Sākums
Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Par publisku lauksaimnieku apmelošanu, izmantojot nodokļu maksātāju naudu

Par publisku lauksaimnieku apmelošanu, izmantojot nodokļu maksātāju naudu

VARAM ministram

Artūram Tomam Plešam

Latvijas Vides aizsardzības fondam

SIA “EHR Mediju Grupa’’ vadītājiem Ričardam Zaksam

Uģim Polim

Plašsaziņas līdzekļiem

No:

Biedrība "Zemnieku Saeima"

Biedrība "Latvijas Meža īpašnieku biedrība"

Biedrība "Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija "

Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs"

Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome"

Biedrība "Lauksaimnieku apvienība"

Biedrība “Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija”

 

Rīgā, 2021. gada 21. maijā

Par publisku lauksaimnieku apmelošanu, izmantojot nodokļu maksātāju naudu.

Latvijas lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un tos pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām ir kategoriski nepieņemams veids, kādā ar VARAM administrētā Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) līdzfinansējumu tiek diskreditēta un publiski apmelota Latvijas lauksaimniecības nozare.

Ar milzīgu nožēlu secinām, ka 20.05.2021. laika posmā no plkst. 10:30 līdz 11:30 radiostacijā EHR ar LVAF finansiālu atbalstu tika atskaņots iepriekš sagatavots audio ieraksts, kurā Latvijas lauksaimnieki nosaukti par masu slepkavām. Ieraksts ir rupja sabiedrības šķelšana un neiecietības kultivēšana, tīši un aizskaroši vēršoties pret lauksaimniecības nozari. Ierakstā teatrāla skeča formātā integrēti nepatiesi un apvainojoši vēstījumi:

  • Tiek apgalvots, ka bišu pasaulē (..) lauksaimnieks pavisam noteikti ir slavens masu slepkava;
  • Tiek apgalvots, ūdens pasaules sabiedrībā (..) esi ieguvis masu slepkavas reputāciju;
  • Tiek teikts, ka notiek bišu dravu noslepkavošana, smidzinot rapša sējumus;
  • Tiek apgalvots, ka lauksaimnieku ieinteresētība ir tikai peļņas gūšanā;
  • Latvijas lauku saimniecībās izmantotās izejvielas tiek nosauktas par “mēsliem”;
  • Tiek nepatiesi ilustrēts, ka Latvijā gadu no gada tiek audzēts viens un tas pats “nomiglotais rapsis”, kā rezultātā augsne tiek noplicināta, kļūst vienveidīga un drīz nekam nebūs derīga;
  • Tiek apgalvots, ka kontracepcija drīz nebūs nepieciešama, jo visi cilvēki no “pesticīdiem” būs kļuvuši neauglīgi;
  • Teatrāli tiek norādīts uz to, ka, veicot lauku smidzināšanu, lauksaimniekiem ir attīstītas elpošanas problēmas.

 

Šāda valsts budžeta līdzekļu tērēšana, veidojot reklāmas, kurās lauksaimniecībā strādājošie cilvēki tiek nozākāti kā “masu slepkavas”, ir nepieņemama. Ieguldot līdzekļus šādās reklāmās, sabiedrībā tiek kultivēta naidīga attieksme pret lauksaimniecības nozarē strādājošiem cilvēkiem, veicinot neiecietību ne tikai pret lauksaimniecības nozarē strādājošiem ļaudīm, bet arī viņu ģimenēm, ko jo īpaši pārdzīvo viņu bērni.

Līdztekus cilvēciskam pazemojumam lauksaimniecības nozarē strādājošiem cilvēkiem un viņu ģimenēm, reklāma ir klaji kaitnieciska valstij būtiskākajām tautsaimniecības nozarēm un abām lielākajām eksporta nozarēm. Nav pieļaujams, ka šādas reklāmas kurina naidu sabiedrībā. Šāda rīcība rada tiesisko nihilismu, apdraudot valsts tiesiskumu. Tā kultivē sabiedrības neuzticēšanos Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, LR un ES lauksaimniecības nozari kontrolējošajām iestādēm, pārtikas un augu aizsardzības līdzekļu (AAL) drošību izvērtējošajām zinātniskajām institūcijām, kā arī praktiskajiem lauksaimniekiem un mežsaimniekiem

Uzskatām, ka šāda iedzīvotāju neuzticības veicināšana zinātnei un normatīvajiem aktiem ilgtermiņā negatīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, līdzīgi kā tas jau šodien novērojams ar cilvēku neuzticību COVID-19 vakcīnām, kas būtiski apdraud Latvijas ekonomikas un sociālās jomas atkopšanos pēc COVID-19 pandēmijas. Analoģiski saskatām līdzību ar lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoru, kur ar LVAF finansējuma palīdzību tiek kultivēta neuzticība izmantotajām praksēm un kontroļu sistēmai.

Lauksaimniecības un mežsaimniecības organizācijas atkārtoti norāda, ka VARAM ilgstoši nespēj radīt risinājumus iekļaujošai vides un dabas aizsardzības politikas īstenošanai, kā rezultātā netiek radīti sadarbībā balstīti risinājumi ar vēlamo rezultātu. Līdzšinējā politika tiek īstenota ar ražojošo nozaru diskreditēšanu un apkarošanu. Jau gadiem neviena lauksaimnieku vai mežsaimnieku organizācija netiek uzņemta Vides konsultatīvajā padomē, netiek iesaistīti LVAF finansētās aktivitātēs vai, mežsaimnieku gadījumā, arī LIFE projektos, lai sekmīgi uzrunātu nozares un cilvēkus, kas apsaimnieko lielāko daļu Latvijas teritorijas. Tā vietā miljoniem nodokļu maksātāju naudas tiek tērēti lai ietekmētu sabiedrisko domu, kas nerada risinājumus, bet šķeļ sabiedrību.

Lai nekavējoties atrisinātu esošo situāciju un novērstu līdzīgu situāciju veidošanos nākotnē, pieprasām:

  • LVAF padomes priekšsēdētāja un VARAM ministra Artūra Toma Pleša un SIA “EHR mediju grupa” vadītāju Riharda Zaksa un Uģa Poļa publisku atvainošanos Latvijas lauksaimniekiem;
  • Mainīt LVAF aktivitāšu “Sabiedrības vides apziņas veicināšana medijos’’,  “Sabiedrības izpratnes veidošana un līdzdalības veicināšana (akcijas, kampaņas), t.sk. jauniešu iesaiste un jauniešu vides apziņas veicināšanas pasākumi” un “Vides nevalstisko organizāciju sadarbības un kapacitātes stiprināšana’’  finansējuma piešķiršanas nosacījumus tā, lai turpmāk par LVAF līdzekļiem nebūtu iespējams sniegt neobjektīvu, vienpusēju, pseidozinātnisku, nepamatotu un naidu kurinošu informāciju;
  • Atcelt no amatiem LVAF vadību, pārskatīt un veikt izmaiņas LVAF padomes sastāvā, veicinot padomes darbības objektivitāti valsts, nevis šauras grupas interesēs.
  • Izveidot lauksaimniecības, mežsaimniecības un vides aizsardzības konsultatīvo padomi.

Vēlamies uzsvērt, ka šis nav pirmais gadījums, kad ar LVAF finansējumu plašsaziņas līdzekļos tiek izplatīta nepatiesa informācija. Biedrība “Zemnieku saeima’’  jau iepriekš ir vērsusies LVAF padomē, aicinot izvērtēt klaji nepatiesu un sagrozītu ziņu par Latvijas lauksaimniecību izplatīšanas atbilstību LVAF noteikumiem, kā arī iespējamu politisku personu slēptu reklamēšanu, izmantojot Latvijas Republikas nodokļu maksātāju naudu. Ar lielu nožēlu jāatzīst – kaut arī LVAF administrācijas pārstāvis pirmajā vēstulē pirmsšķietami piekrita, ka atsevišķu faktu atspoguļojums un interpretācija “nav labākās prakses paraugs”, veicot padziļinātu izvērtēšanu LVAF fonda padome lēma, ka šāda veida komunikācija par lauksaimniecības nozari ir pieņemama, un nesaskatīja pārkāpumus.

Šāds precedents no VARAM un LVAF puses ir sniedzis pilnīgu brīvību LVAF finansējuma saņēmējiem turpināt publicēt nepārbaudītu un nepatiesu informāciju par Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm, kā arī citiem ar vidi saistītiem jautājumiem. Pasniegtās informācijas ētiskums, patiesums un ticamība ir atstāta finansējuma saņēmēja pārziņā, tomēr ar iepriekš minēto precedentu VARAM un LVAF faktiski nodrošina finansējuma saņēmēja nesodāmību un neaizskaramību.

Pieprasām sniegt atbildi par izvirzīto prasību izpildi līdz 28.05.2021 plkst. 11:00, pretējā gadījumā Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nevalstiskās organizācijas būs spiestas sekot Vācijas un Francijas lauksaimnieku piemēram,  organizējot plaša mēroga lauksaimnieku protesta akcijas.

 

Cieņā –

Maira Dzelzkalēja-Burmistre,

Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece

Arnis Muižnieks,

Biedrības “Latvijas Meža īpašnieku biedrība’’ valdes priekšsēdētājs

Indulis Jansons,

Biedrības “Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija” valdes priekšsēdētājs

Sandra Eimane,

Biedrības “Latvijas Jauno zemnieku klubs” valdes priekšsēdētāja

Edgars Treibergs,

Biedrības “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” valdes priekšsēdētājs

Andris Gargurnis,

Biedrības “Lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētājas vietnieks

Kaspars Melnis,

Biedrības “Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija” valdes priekšsēdētājs