1.novembrī Ventspilī notika Meža īpašnieku biedrības (MIB) rīkots seminārs žurnālistiem par aktualitātēm mežsaimniecībā. Seminārā piedalījās centrālo un reģionālo mediju pārstāvji un arī Meža īpašnieku biedrības biedrs Edgars Dupužs, kura īpašumā notika diskusijas.
Biedrības 5 gadu veikumu vērtējot
Semināra pirmajā daļā MIB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks īsumā iepazīstināja ar biedrības piecu gadu darbu un lielākajiem panākumiem šajā laikā. Starp tiem tika minēta pērn mainītā lauksaimniecības zemju transformācijas kārtības vienkāršošana, kas vairāk neprasa meža īpašniekam veikt dārgo instrumentālo uzmērīšanu. Tāpat arī ilgi nerisinātais jautājums par pārbiezināto neproduktīvo egļu mežaudžu novākšanu ir atrisināts. Līdz šim daudzās vietās padomju laikos stādītās egļu audzēs bija pārlieku liels koku skaits, kas netika savlaicīgi izretināts. Vēlāk tās nevarēja retināt, jo tās ir ļoti nenoturīgas pret vēju. Līdz ar to pastāv ievērojamas egļu audžu platības, kuras nav vērts audzēt zemā krājas pieauguma dēļ, bet nocirst, lai izveidotu jaunu mežu, arī nevar, jo neatļauj ciršanas noteikumi. Šobrīd šīs neproduktīvās egļu audzes var novākt rekonstruktīvajā cirtē. Vēl ir grozīti meža atjaunošanas noteikumi, kas nu nosaka saprātīgākas normas meža atjaunošanai dažos gadījumos, kā arī noteikumos par atbalsta pasākumiem mežsaimniecībā ir meža īpašniekiem labvēlīgi nosacījumi. A.Muižnieks minēja vēl vairākus būtiskus grozījumus normatīvajos aktos, ko ir izdevies panākt, tādējādi padarot meža apsaimniekošanu efektīvāku.
Vēlmes attiecībā uz jaunās valdības darbu
Seminārs turpinājās ar Meža īpašnieku biedrības redzējumu par to, kuri jautājumi mežsaimniecībā būtu jārisina jaunajai valdībai. Viens no tiem ir ar mežsaimniecisko darbu veikšanu saistīto birokrātisko procedūru vienkāršošana. Priekšlikums iekļauj atsevišķu dublējošos apliecinājumu atcelšanu, vienkāršotu procedūru sauso un vēja gāzto koku ciršanai malkas vajadzībām, kā arī dažādu iesniegumu un pārskatu iesniegšanu izmantojot elektronisko piekļuvi Meža valsts reģistram.
Kā nākamais priekšlikums ir minams to tiesību normu pilnveidošana, kas kavē efektīvas mežsaimniecības attīstību. Priekšlikums iekļauj uzlabotu kārtību blakus esošo cirsmu ciršanai, kā arī radīt iespēju meža īpašniekiem pieņemt lēmumu par apšu audžu nociršanu, pirms daudzi koki tiek bojāti ar stumbra trupi.
Ņemot vērā lielo meža īpašnieku skaitu, kuru īpašumā ir relatīvi mazas meža platības, šo īpašumu efektīva apsaimniekošana praktiski nav iespējama. Tādēļ, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, svarīgi ir attīstīt meža īpašnieku kooperāciju. Arī šis ir jautājums, pie kā jaunajai valdībai būtu jāstrādā, lai mazie meža īpašnieki būtu aktīvāki savu mežu apsaimniekotāji.
Tika uzskaitīti vēl daži priekšlikumi jaunās valdības darba kārtībai, kas vērsti uz mežsaimniecību regulējošās normatīvās vides uzlabošanu.
Diskusija par grozījumiem Meža likumā
Attiecībā uz pašlaik iecerētajiem grozījumiem Meža likumā, A.Muižnieks vērsa uzmanību uz vairākām pozitīvām izmaiņām meža īpašniekiem, ko paredz jaunā redakcija. Starp tiem minama dublējošos normu atcelšana, kas iepriekš prasīja meža īpašniekam saņemt no divām iestādēm identiskas atļaujas vienas darbības veikšanai, piemēram, meža ceļu būvei. Tāpat grozījumu apstiprināšanas gadījumā nebūs nepieciešams saņemt ciršanas apliecinājumu koku ciršanai kopšanas cirtē jaunaudzē, kā arī sauso un vēja gāzto koku ciršanai, kas īpašniekiem atvieglos malkas sagādi. Vēl grozījumi paredz meža īpašniekam elastīgāku pieeju, lai nocirstu kailcirti. Līdz šim īpašnieks bija spiests visu atļauto platību nocirst viena gada laikā, jo normatīvos aktos noteiktais ierobežojums par piegulošās platības ciršanu tikai pēc meža atjaunošanas liedza it kā vēl atļauto platību cirst, piemēram, nākamajā gadā. Grozījumi paredz šo normu atcelt, tādējādi dodot meža īpašniekam iespēju atļauto kailcirti nocirst vienā vai vairākos gados. Vēl viens pozitīvs grozījums meža īpašniekiem ir apses ciršanas vecuma samazināšana no 41 uz 31 gadu. Lai gan publiskajā telpā šī norma ir izraisījusi diskusijas un bažas, ka nu visas apses tiks nocirstas, Meža īpašnieku biedrība savukārt uzskata, ka norma ir pamatota un nekādus apdraudējumus apšu audžu pastāvēšanai nerada. Par to liecina Meža valsts reģistra dati par apšu audzēm, kurā redzams, ka pie pašreizējiem nosacījumiem, kad apsi var cirst 41 gada vecumā, mums netrūkst ne pieaugušu un pāraugušu apšu audžu - apses virs 41 gada veido 48% no visām apšu audzēm, nedz arī apšu jaunaudžu un briestaudžu. Meža īpašniekam tiek dota iespēja izvērtējot apšu kvalitāti un, konstatējot trupes draudu, novākt mežaudzi pēc 31 gadu vecuma sasniegšanas, tas nav uzstādījums, ka apse obligāti jānocērt 31 gadu vecumā.
Izdarot kopsavilkumu par grozījumiem Meža likumā, Meža īpašnieku biedrība ir gandarīta, ka ir izdevies panākt vairākas izmaiņas, kas lielākoties vienkāršo meža īpašniekam dzīvi saistībā ar vienkāršotām birokrātiskajām procedūrām, kā arī ļauj efektīvāk apsaimniekot savu mežu, t.i., saimniekot nevis pakārtojot mežsaimniecisko lēmumus, lai tie atbilstu neloģiskām normām, bet gan ļauj īstajā laikā pieņemt vajadzīgos lēmumus.
Uzdevumi nākotnei
Vēl runājot par turpmākajos gados gaidāmajām aktivitātēm, Meža īpašnieku biedrība ir noformulējusi meža īpašnieku vēlmes attiecībā uz nākamajā plānošanas periodā paredzētajiem atbalsta pasākumiem mežsaimniecībai. Kā svarīgākie minami šādi pasākumi:
- Meža ekonomiskās vērtības palielināšana ņemot vērā šādus nosacījumus:
- turpināt atbalstu jaunaudžu kopšanai un neproduktīvu audžu nomaiņai (arī baltalksni atzīstot kā neproduktīvu);
- apmaksāt arī paša darbu;
- atbalstam nenoteikt platības ierobežojumus;
- atbalsta intensitāte 95%.
- Atbalsts meža infrastruktūras uzturēšanai un attīstīšanai ņemot vērā šādus nosacījumus:
- atbalstīt jaunu meža ceļu būvi;
- atbalstīt jaunu meliorācijas sistēmu izveidi;
- atbalstīt meliorācijas sistēmu uzturēšanu;
- atbalstīt vienkāršotu būvniecību (caurteku maiņa);
- atbalsta intensitātei jābūt 100%.
- Atbalsts meža apsaimniekošanas plānu izstrādei.
- Atbalsts meža funkciju atjaunošanai pēc dabas katastrofām, ugunsgrēkiem, biotisku faktoru nelabvēlīgās ietekmes.
- Atbalsts lauksaimniecībā neizmantotās zemes apmežošanai ņemot vērā šādus nosacījumus:
- kā ierobežojošu faktoru noteikt augsnes auglību;
- īpaši atbalstīt dažādu mistrojumu veidu izvēli, arī lapu koku mistrojumus
atbalstīt gan plantāciju, gan mežaudžu izveidi;
- atbalstīt dabiski izveidojušos meža ekosistēmu papildināšanu.
- Atbalstīt meža īpašnieku kooperāciju, izvirzot kritērijus, kas meža īpašnieku kooperatīviem (saimnieciskajām apvienībām) jāsasniedz (biedru skaits, platība).
Piemēri dabā - ir, kas iepriecina un ir, kas rosina diskusijas
Seminārs turpinājās dabā apskatot objektus, kas demonstrē gan pozitīvos piemērus privātajā mežsaimniecībā, gan dažus grūti saprotamus valsts iestāžu lēmums un plānošanas procesu attiecībā uz īpašumu iekļaušanu dabas liegumos.
Meža īpašnieks Edgars Dupužs semināra dalībniekiem demonstrēja vairākas apmežotas platības, kur pareizi veicot stādīšanas un kopšanas darbus pēc 7-10 gadiem ir izaugušas varenas egļu jaunaudzes. Edgars Dupužs šo sauc par investīciju, ko šobrīd grūti novērtēt, taču vēl pēc 10 gadiem tas būs jau vērtīgs mežs. Ja īpašumā ir neizmantotas lauksaimniecības zemes, tad ir grēks tās neapsaimniekot. Edgars demonstrē kaimiņa īpašumā esošo lauku, kas vietām ir aizaudzis ar krūmiem un bērziņiem. Protams, vienkāršāk ir nedarīt neko, bet, ja īpašnieks rūpējas par savu īpašumu un nākotni, tad pareizi apsaimniekots mežs, lai arī vēl gluži jauns, ir lieliska investīcija nākotnei. Edgars to salīdzinoši sauc par drošāku iemaksu savai pensijai, nekā paļauties uz valstij veiktajām iemaksām.
Savukārt apmeklējot īpašumu, kas atrodas pie Platenes purva Edgars stāsta par problēmu, kas saistīta ar kārtību, kādā tiek izveidoti jauni liegumi, un par to paziņots meža īpašniekam. Protams, ka meža īpašniekiem nebūtu iebildumu, ja tiek noteiktas aizsargājamas platības vietās, kur patiešām ir dabas vērtības, kas jāaizsargā. Taču, ja šo teritoriju noteikšana notiek neiepazīstoties ar vietu dabā un piemērojot vienkāršāko veidu, t.i., lieguma robežas sakrīt ar īpašuma robežām, turklāt neiesaistot īpašnieku sarunu procesā, tad rezultātā valsts ir izņēmusi no saimnieciskās aprites tādu mežu, kas pēc būtības nav aizsargājams, valstij ir jāmaksā kompensācija par uzliktajiem aprobežojumiem, savukārt meža īpašniekam nepaliek skaidrs, kādēļ blakus esošos identiskos mežos - vienā ir atļauta saimnieciskā darbība, otrā - aizliegta. Turklāt - jautājums par liegumā ielikto mežu vērtību - tie ir savulaik aizaugusi lauksaimniecības zeme, kas dabiski apmežojusies. Ko tieši valsts tajos grib aizsargāt? Un cik liela ir sabiedrības interese aizsargāt šādu mežu un maksāt īpašniekam no valsts budžeta kompensāciju? A.Muižnieks norāda, ka, pirmkārt, būtu jāmaina kārtība, kādā tiek izveidoti liegumi, iesaistot sarunu procesā meža īpašnieku. Otrkārt, šādos gadījumos, kad liegumā ieliktas pēc būtības saimnieciska meža platības, tam ir jāizstrādā individuāls apsaimniekošanas plāns. Tas, protams, maksā naudu, bet ja valstij ir interese veidot aizvien jaunus liegumus, tad meža īpašniekam ir jākompensē neiegūtā vērtība. Edgars gan saka, ka viņš labprāt neprasītu naudu no valsts kompensāciju veidā, bet pats nopelnītu un vēl valstij tiktu labums nodokļu, darba vietu un saražotās produkcijas veidā.
