Josperam Tigerstedam, 41 gadu vecam meža īpašniekam no Elimäki Dienvidsomijā, mizgraužu nodarītie postījumi ir labi pazīstami.
Parastā egles mizgrauža (Ips typographus) izraisītie bojājumi pēdējos gados ir kļuvuši par vienu no nopietnākajiem riskiem Eiropas egļu mežiem, un kaitēklis sasniedzis pat Somijas dienvidu reģionus. Siltāks klimats, ilgstoši karstuma viļņi, sausums un mežu vecuma struktūras izmaiņas ir radījušas apstākļus, kuros mizgrauzis spēj vairoties un izplatīties daudz straujāk nekā agrāk.
Šis niecīgais kukainis parasti uzbrūk novājinātiem vai stresā nonākušiem kokiem, taču pietiekami lielas populācijas gadījumā tas spēj nogalināt arī citādi veselīgas egles.
Tigerstedtu ģimenē mežsaimniecība tiek praktizēta jau piecās paaudzēs. Mustilas arborētums Kouvolā - Somijas vecākais un zināmākais koku sugu parks – dibināts 1902. gadā Tigerstedta senča, valsts padomnieka A. F. Tigerstedta, vadībā. Lai gan pats arborētums 1983. gadā nodots Mustilas Kotikunnas fondam, apkārtējie meži joprojām atrodas ģimenes apsaimniekošanā. Mūsdienās Tigerstedts kopā ar tēvu un tēva brālēnu apsaimnieko 1800 hektārus plašo meža īpašumu, no kura daļa ir aizsargājama teritorija.
Pēdējos gados cīņa ar mizgraužu postījumiem kļuvusi par vienu no Tigerstedta galvenajām prioritātēm. Regulāri dodoties mežā kājām, viņš redzējis gan atsevišķus bojātus kokus, gan 1,5-2 hektārus lielas izpostītas platības.
Agrīna atklāšana ir izšķiroša
Mizgraužu invāzijas pirmās pazīmes var būt mānīgi nemanāmas: vainags var izskatīties vesels, bet stumbra pamatnē miza sāk atslāņoties un ap stumbru parādās sarkanīgs puteklis, norāda Tigerstedts.
Šie brūngani sarkanīgie drupačas pie egles saknēm ir skaidra kaitēkļu aktivitātes pazīme - tās rodas, kukaiņiem izgraužot ejas zem mizas un izbīdot ārā smalkas drupas.
“Arī uz stumbra redzamās sveķu strīpas daudz ko pasaka par koka veselību,” viņš piebilst.
Uzbrukuma laikā egle cenšas sevi aizsargāt, izdalot sveķus. Tie uzkrājas bojātajās vietās, un to aromāts pastiprinās. Mežā garāmgājējs var just spēcīgu, saldenu sveķu smaržu.
Lai novērstu plašu bojājumu izplatību, agrīna atklāšana ir būtiska. Visvieglāk mizgrauži ieperinās kokos, kas jau novājināti sausuma, sakņu piepes, sniega vai vēja radītu bojājumu dēļ. Tipiskas vietas, kur parādās postījumi: klajumu saulainās malas, vējainas nogāzes un vietas, kur nogāzts koks kalpo par pirmo vairošanās avotu.
“Patiesi veselīgas un spēcīgas egles mizgrauži tik viegli nenogalina,” viņš skaidro.
“Taču tiklīdz koks ir novājināts sausuma vai karstuma dēļ, risks strauji palielinās - gluži kā vecākiem vai hroniski slimiem cilvēkiem ir augstāks risks smagi saslimt ar gripu.”
Finansiālie zaudējumi var būt lieli
Regulāra meža stāvokļa uzraudzība ir arī ekonomiski izdevīga. Zāģbaļķu kvalitātes egle var būt 80 € vērtībā par kubikmetru, bet, ja to sabojā mizgrauzis, tā bieži kļūst tikai par šķeldu vai enerģētisko koksni - vērtība sarūk vairāk nekā uz pusi.
Dažiem īpašniekiem tas var izjaukt gadu desmitiem plānotu mežsaimniecības ciklu.
“Īpašnieks var būt plānojis cirti uz pensijas gadiem, bet kukaiņu bojājumi vienā sezonā visu izjauc,” brīdina Tigerstedts.
Pat ja bojājumus konstatē savlaicīgi, laikapstākļi vai loģistika var aizkavēt rīcību. Somijā atsevišķu koku zāģēšanai atļauja nav vajadzīga, bet lielākiem darbiem nepieciešams iesniegt paziņojumu, un mežizstrādes tehnikas piesaisti var nākties gaidīt.
Vēl viens izaicinājums ir augsnes nestspēja:
“Vasarā nevajadzētu ar smago tehniku braukt pa egļu audzēm uz mīkstas augsnes. Tas bieži aizkavē reakciju un dod mizgraužiem vairāk laika vairoties,” viņš skaidro.
Riski attālinātiem meža īpašniekiem
Tigerstedts uzsver arī problēmu, kas kļūst aizvien aktuālāka: attālinātie meža īpašnieki savus īpašumus apseko reti, tāpēc pirmās mizgraužu pazīmes var palikt nepamanītas.
Somijā tikai aptuveni 40% meža īpašnieku dzīvo netālu no saviem mežiem, un daļa īpašnieku dzīvo pilsētās. Ceturtā daļa dzīvo pilsētās ar vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju - tendence, kas liecina par pieaugošu attālinātu īpašumu apsaimniekošanu.
“Kāds, kas dzīvo simtiem kilometru attālumā, mežu apciemo reizi pāris gados. Šajā laikā mizgraužu populācija var izplatīties ļoti plaši,” skaidro Tigerstedts.
Viņš iesaka vismaz vienu apsekojumu katrā veģetācijas sezonā, bet nobriedušās egļu audzēs - vairākus.
Somijā atbildība nebeidzas pie īpašuma robežas. Saskaņā ar Meža bojājumu novēršanas likumu (1087/2013) īpašniekiem ir pienākums savlaicīgi izvākt bojātos kokus, lai novērstu kaitēkļu izplatību. Teorētiski nolaidība var radīt materiālo atbildību.
Pareizās koku sugas izvēle mainīgā klimatā
Tigerstedts norāda, ka iepriekšējās paaudzes jau stādījušas lapegles un citas sugas vietās, kur egles vairs neaug labi sakņu puves vai sausuma dēļ. Taču galu galā koksnes tirgus nosaka, kādas sugas audzēt.
“Jāprot paredzēt, kādu koksni rūpniecība pieprasīs pēc 60–70 gadiem. Tas nav viegli.”
Ne mazāk svarīgi - sertifikācijas prasības Somijā ierobežo svešzemju sugu izmantošanu, piemēram, Duglāziju. Pirms atjaunošanas to izmantošana ir īpaši jāpamato meža izmantošanas paziņojumā.
Neskatoties uz riskiem - mizgrauži, vētras, klimata pārmaiņas - Tigerstedts domā pozitīvi:
“Mežs Somijā aug tūkstošiem gadu un augs arī turpmāk. Veģetācijas periods pagarinās, augšanas temps palielinās. Būs izaicinājumi, bet ar gudru mežsaimniecību varam pielāgoties.”
Tehnoloģiju nozīme mežu aizsardzībā
Klimata pārmaiņas strauji palielina mizgraužu risku visā Eiropā. Centrāleiropā jau piedzīvoti milzīgi postījumi - Vācijā, Čehijā un Austrijā zaudēti miljoniem kubikmetru egļu.
Lai izvairītos no līdzīgiem scenārijiem, Somijas meža nozare izmanto jaunās tehnoloģijas.
Mūsdienu mākslīgā intelekta rīki analizē aerofoto un attālās izpētes datus, lai savlaicīgi pamanītu bojājumus - bieži vēl pirms tie ir redzami ar aci. Tas palīdz mežsaimniekiem rīkoties ātri un novērst plašu izplatību.
“Mēs vēl esam reaktīvā AI posmā, bet virzāmies uz prognozējošiem risinājumiem - lai apturētu bojājumus, pirms tie sākas,” skaidro Stora Enso precīzās mežsaimniecības programmas eksperts Antti Kaartinens.
Arī privātajiem īpašniekiem tiek radīti rīki - piemēram, Metsä Group un uzņēmuma CollectiveCrunch lietotne, kas vasaras sezonā nodrošina regulāri atjaunotas mizgraužu riska kartes. Meža īpašnieks var apsekot risku zonas un plānot mežsaimniecības darbus.
Skats nākotnē
Somija līdz šim izvairījusies no Centrāleiropas mēroga katastrofām.
“Par laimi, mums nav bijis nekā tik dramatiska. Ar AI tehnoloģijām mērķis ir novērst šādus uzliesmojumus proaktīvi,” uzsver Kaartinens.
AI risinājumi nākotnē tiks izmantoti arī citās mežsaimniecības jomās - sagatavošanā, atjaunošanā, sugu izvēlē, stādīšanas blīvuma plānošanā. Tas atbilst ES Meža stratēģijas mērķiem - klimata adaptācijai un bioloģiskās daudzveidības stiprināšanai.
“Mērķis ir stādīt īsto sugu īstajā vietā. Tad mežs būs izturīgāks pret kaitēkļiem un citiem bojājumiem,” viņš rezumē.
Avots: forest.fi
