Pirms dažiem gadiem Latvijā tika konstatēta jauna problēma - ozolu akūtā kalšanas slimība. Marta beigas un aprīļa sākums ir īstais laiks, lai pievērstu uzmanību koku veselībai un izvērtētu, kā rīkoties, ja atklājat šo kaiti kādam ozolam, kas atrodas uz jūsu zemes vai tās tuvumā.
Slimību izraisa baktērijas
„Latvijā pirmo reizi slimība - ozolu akūtā kalšana (Acute oak decline) konstatēta 2017. gadā - ozoliem Talsu paugurainā," stāsta Dienvidkurzemes virsmežniecības inženieris meža aizsardzības jautājumos Oskars Zaļkalns. Tagad zināms, ka slimie koki ir ne tikai Talsu paugurainā, bet arī Aizputē, Dobelē, Saldū, Jelgavā, Grenctālē, Cīravā, Viesītē, Gulbenē, Tukumā un Kazdangā. Izplatība tiek tikai apzināta teritoriju griezumā, bet koku uzskaite netiek veikta. Runājot par slimības attīstību, Zaļkalns skaidro, ka par izcelsmi ziņu nav, jo tā atklāta tikai 2017. gadā. Pazīmes ir līdzīgas arī sēņu Izraisītām saslimšanām, kas varēja maskēt baktēriju darbību. Vajadzētu pievērst arī uzmanību klimata mainībai.
Šā gada janvārī Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā (NFL) pabeigta pērn no ozoliem noņemto paraugu testēšana. Kopumā paraugi ņemti 36 kokiem, no kuriem 28 izrādījās pozitīvi uz kādu no ozolu akūto kalšanu izraisošajām baktērijām: Brenneria goodwinH un Gibbsiella quercinecans. Baktērija Brenneria goodwinii konstatēta 27 paraugos, bet baktērija Gibbsiella quercinecans - 9 paraugos.
Līdz šim slimība laboratoriski apstiprināta vēl tikai Lielbritānijā un Šveicē, bet tas simptomi novēroti Polijā, Vācijā, Francijā, Beļģijā un arī citās Eiropas valstīs.
Sākotnēji 2017. gada pirmos četrus paraugus Talsu paugurai- nes ozoliem VAAD Nacionālās fitosanitārās laboratorijas eksperti, nodibinot kontaktus ar britu laboratoriju, sūtīja testēšanai uz Lielbritāniju. Vēlāk 2018. gadā paši NFL eksperti bija mācību vizītē Lielbritānijas laboratorijā un apguva testēšanas metodi klātienē, atgriežoties to pielāgoja (verificēja) NFL, kur turpināja nākamo paraugu testēšanu jau Latvijā. Tā kā tagad visi paraugi tiek pārbaudīti jau tikai Latvijā.
Lai novērtētu ozolu kopējo veselības stāvokli un diagnosticētu kokus ar ozolu akūtās kalšanas slimības pazīmēm, Valsts meža dienesta (VMD) darbinieki 2018. gada laikā veikuši kopumā 652 ozolu audžu apsekojumus. Tas tika darīts atlases kārtībā pēc noteiktiem kritērijiem, lai vienmērīgi pārklātu lielāku teritoriju - tikai Kurzemē un Zemgalē, kur pagaidām pastāv augstākais baktērijas izplatības risks.
Stumbri asiņo
Inficētos kokus vieglāk pamanīt pavasarī, laikā no marta beigām līdz jūnijam, kā arī rudenī oktobrī - novembrī. Koki jāapskata sausālaikā, jo lietus, kas samitrina un noskalo stumbru, traucē.
Pilnu rakstu meklē Žurnālā "Saimnieks LV" 2019 gada aprīļa numurā!
