Laikraksta Dienas Bizness žurnālists Māris Ķirsons šodienas laikrakstā raksta par dažādos laikos mainīgiem uzskatiem attiecībā uz baltalkšņa audzēšanu. Latvijas Meža īpašnieku biedrības biedrs Madars Kalniņš iepazīstina ar savu pieredzi baltalkšņa audzēšanā. Laikraksta Dienas Bizness raksts:
Alkšņi var dot labu peļņu
Daudzu mežsaimnieku ilgstoši nīdētās «nezāles» - baltalkšņa - audzēšana ar nelieliem izdevumiem un mazu risku spēj ģenerēt salīdzinoši augstus ienākumus
Baltalksnis salīdzinājumā ar bērzu un vēl jo vairāk ar egli un priedi tiek uzskatīts par nevērtīgu koksni, kuru nav vērts audzēt, jo no tā neko vairāk par malku un dažiem taras klučiem nevarot iegūt, tomēr vairāki mežu īpašnieki šo stereotipu ir apgāzuši un pierāda pretējo.
«Jā, Latvijā šobrīd, izņemot taras materiālu ražošanu, cita baltalkšņu kokapstrāde nepastāv, tomēr ik gadu arvien vairāk pieaug pieprasījums pēc enerģētiskās koksnes, un līdz ar to aug arī tās cena,» situāciju raksturo viens no mežu īpašniekiem Madars Kalniņš, kurš alkšņus kopā ar bērziem un eglēm audzē jau vairāku simtu hektāru platībā. Viņš atzīst, ka ik gadu ekspluatācijā tiek nodoti uzņēmumi, kuri patērē dedzināmo koksni, līdz ar to mežu īpašniekiem pieaug pieprasījums pēc šī produkta. «Neaudzēju baltalksni kā vienīgo kultūru, un tā nebūt nav koku suga, kuru audzēju speciāli. Baltalkšņi labi aug bijušajās lauksaimniecības zemēs, kuras šobrīd nav izmantotas, un šīs zemes ir dabīgi apmežojušās ar šo koku pioniersugu. Ir arī vietas, kurās pati daba rāda, ka baltalksnis tur aug, tur, lai ieaudzētu egli vai bērzu, ir jāpieliek ne vien ļoti daudz pūļu, bet arī jāiztērē ļoti daudz naudas,» savu pieredzi rāda M. Kalniņš. Savulaik viņš, iegūstot baltalkšņu audzes, tās īpaši augstu nevērtējis un centies aizstāt ar vērtīgākām egļu un vēlāk arī bērzu audzēm, tomēr vēlamās koku sugas stādiņi nav īsti gribējuši augt. Tiesa gan, meža īpašnieka mērķis ir tā dēvētās mistraudzes, kur baltalkšņi aug kopā ar eglēm vai bērziem.
Mazas izmaksas
M. Kalniņš atceras, ka savulaik, nocērtot kolhoza laikos izkopto baltalkšņu audzi, secinājis - teju 70% ir bijuši taras kluči un salīdzinoši maz malkas. Šīs koku sugas ātraudzīgums (no tās ražu var iegūt jau pēc 25 gadiem, turklāt ar ļoti minimāliem ieguldījumiem un mazu postījumu risku), kā arī pieaugošais pieprasījums pēc dedzināmās koksnes baltalkšņu audzēšanu padarot par rentablu pasākumu.
«Ražu no baltalkšņu audzes var iegūt pēc 25 gadiem, no bērza - pēc divreiz ilgāka laika, egles pēc trīsreiz garāka termiņa, tātad, lai arī ienākums (Ls/ha) no baltalkšņiem būs mazāks nekā no bērza vai egles, tomēr tas būs ievērojami ātrāk, un es vēl pagūšu baudīt sava darba augļus,» skaidro M. Kalniņš.
Ātrāka aprite ļauj kompensēt mazākus ienākumus. Svarīgs ir arī fakts, ka atjaunošanās ar baltalkšņiem notiek dabiski (bez mākslīgās atjaunošanas) un meža īpašnieka izdevumi ir tikai kopšana. «Baltalkšņus īpaši «nemīl» kukaiņi un grauzēji, kā arī citi meža dzīvnieki, tāpēc šī koku suga nav jāapstrādā ar aizsarglīdzekļiem,» vēl vienu sugas priekšrocību min M. Kalniņš. Jāņem vērā arī nelielās izmaksas. «Baltalkšņu jaunaudzes kopšanas izmaksas piecu gadu laikā ir ap 200 Ls/ha, toties egļu stādīšana un kopšana šajā pašā laikā izmaksās vismaz 1000 Ls/ha, neskaitot kaitēkļu, grauzēju un meža dzīvnieku postījumu risku egļu jaunaudzēm,» ekonomiskā izdevīguma pamatu raksturo M. Kalniņš. Viņš ir veicis mēģinājumus stādīt egles baltalkšņu audžu vietā, tomēr ne visās vietās egles vēlas augt. «Ar katru nākamo paaudzi konkrētā mežā baltalkšņu īpatsvars samazinās, tāpēc izdevīgāk ir audzēt baltalkšņus kopā ar eglēm, kur viena koku suga netraucē augt otrai, un pēc pirmās baltalkšņu ražas novākšanas konkrētajā audzē galvenā suga jau būs egle,» skaidro M. Kalniņš.
Kopšanas efekts
«Var būt, ka pēc kāda laika būs arī inovatīva baltalkšņu pārstrāde kādos augstas pievienotās vērtības produktos (bez taras materiāliem), tomēr enerģētika ir un būs viens no galvenajiem patērētājiem,» prognozē M. Kalniņš. Koptās audzēs dārgāko sortimentu - taras klučus - var iegūt trīs reizes vairāk nekā no nekoptajām audzēm. «Ja augs enerģētiskās koksnes cena, tad var gadīties, ka tā būs līdzvērtīga šobrīd dārgākās bērza vai egles papīrmalkas sortimentiem,» prognozē M. Kalniņš. Viņš pieļauj, ka daļā zemju, kas apmežojušās ar alkšņiem pēc ražas novākšanas, tā var tikt atgriezta (transformēta) lauksaimniecības kultūru audzēšanai, it īpaši, ja tāds būs tirgus pieprasījums.
Viedokļi
Nevērtīgas koksnes nav
Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta valdes loceklis Andrejs Domkins:
Meža īpašnieki cer un zinātnieki sola, ka arī līdz šim nepietiekami novērtētām koku sugām var pievienot vērtību. Šobrīd vairāk novērtē vienkārši koksnes biomasu kā zaļās enerģijas avotu, taču kokapstrādātājiem alkšņa koksne, tostarp arī baltalkšņa koksne ir arī ēvelētu un līmētu produktu izejmateriāls. Melnalksnis ir vairāk pieprasīts, bet bieži vien pircējs pat neiedomājas, ka skaistie melnalkšņa apšuvuma dēlīši ir izgatavoti no baltalkšņa, jo termiskās apstrādes laikā atšķirība pazūd. «Bumba» ir meža īpašnieku pusē: ja viņi izaudzēs sazāģēšanai piemērotu baltalksni, vērtīgu produktu, ražotāji to pirks. Arī malkas kvalitātes koksnei vērtība tikai pieaugs.
Svarīgākais - izmantošana
Mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons:
Baltalksnis ir ceturtā izplatītākā koku suga Latvijā, neapšaubāmi visātraudzīgākā un bez mežsaimniecības reglamentiem un, līdzīgi kā jebkura cita koku suga, pozitīvi reaģē uz agrīnajām kopšanas cirtēm. Ir jābūt piesardzīgiem, kādu koku sugu noniecinot kā mazvērtīgu. Diemžēl ilgus gadu desmitus par «nezāli» Latvijā uzskatīja bērzu. Tomēr koku sugas vērtību nosaka vienīgi tirgus. Atrodot stabilu nišu apsēm un baltalkšņiem, mežsaimniecības priekšstati var apgriezties ar kājām gaisā. Tomēr pāraugušu apšu un baltalkšņu audžu uzkrāšanās liecina - niša joprojām nav atrasta. Ja meža īpašniekam būtu izdevies laimēt loterijā vienu ha galvenajā cirtē nocērtamu mežu, izdarot izvēli starp egļu mežu un baltalksnāju, kuru no abiem viņš izvēlētos? Un vai mēs būtu laimīgāki, ja auglīgajos mežos egļu un bērzu vietā mums šobrīd būtu kopti baltalkšņi?
