Sākums
Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Par dzīvnieku postījumiem diskutē arī Briselē

Par dzīvnieku postījumiem diskutē arī Briselē

Eiropas Zemes īpašnieku organizācija (ELO) 2018. gada 26. jūnijā Eiropas Parlamentā Briselē organizēja sanāksmi, lai pārrunātu pašreizējo situāciju Eiropā saistībā ar mežacūkām. Pasākumu vadīja EP deputāte Renata Briano (Itālija;  Sociāldemokrāti).

Uz sanāksmi tika uzaicināti eksperti no dažām institūcijām, galvenokārt no Rietumeiropas valstīm, kur blīvās meža cūku populācijas rada lielu kaitējumu lauksaimniecības kultūrām. Sanāksmē tika spriests par Āfrikas cūka mēra (ĀCM) izplatību uz rietumiem. Instruments, lai šo izplatību ierobežotu, tika minēta biodrošība un mednieku iesaiste.

DZĪVNIEKU BLĪVUMS UN RADĪTIE ZAUDĒJUMI

Pastāv daudzi iemesli, kāpēc mežacūku populācija ir tik blīva un ar pieaugošu tendenci. Galvenie iemesli ir barības bāzes pieejamība, klimata pārmaiņas ar maigām ziemām un arī mednieku nevēlēšanās samazināt dzīvnieku skaitu. Pārtikas pieejamība ir svarīgs faktors, kas izraisa strauju mežacūku skaita pieaugumu. Ir zināms, ka ziemā mednieki veic papildu dzīvnieku barošanu, taču sanāksmē tika prezentēti pētījumi, kas parāda, ka papildus barošana samazina kaitējumu lauksaimniecības kultūrām. Pascal Perrotey-Doridant (Francijas zaudējumu kompensācijas departamenta direktors) apgalvoja, ka papildus piebarošana samazinājusi zaudējumus lauksaimniecības kultūrām par 30%.

Stefan Leiner (Eiropas Komisijas un DG ENVI pārstāvis) skaidri paziņoja, ka šī problēma nav prioritāra ES un ka mežacūku problēma dalībvalstīm ir jāatrisina pašām. Daudzas ES dalībvalstis, piemēram, Austrija, Bulgārija, Igaunija, Latvija, Ungārija, Īrija, Spānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste, ir ieviesušas dažādus rīkus likumdšanā, lai samazinātu mežacūku skaitu. Šajās valstīs meža cūku medību sezona ir visu gadu. Lai palielinātu medību efektivitāti un mazinātu medību ietekmi uz sabiedrību un novērstu sabiedrības iespējamo pretestību, dažās dalībvalstīs ir atļauts izmantot trokšņa slāpētājus, nakts redzamības tēmēkļus un gaismas.

MEDĪBU NOZĪME

Pascal Perrotey-Doridant apgalvoja, ka šobrīd medības nav rentabla darbība. Mednieki vēlētos redzēt labāku medību produkcijas tirgu gaļai, ādām, trofejām un rekreācijas pakalpojumiem. Medības varētu būt pievilcīgs risinājums, radot jaunu un ienesīgu biznesu.

Eiropā mednieku paliek arvien mazāk. Mednieku sabiedrība paliek vacāka, taču nākamā paaudze, šķiet, nav ieinteresēta medībās. Ir nepieciešams risinājums, lai piesaistītu vairāk jauniešu medībām. Medību process prasa daudz enerģijas, zināšanas par mežu un dabas procesiem, dzīvnieku fizioloģiju un uzvedību, kā arī medībām ir jāvelta daudz laika.

Kaut gan medījamo dzīvnieku populācijas pieaug lielākajā daļā dalībvalstu, bez medībām problēma varētu būt vēl sliktāka. 2015./2016. gada medību sezonā medniekiem Latvijā izdevās samazināt mežacūku populāciju par 50956 dzīvniekiem, izmantojot efektīvas medību metodes. Tas pierāda to, ka mednieki var izdarīt daudz, ja tiek dots skaidrs politisks signāls.

DIALOGS STARP IESAISTĪTAJĀM PUSĒM

Pagaidām šāds signāls nav dzirdams no Latvijas institūcijām. Trūkst arī sadarbības starp zemes īpašniekiem, medniekiem, valsts dienestiem un citām ieinteresētajām pusēm. No atbildīgajiem dienestiem vajadzētu būt skaidriem lēmumiem par to, kāds ir optimāls dzīvnieku populācijas blīvums. Mednieki parasti vēlas palielināt medību populācijas blīvumu, savukārt zemes īpašnieki un valdītāji vēlētos tos samazināt. Latvijā pirmoreiz skaidrs lēmums samazināt mežacūku populāciju tika izteikts 2014. gadā, kad notika pirmais  ĀCM uzliesmojums. Rezultatīvs dialogs ir labākais līdzeklis, lai atrisinātu problēmu, kas saistīta ar medījamo dzīvnieku sugu pārpilnību dalībvalstīs. Jautājums par mežacūkām joprojām ir aktuāls Rietumeiropā, bet Latvijā būtu jāmeklē risinājumi, lai samazinātu briežu un aļņu nodarītos postījumus mežaudzēm. Šobrīd situācija ar briežveidīgajiem dzīvniekiem ir analoga situācijai ar meža cūkām. ES šo jautājumu nerisinās un tas būs jāatrisina Latvijai pašai. Tāpēc šis jautājums par meža dzīvnieku apsaimniekošanu ir jāceļ gaismā politiskā līmenī un jārod risinājums, iesaistot visas iesaistītās puses.

Pētījums angļu valodā par meža cūku stāvokli Eiropā un citi saistītie dokumenti ir pieejami ELO mājas lapā.

Rakstu sagatavoja:

 

Pēteris Vīrs,

EUSTAFOR stažieris