Sākums
Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Oglekļa uzkrāšanās augsnē

Oglekļa uzkrāšanās augsnē

Prognozējot klimata pārmaiņu ietekmi uz zemeslodi nākotnē, meža nozarei ir ļoti liela loma. Meži cilvēkiem nodrošina daudzus ekosistēmu pakalpojumus un ne tikai. Bieži vien kompromisu par "pareiziem" mežu apsaimniekošanas principiem starp iesaistītajiem pārstāvjiem ir ļoti grūti atrast. Mežu apsaimniekošana nereti nonāk krustugunīs, kur kādai no iesaistītajām pusēm vienmēr ir jāpiekāpjās. Lai arī mežu apsaimniekošana ir ļoti kompleksa, lai to labāk izprastu, tā ir "jāsadala reizinātājos". Viens no aspektiem ir oglekļa piesaiste. Ogleklis tiek uzkrāts koksnē un pēc būtības tā uzkrājuma apmēru attēlo krājas pieauguma līknes audzē. Visiem mežsaimniekiem ir skaidrs, ka meža apsaimniekošana ir ilgtermiņa process un tā pret to arī jāizturās, spriežot par atsevišķiem tās procesiem, kā, piemēram, oglekļa piesaisti.

Sabiedrībā vēl joprojām valda mīts, ka mežs oglekli, var uzkrāt bezgalīgi, kamēr vien koki aug. Bet realitātē, vismaz Eiropas augšanas apstākļos, visas audzes agrāk vai vēlāk sasniedz briedumu, pēc kura seko audzes sabrukšanas procesi un ogleklis atkal tiek atbrīvots. Šis fakts lēnā garā gan tiek "pieņemts" un nav vairs galvenais arguments meža apsaimniekošanas ierobežošanai. Tā vietā talkā tiek ņemta augsne, kur arī tiek piesaistīts ogleklis. Par šiem jautājumiem tika spriests arī Eiropas Zemes Īpašnieku (ELO) rīkotajā konferencē - "Dzīvība augsnē un tās bioloģiskā daudzveidība - kā saglabāt veselīgu augsni?", 10. decembrī Eiropas parlamentā.

Oglekļa piesaiste augsnē ir salīdzinoši maz izpētīta, jo to ietekmē daudzi aspekti, kuru mijiedarbība līdz galam nav skaidra. No vides pārstāvju puses tiek argumentēts, ka tehnikas pārvietošanās rezultātā mežaudzē tiek radītas risas, kuras izjauc augsnes struktūru un kā rezultātā ogleklis tiek atbrīvots. Tas tā patiesi varētu būt, bet par to, cik lielu ietekmi tas rada šobrīd vēl grūti spriest. Izmērīt oglekļa saturu augsnē ir grūti dēļ lielām atšķirībām starp augšņu veidiem un lēnā oglekļa uzkrāšanās tempa. Skaidrs ir tas, ka augsnē ogleklis noteikti uzkrājas lēnāk, nekā koksnē. Lai mazinātu klimata pārmaiņas tiek meklētas stratēģijas, kā vairāk piesaistīt oglekli. Jebkura mežsaimniecības darbība atstāj iespaidu uz oglekļa uzkrāšanos, bet līdzīgi kā ar oglekļa uzkrāšanos virszemes biomasā, arī augsnē jāskatās procesi ilgtermiņā un lai arī no sākuma pēc mežizstrādes daļa no oglekļa, kas uzkrāts virszemes augsnes slāņos varētu tikt atbrīvota, ilgtermiņā vienīgais veids kā palielināt oglekļa uzkrāšanās apjomus ir aktīva mežsaimniecība.

ELO praktikants Briselē

Oskars Zemītis