Noslēdzies pētījums, kura mērķis bija atrast ilgtspējīgu alternatīvu kūdrai un minerālmēsliem, kas ļautu vienlaikus samazināt atkritumu daudzumu un uzlabot augsnes auglību.
LVMI "Silava" pētnieki projekta "Inovatīvs mikroorganismus saturošs organiskais mēslošanas līdzeklis" ietvaros analizēja, vai dažādi dzīvnieku izcelsmes organiskie mēslojumi - govju, cūku un mājputnu dehidrētu mēslu maisījums ar tā saucamo "melno kūdru" bagātināts ar baktērijām, ir izmantojami meža stādmateriāla audzēšanā un degradētu teritoriju rekultivēšanā.
Sēklu dīgšanas pētījumi septiņos dažādos substrātos
Egle un priede uzrādīja visaugstāko dīdzību - līdz 75 % (E/Su un E/Se sēklas), īpaši substrātos ar biopiedevu. Bērza un melnalkšņa sēklām dīdzība bija neapmierinoša - tikai 1,8–8,9 %. eksperimentos reģistrētie klimatiskie apstākļi (vidēji 23–27 °C dienā, 60–80 % mitrums). Mājputnu mēslojumā - dīdzība 26–45 %, un daļa sējeņu gāja bojā īsi pēc izdīgšanas. Visaugstākā dīdzība (96 %) iegūta kontroles kūdras substrātā egļu sēklām no Suntažu plantācijas.
Stādu audzēšana – liela izmēra veģetācijas traukos
Organiskā mēslojumā un kūdras maisījumā (attiecībā 1:1) no 1000 stādiem, priežu ietvarstādu saglabāšanās bija 100 %, egļu kailsakņu – 98 %, priežu kailsakņu –56 %.
Izmēģinājumi laukā
Lauka eksperimenti veikti Zinātnisko izmēģinājumu kokaudzētavā Kalsnavā, kur 87 metru garās slejās stādīti egļu un priežu stādi – gan ietvarstādi, gan kailsakņi. Katram stādam augsnē pievienoti 0,7 kg dažādu mēslojumu stādvietā. Rezultāti pēc pirmās sezonas – egļu un priežu ietvarstādi saglabājušies teju pilnībā visos variantos. Kailsakņiem zemākā saglabāšanās bija, izmantojot putnu mēslus saturošu mēslojumu (60–65 % eglēm, 37 % priedēm). Vizuāli labākais stāvoklis – priežu ietvarstādiem, kur 100 % stādu novērtēti kā veseli.
Secinājumi un perspektīvas
Organiskie mēslojumi, īpaši ar pievienotiem mikroorganismiem, ne tikai piegādā barības vielas, bet arī aktivizē augsnes mikrofloru, uzlabo ūdens režīmu un struktūru, veicina augsnes bagātināšanos ar slāpekli, var būt alternatīva minerālmēsliem. Tie ir īpaši perspektīvi smilts un kūdraugsnēs, kā arī degradētās teritorijās, kur tradicionālie mēslojumi bieži nesniedz ilgtermiņa efektu.
Tomēr nepieciešams rūpīgi izvēlēties mēslu izcelsmi un devu, jo pārlieku augsta sāļu vai slāpekļa koncentrācija var negatīvi ietekmēt jauno koku dīgšanu. Kā piemērs – govju mēslojums ar biopiedevu nodrošināja labu līdzsvaru starp barības vielām un pH, savukārt mājputnu mēsli bija jālieto piesardzīgi.
Vairāk informācijas www.latvijaskudra.lv
Avots: silava.lv
Avots: mezaavize.lv
