Eiropas Savienības atjauninātā bioekonomikas stratēģija nosaka jaunu ceļa karti Eiropas valstīm ar bagātīgiem mežu resursiem. Tā nav tikai politiska vadlīnija – tā iezīmē industriālas transformācijas sākumu, kuras centrā ir meža biomasa un mežrūpniecības blakusplūsmas.
Kristīna Krūsa, Ālto Universitātes Ķīmijas tehnoloģiju skolas dekāne, šo pārmaiņu uzskata par pagrieziena punktu.
“Somijai vissvarīgākais jaunajā stratēģijā ir tas, ka uz meža biomasu balstīta bioekonomika tagad ir skaidri redzama ES stratēģiskajās vadlīnijās,” saka Krūsa.
Šīs stratēģiskās pārmaiņas ES līmenī ir īpaši nozīmīgas valstīm ar lieliem mežu resursiem, viņa turpina. Kamēr Centrāleiropā bioekonomika tradicionāli tika uztverta kā lauksaimniecības paplašinājums, Ziemeļvalstīs uzmanības centrā jau vēsturiski ir bijuši meži.
Meža biomasa kļūst par ES stratēģijas kodolu
Meži Somijai ir ārkārtīgi nozīmīgi. Vairāk nekā 70% valsts teritorijas klāj meži, kas veido gan ekonomikas, gan kultūras pamatu. Meži nodrošina atjaunojamas izejvielas rūpniecībai, atbalsta nodarbinātību un ir būtiska Somijas bioekonomikas sastāvdaļa.
“Mums ir milzīgi meža bioresursi. Uz vienu iedzīvotāju Somijā ir lielākie meža bioresursi Eiropā, kas mūs nostāda ļoti īpašā pozīcijā,” saka Krūsa.
Somu ciešā saikne ar mežiem atspoguļojas arī politikā – dabas resursu ilgtspējīga izmantošana ir dabiska sabiedrības un lēmumu pieņemšanas procesa daļa.
Krūsas skatījumā 2025. gada novembrī publicētā ES jaunā bioekonomikas stratēģija vēl izteiktāk izvirza meža biomasu priekšplānā, kas ir ieguvums mežiem bagātām valstīm.
“Zviedrijai ir līdzīgs sākumpunkts, bet Norvēģijā ekonomikas attīstību ilgstoši virzīja naftas un gāzes nozare, tāpēc uz koksni balstītas bioekonomikas veidošana nebija tik steidzams mērķis,” skaidro Krūsa.
Foto: UPM
Celuloze vairs nav tikai papīram
Somijas mežrūpniecības eksports joprojām balstās uz celulozi, taču tās pielietojums ir radikāli mainījies. Pēc papīra pieprasījuma sabrukuma 2000. gadu vidū celulozes ražošana tika novirzīta jauniem produktiem, īpaši iepakojumam.
“Mūsdienās celulozi var un vajag izmantot daudz plašāk nekā tikai drukas papīram,” rezumē Krūsa.
Straujāk augošā joma ir šķiedru iepakojuma materiāli. Tiešsaistes tirdzniecības izaugsme palielinājusi transporta iepakojuma pieprasījumu, bet ES Plastmasas atkritumu direktīva un vienreizlietojamās plastmasas ierobežojumi veicinājuši šķiedru alternatīvu attīstību. Pārstrādājams kartons, šķiedru pārtikas iepakojums un plastmasas aizstājēji kļūst arvien izplatītāki.
Tomēr iepakojums nav vienkāršs produkts.
“Materiālam jābūt izturīgam pret taukiem, mitrumu un gāzēm. Tam jāaizsargā pārtika, jāsaglabā svaigums un jābūt pārstrādājamam. Šo īpašību apvienošana prasa plašu pētniecību un produktu attīstību,” saka Krūsa.
Somija pēdējos gados šajā jomā ir būtiski investējusi.
Ilgtspēja nerodas pati no sevis
Šķiedru iepakojums, kura izejviela ir koksne, ir nozīmīgs pārejā no naftas bāzes plastmasām. ES vēlas virzīt nozari uz bioizcelsmes materiāliem – šķiedru iepakojumu, bioplastmasu un bioķimikālijām.
Tomēr, kā uzsver Krūsa, bioizcelsme automātiski nenozīmē ilgtspēju.
“Risinājumiem jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem, videi draudzīgiem un sociāli pieņemamiem.”
Izšķirošs ir viss produkta dzīves cikls – no izejvielām līdz pārstrādei. Tāpēc būtiska ir arī blakusplūsmu izmantošana.
Biogēnais CO₂ – jauna izejviela ūdeņraža ekonomikai
Krūsa uzsver, ka uz mežiem balstītas bioekonomikas atslēga ir efektīva mežrūpniecības blakusplūsmu izmantošana.
“Visas izejvielas ir ierobežotas. Arī atjaunojamā biomasa ir ierobežota. Tāpēc jāizmanto visas frakcijas un pēc iespējas jāizvairās no sadedzināšanas.”
Viens no vēl maz izmantotiem potenciāliem ir biogēnais oglekļa dioksīds (CO₂), ko rada celulozes rūpnīcas. Attīstoties ūdeņraža ekonomikai, tā vērtība var strauji pieaugt. Tas varētu kļūt par izejvielu aviācijas degvielai un būtiski palīdzēt klimata mērķu sasniegšanā.
“Biogēnais CO₂ nav tikai emisija – tā ir atjaunojama izejviela, kas var savienot mežrūpniecību un ūdeņraža ekonomiku,” uzsver Krūsa.
Foto: Metsä Group
Milzīgs potenciāls tekstilšķiedrās
Tekstilrūpniecība ir viena no piesārņojošākajām nozarēm pasaulē. Tā patērē milzīgu ūdens, ķīmisko vielu un enerģijas daudzumu, un sintētiskās šķiedras būtiski veicina mikroplastmasas piesārņojumu.
Krūsa uzskata, ka uz koksni balstīto tekstilšķiedru nozari sagaida strauja izaugsme. Tomēr attīstības ceļš ir ilgs un prasa ilgtermiņa pētniecību, pilotprojektus un rūpniecisko mērogošanu.
Somijā jau notiek starptautiski nozīmīga pētniecība – piemēram, Spinnova izstrādājusi tehnoloģiju, kas pārvērš celulozi tekstilšķiedrā bez šķīdinātāju izmantošanas, bet Ioncell tehnoloģija ļauj ražot augstas kvalitātes, pārstrādājamu un bioloģiski noārdāmu šķiedru no koksnes un tekstila atkritumiem.
Koka būvniecība – oglekļa uzkrāšana gadsimtiem
Runājot par bioekonomiku, koka būvniecība ir kļuvusi par vienu no centrālajiem jautājumiem.
“Ēkās uzkrātais ogleklis var palikt ārpus atmosfēras pat simtiem gadu. No klimata viedokļa tas ir ārkārtīgi nozīmīgi,” saka Krūsa.
Tomēr starptautiskā salīdzinājumā Somija nav izvirzījusies klimata ziņā apzinīgas būvniecības priekšgalā. Vairākas valstis - tostarp Nīderlande, Francija un citas Ziemeļvalstis - oglekļa pēdas regulējumu ēkām ieviesa agrāk nekā Somija. Dānija ir gājusi vēl tālāk, nosakot būtiski stingrākus emisiju ierobežojumus.
Saskaņā ar Ālto Universitātes ilgtspējīgas būvniecības profesora Matī Kuittinena teikto, koka būvniecības paplašināšana būtu viens no nozīmīgākajiem Somijas klimata pasākumiem - ietekmes ziņā salīdzināms ar būtisku emisiju samazināšanu transporta vai lauksaimniecības sektorā.
Intervijā “Audiomedia” Kuittinens norāda, ka Somija īpaši atpaliek koka daudzdzīvokļu ēku būvniecībā. Tās veido tikai dažus procentus no jaunajiem daudzdzīvokļu namiem valstī, kamēr daudzās Eiropas valstīs šis īpatsvars sasniedz 10–20%. Zviedrijā tas ir vēl augstāks.
Izglītība un pētniecība – bioekonomikas dzinējspēks
Krūsa uzsver izglītības un pētniecības nozīmi. Bez augsta līmeņa speciālistiem bioekonomika nav iespējama.
“Visas prognozes rāda, ka nākotnē šajā jomā būs nepieciešami eksperti.”
Somijā inovāciju kapacitāti stiprina valsts programma “1000 jauno doktoru”, kuras ietvaros universitātēs tiks pieņemti 1000 doktoranti.
Bioekonomika nav tikai lielo mežrūpniecības uzņēmumu spēles laukums. Ap lignīnu – no koksnes iegūtu materiālu – veidojas jauni kosmētikas un materiālu jaunuzņēmumi, un inovācijas rodas nepārtraukti.
“Iespējas šajā nozarē ir milzīgas. Taču tās prasa ilgtermiņa pieeju, pētniecību un investīcijas.”
Avots: forest.fi
