Klimata pārmaiņas vairs nav nākotnes scenārijs – tās notiek jau šobrīd. Viena no redzamākajām izpausmēm ir pieaugošie meža bojājumi. Tie liek uzdot būtisku jautājumu: kādiem mežiem jāaug nākotnē, lai tie spētu izdzīvot un dot labumu arī klimatiskajiem apstākļiem manoties? Atbilde slēpjas izvēlētajās koku sugās – lēmumos, ko pieņemam šobrīd.
2024. gads oficiāli kļuvis par vissiltāko gadu meteoroloģijas vēsturē. Iepriekšējais siltuma rekordu, uzstādīts tikai pirms gada – 2023. gadā. Somijā klimata izmaiņas ir vēl izteiktākas – vidējā temperatūra pieaug pat divreiz straujāk nekā citviet pasaulē. Somijas Lapzemē šī vasara bijusi karstākā pēdējo 2000 gadu laikā, ko apstiprina arī netieši dati – koku gadskārtu analīze.
Astoņdesmitajos gados lielākā daļa Somijas stādu bija priedes. Ap 2000. gadu robežu egles kļuva par audzēšanas līderi – šī tendence strauji pieņēmās spēkā gan augošo alņu postījumu dēļ priežu jaunaudzēs, gan pateicoties augstas kvalitātes konteinerstādu pieejamībai. Atšķirībā no kailsakņu stādiem, konteinerstādi sāk augt uzreiz.
Šodien egles uzvaras gājiens ir palēninājies. Meža īpašnieki pievēršas daudzveidīgākām audzēm – ne tikai bioloģiskās daudzveidības vārdā, bet arī praktisku iemeslu dēļ. Centrāleiropā plaši izplatītie mizgraužu postījumi kalpo kā brīdinājums – vienas sugas meži ir ievainojami. Turklāt egles, kuru sakņu sistēma atrodas tuvu zemes virsmai, karstākās vasarās kļūst īpaši jutīgas pret sausumu.
Tādēļ ir svarīgi ievērot pamatprincipu – izvēlēloties katrai vietai piemērotāko koku sugu.
Vienveidīgas audzes ir vājākas pret slimībām, kaitēkļiem un laikapstākļu svārstībām. Risinājums? Jaukti koku sugu meži. Jau šobrīd apmēram trešdaļa Somijas mežu ir jaukti koku sugu meži – tas nozīmē, ka neviena koku suga nepārsniedz 75% no kopējā sastāva. Šādi meži biežāk sastopami vietās, kur koki ir vēcāki (nobriedušos mežos), bet retāk – jaunaudzēs, jo agrāk visus lapu kokus mēdza sistemātiski izņemt.
Līdz ar to mežu dažādošana iespējama arī vēlāk – kopšanas darbos saglabājot dabīgi ataugušos lapu kokus - šāda prakse Somijas mežos ir bieži sastopami.
Piemēram, egles un priedes audzēšana vienā stādījumā samazina klimata riskus – egli pasargā no sausuma, bet egles klātbūtne palielina meža biezumu, kas nāk par labu priedei. Blīvākās audzēs priedes aug taisnākas, ar mazāk zariem, dodot augstvērtīgāku koksni.
Mistraudzes ne tikai stiprina meža noturību un uzlabo bioloģisko daudzveidību, bet arī palīdz saglabāt ilgtspējīgu koksnes ražošanu. Īstermiņā, protams, vienas sugas stādījumi, īpaši egles, var šķist izdevīgāki. Tomēr ilgtermiņā mistraudžu daudzveidība ir labāk apdrošināšana pret neprognozējamo.
"Mistraudzes nav tikai koku kopums. Tie ir dzīvas, elpojošas ekosistēmas, kas sniedz neskaitāmus ieguvumus gan dabai, gan cilvēkiem. Rūpēsimies par tiem – šodien, lai varētu baudīt to doto vērtību arī nākotnē".
Avots: forest.fi
