē, ka īpašnieki ļoti veiksmīgi ir apguvuši pieejamo finansējumu, turklāt 2. kārtā pieprasījums par 0,6 miljoniem latu pārsniedz pieejamo finansējumu.
MIB ir nosūtījusi vēstuli zemkopības ministram J. Dūklavam ar viedokli un argumentiem par izveidojušos situāciju un minētās aktivitātes slēgšanas sekām. Vēstules teksts:
Sakarā ar pēdējā laikā izvērtušos diskusiju par finansējuma samazināšanu vai apturēšanu atsevišķiem Lauku attīstības programmā 2007.-2013. iekļautajiem atbalstāmajiem pasākumiem, vēlamies paust savu viedokli un lūgt Jūsu izpratni par šādiem jautājumiem:
- Kā liecina pēdējie Meža statistiskās inventarizācijas dati, meži aizņem 50,4% no Latvijas teritorijas, citi informācijas avoti liecina, ka Latvijā ir gandrīz 150 000 tūkstoši meža īpašnieku, Meža nozares apgrozījums jeb saražotās produkcijas vērtība 2007. gadā sasniedza 1,5 miljardus latu, turklāt aptuveni 70 % saražotās produkcijas tiek eksportēts. Tai pašā laikā izvērtējot Lauku attīstības programmas 2007.-2013 ietvaros plānoto atbalsta apjomu sadalījumā pa atbalsta saņēmēju grupām, redzams, ka meža īpašnieki var pretendēt tikai uz 9,8 % no kopējā finansu apjoma visā programmas darbības periodā. Nediskutējot par to, vai līdzšinējais atbalsta apjoma sadalījums ir taisnīgs, vēlamies lūgt nepieļaut meža nozarei pieejamā finansējuma tālāku samazinājuma. Tāpat lūdzam saglabāt atbalstu visām pašlaik Lauku attīstības programmā 2007.-2013. iekļautajām un uz meža nozari attiecināmajām aktivitātēm.
- Runājot par atbalstu lauksaimniecībā neizmantotās zemes pirmreizējai apmežošanai , mūsuprāt ir daudzi skaidri argumenti, kas norāda uz atbalsta nepieciešamību šai aktivitātei un iespējams būtu pat jāparedz lielāki finansu līdzekļi šā pasākuma atbalstam. Kā argumentus varam minēt:
- Lauksaimniecībā neizmantoto zemju pirmreizēja apmežošana ir pasākums, kas veicina nodarbinātību lauku reģionos, kas it īpaši būs svarīgi tuvākajos gados.
Lai apmežotu 12 tūkstošus hektāru (maksimālā platība kādu varētu apmežot izmantojot struktūrfondu atbalstu) ir nepieciešamas aptuveni 48 tūkstoši darba dienas, kas nozīmē darbu 240 cilvēkiem 1 gada garumā. Sekojoša iestādīto audžu kopšana rada vairāk kā 40 tūkstoši darba dienas, kas dos darbu vēl 200 cilvēkiem gada garumā, tādējādi apmežojot 12 tūkstošus hektāru 440 cilvēki iegūs darbu viena gada garumā.
- Apmežošana veicina apkalpojošo uzņēmumu darbību. Piemēram, tas ir arī darbs kokaudzētavām laukos, jo kopumā apmežošanai būs nepieciešami vairāk kā 30 miljoni stādu. Jānorāda, ka apmežošanai tiek izmantots vietējas izcelsmes sertificēts stādāmais materiāls.
- Atbalsts lauksaimniecībā neizmantotās zemes apmežošanai ir atbalsts produkcijas - konkrēti koksnes produkcijas ražošanai.
Apmežojot 12 tūkstošus hektāru kā minimums tiks saražoti 3,6 miljoni kubikmetri koksnes. Atņemt naudu apmežošanai nozīmē, ka atbalsts tiktu atņemts ražošanai un novirzīts „Agrovides pasākumiem", kas ir maksājumi par mazāk labvēlīgiem apvidiem, kas pēc būtības ir piemaksa lauksaimniekiem, kuri atrodas teritorijās ar mazāk labvēlīga apvidus statusu (Latvijā vairāk kā 70% teritorijas atbilst MLA statusam).
- Tas nav drauds lauksaimniecībai, jo zinot milzīgās neizmantoto zemju platības (pēc dažādiem datiem no 0,5 līdz 1 miljonam hektāru), 12 tūkstoši hektāri ir ļoti neliels apjoms. Bez tam pastāvot konkurencei projekta iesniedzēju starpā, atbalstu gūst tie pretendenti, kuri apmežo mazauglīgākas platība.
- Latvijas klimatiskie un augsnes apstākļi nodrošina meža dabiskai ieaugšanai labvēlīgus apstākļus. Lauksaimniecībā neizmantotās zemēs bieži jau pirmajos gados pēc apstrādes pārtraukšanas sāk veidoties meža ekosistēma. Nekontrolēta procesa ietvaros veidojas neproduktīvas mežaudzes un krūmāji. Atbalsts lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanai ļauj veidot produktīvas, saimnieciskiem un vides aizsardzības mērķiem atbilstošas mežaudzes.
- Privātajos īpašumos esoši meži pārsvarā ir nelieli (vidējā meža īpašuma platība 7,5 ha) un sadrumstaloti, kas ir nopietns šķērslis efektīvai un ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai. Mežam pieguļošo lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošana ļautu veidot saimnieciski nozīmīgākas meža platības, kas veicinātu ekonomiski efektīvu un pārdomātu saimniekošanu nevis meža apsaimniekošanu pēc „vienas cirsmas" principa.
- Apmežošana ir instruments Latvijā pieņemto politikas dokumentu īstenošanai un konkrēti: Meža politika paredz veicināt lauksaimnieciski un citādi neizmantojamo zemju apmežošanu, izmantojot valsts rīcībā esošos veicināšanas mehānismus.
Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadam noteikts, ka klimata pārmaiņu samazināšanas kontekstā vislielākā nozīme ir CO2 piesaisti veicinošiem pasākumiem: meža un meža zemju ilgtspējīgai apsaimniekošanai, mežaudžu produktivitātes paaugstināšanai un lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanai.
