Dienvidsomijā veikts pētījums par mizgraužu ietekmi parāda, kā klimata pārmaiņas palielina riskus egļu mežos un ietekmē mežu noturību nākotnē.
Kad Kolumbijas mežu pētnieks Džons Pulgarins Diass 2021. gadā ieradās Somijā, lai uzsāktu doktorantūras studijas, viņš līdzi atveda gandrīz divdesmit gadu pieredzi, pētot vienu no mazākajiem, bet vienlaikus ļoti nozīmīgiem mežsaimniecības kaitēkļiem - mizgraužus.
Lai gan viņa agrīnie pētījumi notika Kolumbijas daudzveidīgajos tropu mežos, Somijā, Austrumsomijas Universitātē, viņa pētniecība tagad ir vērsta uz pavisam citu ekosistēmu.
Neliels kukainis ar lielu ietekmi
Pulgarins Diass par mizgraužiem sāka interesēties jau bakalaura studiju laikā Kolumbijas Nacionālajā universitātē. Viņš uzsver, ka tropu mežos mizgrauži ir sastopami, tomēr tur tie reti rada plaša mēroga postījumus.
“Kolumbijā mizgrauži netiek uzskatīti par būtisku mežu problēmu,” viņš skaidro.
“Lielā koku sugu daudzveidība apgrūtina kaitēkļu savairošanos un izplatīšanos plašās teritorijās.”
Somijā situācija ir atšķirīga. Lielas ražošanas mežu platības aizņem parastā egle (Picea abies), un šādi apstākļi var veicināt situāciju, kur traucējumi un vides stress strauji palielina mežu ievainojamību pret mizgraužu uzbrukumiem.
Eiropas egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) tiek uzskatīts par postošāko kukaiņu kaitēkli, kas Eiropā apdraud parasto egli. Lai gan Somija līdz šim ir izvairījusies no tik smagiem uzliesmojumiem, kādi piedzīvoti Vācijā, Austrijā un Čehijā, pieaugoša riska pazīmes kļūst arvien redzamākas, norāda Pulgarins Diass.
“Kad augstāka temperatūra un sausums sakrīt, mizgraužiem rodas ideāli apstākļi,” saka Džons Pulgarins Diass, Austrumsomijas Universitātes pēcdoktorantūras pētnieks.
Klimata pārmaiņas maina līdzsvaru
Pulgarina Diasa doktorantūras pētījumā tika analizēti mizgraužu radītie bojājumi Dienvidsomijā laika posmā no 2012. līdz 2020. gadam. Rezultāti liecina, ka klimata pārmaiņas rada arvien labvēlīgākus apstākļus mizgraužu populāciju attīstībai.
Īpaši nozīmīgi ir divi faktori.
Pirmkārt, temperatūras paaugstināšanās paātrina mizgraužu attīstību un vairošanos, ļaujot populācijām pieaugt daudz straujāk. Otrkārt, sausums novājina kokus un samazina to dabiskās aizsardzības spējas, padarot tos uzņēmīgākus pret kaitēkļu uzbrukumiem.
“Kad augstāka temperatūra un sausums sakrīt, mizgraužiem rodas ideāli apstākļi,” norāda Pulgarins Diass.
Pētījumā konstatēts, ka ilgstoši karstuma periodi būtiski palielina mizgraužu bojājumu iespējamību. Tā kā klimata pārmaiņu ietekmē karstuma viļņi un sausuma periodi kļūst biežāki, paredzams, ka šie riski nākotnē turpinās pieaugt.
Jauni riska perēkļi Dienvidsomijā
Viens no nozīmīgākajiem pētījuma atklājumiem ir mizgraužu bojājumu perēkļu veidošanās.
Lai gan mizgraužu bojājumi Somijā pagaidām vēl neveido izteiktu valsts mēroga koncentrāciju, atsevišķas teritorijas ir kļuvušas par pastāvīgiem invāzijas centriem. Sākotnēji tie galvenokārt bija koncentrēti Dienvidaustrumsomijā, bet laika gaitā šie perēkļi pakāpeniski pārvietojušies uz dienvidrietumu reģioniem. Tas liecina, ka riska telpiskais raksturs mainās.
Lai labāk saprastu, kāpēc noteiktas teritorijas kļūst par mizgraužu perēkļiem, Pulgarins Diass analizēja sanitārās cirtes datus visā Dienvidsomijā.
“Rezultāti parādīja, ka vecākas mežaudzes ir īpaši uzņēmīgas pret invāziju, kas atbilst Eiropas egļu mizgrauža priekšrokai uzbrukt nobriedušām parastās egles audzēm.”
Pētījumā arī konstatēts, ka tuvums iepriekš bojātām audzēm ir viens no spēcīgākajiem jaunu invāziju prognozējošajiem faktoriem. Tas parāda, ka mizgraužu uzliesmojumi ainavā mēdz izplatīties pakāpeniski, nevis notikt nejauši.
“Bojājumiem ir tendence koncentrēties,” skaidro Pulgarins Diass. “Teritorijām, kas atrodas netālu no iepriekšējiem bojājumu perēkļiem, ir daudz lielāka iespēja piedzīvot jaunus uzliesmojumus.”
Turklāt mežaudzes attīstības stadija ietekmē to, vai bojājumu perēkļi saglabājas ilgākā laika posmā.
“Tas liecina, ka gan audzes vecumam, gan meža struktūrai ir būtiska nozīme ilgtermiņa riska noteikšanā.”
Traucējumi rada iespēju kaitēkļiem
Pētījums apstiprina arī meža traucējumu būtisko lomu mizgraužu invāziju izraisīšanā.
“Kailcirtes, izlases cirtes un vējgāzes var palielināt mežaudžu ievainojamību, īpaši egļu dominētās audzēs. Šādi traucējumi rada atklātas mežmalas un papildu stresu atlikušajiem kokiem,” skaidro Pulgarins Diass.
Pēc viņa teiktā, “asas malas” mežā var vājināt meža struktūru un radīt labvēlīgus apstākļus mizgraužu ieviešanās un izplatīšanās procesam.
Šie secinājumi rada būtisku izaicinājumu meža apsaimniekošanā. Lai gan bojāto koku izvākšana joprojām ir nepieciešama mizgraužu populāciju ierobežošanai, dažas apsaimniekošanas darbības var netīšām palielināt risku apkārtējās audzēs.
Vai nepārtrauktā meža seguma apsaimniekošana varētu samazināt risku?
Pētījums aktualizē jautājumu par to, kāda varētu būt nepārtrauktā meža seguma apsaimniekošanas loma mežu noturības uzlabošanā.
Atšķirībā no tradicionālām meža apsaimniekošanas praksēm, piemēram, kailcirtēm, nepārtrauktā meža seguma apsaimniekošana saglabā pastāvīgu meža vainagu klāju un izvairās no plaša mēroga traucējumiem, kas pilnībā nomaina audzi, tostarp no asu mežmalu veidošanās. Teorētiski tas varētu mazināt dažus no apstākļiem, kas veicina mizgraužu uzliesmojumus, tomēr ietekme, visticamāk, ir atkarīga no vietējām koku sugām un augšanas apstākļiem.
“Nepārtrauktā meža seguma apsaimniekošanā tiek izvairīts no lieliem traucējumiem,” saka Pulgarins Diass. “Līdz ar to varētu tikt samazināts arī viens no galvenajiem mizgraužu bojājumu veicinošajiem faktoriem.”
Tomēr viņš uzsver, ka pierādījumu Somijā pagaidām vēl ir maz. Ilgtermiņa salīdzinošo datu trūkums nozīmē, ka šobrīd vēl nevar izdarīt galīgus secinājumus par nepārtrauktā meža seguma apsaimniekošanas efektivitāti mizgraužu bojājumu samazināšanā.
“Tomēr pieaugošā interese par alternatīvām meža apsaimniekošanas pieejām, visticamāk, tuvākajos gados veicinās plašākus pētījumus,” piebilst Pulgarins Diass.
Nākotnes riska kartēšana
Būtisks šī pētījuma ieguldījums ir telpisko varbūtības modeļu izstrāde, kas spēj identificēt teritorijas ar visaugstāko mizgraužu bojājumu risku.
Izmantojot valsts mēroga meža datus par aptuveni 11,4 miljoniem hektāru ražošanas mežu Dienvidsomijā, modeļi apvieno informāciju par meža struktūru, apsaimniekošanas vēsturi, ainavas īpašībām un klimatiskajiem apstākļiem.
Izveidotās riska kartes var palīdzēt meža īpašniekiem, meža nozares speciālistiem un politikas veidotājiem identificēt ievainojamas audzes vēl pirms smagu uzliesmojumu sākšanās.
Šādi rīki kļūst arvien nozīmīgāki, jo klimata pārmaiņas maina apstākļus, kādos meži aug un kuros attīstās dažādi traucējumi.
Somijas mežu sagatavošana nākotnei
Mūsdienu meža apsaimniekotāju izaicinājums ir līdzsvarot ekonomiskos apsvērumus ar ilgtermiņa ekoloģisko noturību. Lai gan kailcirte dažkārt var šķist finansiāli pievilcīga, lieli traucējumi var palielināt apkārtējo audžu ievainojamību pret kaitēkļiem un ar klimatu saistītu stresu.
Pulgarins Diass uzskata, ka mežsaimniecības pielāgošanai mainīgajam klimatam būs nepieciešams plašāks ainavas līmeņa skatījums, apvienojot efektīvu monitoringu, proaktīvu plānošanu un lielāku mežu daudzveidību.
Klimata pārmaiņām turpinot pārveidot ziemeļu ekosistēmas, mizgrauži kļūst par kaut ko vairāk nekā tikai meža kaitēkļiem. Tie kļūst par nozīmīgu meža veselības un noturības indikatoru.
Pēc Pulgarina Diasa teiktā, šī pētījuma vēstījums ir skaidrs: lai aizsargātu Somijas mežus, ir jāsaprot ne tikai paši koki, bet arī sarežģītās ekoloģiskās attiecības, kas nosaka, kā meži reaģē uz pasaules sasilšanu.
Meža īpašnieka ceļvedis mizgraužu riska mazināšanai
Klimata pārmaiņām palielinot mizgraužu uzliesmojumu iespējamību, proaktīva meža apsaimniekošana kļūst arvien svarīgāka.
Pētnieks Džons Aleksandrs Pulgarins Diass norāda, ka regulārs monitorings ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kas pieejams meža īpašniekiem. Viņš uzsver, ka audzes īpaši rūpīgi jāpārbauda siltos un sausos periodos, kad koki ir stresa ietekmē un nespēj tik labi aizsargāties pret kaitēkļu uzbrukumiem. Agrīna bojājumu konstatēšana ir ļoti būtiska, jo ātra invadēto koku identificēšana un izvākšana var palīdzēt novērst jaunu perēkļu veidošanos.
“Mežiem, kas atrodas iepriekšējo invāziju tuvumā, jāpievērš īpaša uzmanība, jo mizgraužu bojājumi bieži izplatās uz āru no jau esošajiem uzliesmojumu centriem,” saka Pulgarins Diass.
Ilgtermiņā noturības veidošanai nepieciešams plašāks skatījums. Pētījumi liecina, ka plašas egļu dominētas ainavas klimata sasilšanas apstākļos var kļūt arvien ievainojamākas. Koku sugu daudzveidības palielināšana, dažādas meža struktūras uzturēšana un klimata risku iekļaušana meža plānošanā var palīdzēt samazināt nākotnes bojājumus.
Apsaimniekošanas prakses, kas samazina lielus traucējumus, var arī stiprināt meža noturību, ierobežojot apstākļus, kas veicina mizgraužu ieviešanos un izplatīšanos.
“Īpaši pēc sausiem pavasariem un siltām vasarām ir ļoti svarīgi pārbaudīt mežus,” norāda Pulgarins Diass.
Galvenie secinājumi par egļu mizgraužu bojājumu risku
Nobriedušas parastās egles audzes ar lielāku vecumu un lielāku vidējo koku diametru bija visjutīgākās pret egļu mizgraužu bojājumiem.
Audzēm, kas atrodas netālu no nesenām kailcirtēm, vējgāzēm vai iepriekš bojātām audzēm, bija paaugstināts risks.
Tuvums neseniem egļu mizgraužu bojājumiem palielināja arī iespēju veidoties bojājumu perēkļiem, kuros uzliesmojumi telpiski koncentrējas.
Spēcīgākie egļu mizgraužu bojājumu prognozējošie faktori bija tuvums kailcirtēm, vidējais audzes koku diametrs, attālums līdz iepriekšējiem egļu mizgraužu bojājumiem un secīgu dienu skaits, kad temperatūra pārsniedza 25 °C.
Bojājumu perēkļu kartes tika izmantotas, lai identificētu bojājumu koncentrācijas vietas un atbalstītu meža veselības pārvaldību.
Tika izstrādātas telpiskās varbūtības kartes, kas parāda riska līmeni audzes mērogā un izceļ teritorijas, kur jauni bojājumi, visticamāk, varētu parādīties vai pastiprināties.
Kopumā rezultāti uzsver nepieciešamību pēc proaktīvas, ainavas līmeņa apsaimniekošanas, jo klimata sasilšana palielina egļu mizgraužu bojājumu iespējamību.
Avots: forest.fi
