Klimata pārmaiņu mazināšana un fosilo izejvielu aizstāšana ir pavērusi jaunu skatījumu uz biogēno oglekļa dioksīdu. Eksperti uzskata, ka biogēnais CO₂, kas atgūts no celulozes rūpnīcu dūmgāzēm, varētu kļūt par atslēgu jaunai industriālajai revolūcijai.
Septembra sākumā Somijas mežsaimniecības uzņēmums Metsä Group paziņoja, ka Raumā – piekrastes pilsētā Somijas rietumos – ir uzsācis pilotprojektu, lai testētu CO₂ savākšanu no celulozes rūpnīcas dūmgāzēm sadarbībā ar tehnoloģiju partneri Andritz. Lai gan līdzīga tehnoloģija jau tiek izmantota pasaulē, piemēram, ogļu elektrostacijās un atkritumu sadedzināšanas iekārtās, tās pielietojums meža nozarē ir kas jauns.
“Līdz šim izskatās, ka tehnoloģija darbojas labi arī ar celulozes rūpnīcu dūmgāzēm,” saka Kaija Pehu-Lehtonena, Metsä Group CO₂ uztveršanas projekta vadītāja.
Projekta mērķis vēl nav komerciāla izmantošana. Taču redzējums ir plašāks: nākotnē biogēno CO₂ varētu izmantot kā izejvielu sintētisko degvielu un ķīmisko vielu ražošanā, jo attīstās ūdeņraža ekonomika un pieaug fosilo resursu aizvietošanas risinājumi.
Rudenī Metsä pilotiekārtā Raumā tiks testēti dažādi procesa apstākļi – enerģijas patēriņš, dūmgāzu attīrīšanas vajadzības un savāktā CO₂ kvalitāte.
Pilotiekārta, kas sāka darboties 2025. gada jūnija beigās, spēj uztvert apmēram vienu tonnu CO₂ dienā.
“Balstoties uz piecu mēnešu pilotu, mēs izskatīsim iespēju būvēt lielāku pilotiekārtu ar jaudu 30 000–100 000 tonnu CO₂ gadā. Tas būtu vairāk nekā simtkārt lielāks apjoms par pašreizējo.”
Tomēr lēmums par lielāka mēroga pilotiekārtas būvniecību vēl nav pieņemts, jo investīcijas ir ievērojamas un biogēnā CO₂ tirgus vēl tikai veidojas. Lai uztveršana būtu ekonomiski dzīvotspējīga, nepieciešami partneri, kas spētu izmantot savākto CO₂ savos ražošanas procesos. Visa vērtību ķēde ir jāpadara ekonomiski dzīvotspējīga.
“Mēs virzāmies pa soļiem. Vērtību ķēdes no izejvielām līdz gataviem produktiem bieži ir jaunas un sarežģītas, tāpēc nepieciešama cieša sadarbība un savstarpēja izpratne,” skaidro Pehu-Lehtonena.
Biogēnais oglekļa dioksīds var paātrināt zaļo pāreju
Profesors Kristians Melins no LUT Universitātes Somijā uzsver pilotprojekta nozīmi:
“Labi, ka tiek testēts, kā šī tehnoloģija darbojas meža nozares procesos. Ja var iegūt vērtīgu informāciju mazākā mērogā, nākotnē lielākās rūpnīcās viss varēs darboties paredzami.”
Celulozes rūpnīcu bioloģiski balstītais CO₂ šobrīd ir gandrīz pilnīgi neizmantots blakusprodukts ar lielu potenciālu. Tā nozīme pieaugs līdz ar ūdeņraža ekonomikas attīstību un sintētisko degvielu ražošanas pieaugumu.
“Praksē visas degvielas – metanols, metāns, petroleja – satur oglekli. Un ērts un videi draudzīgs oglekļa avots ir tieši savāktais biogēnais CO₂,” skaidro Melins.
Viņš uzskata, ka CO₂ uztveršana ne tikai palīdz sasniegt klimata mērķus, bet rada arī jaunas biznesa un eksporta iespējas meža nozarei.
“Biogēnais CO₂ nav tikai emisija, bet atjaunojama izejviela, kas var sasaistīt meža nozari un ūdeņraža ekonomiku. Attīstoties ūdeņraža ekonomikai, šis blakusprodukts var kļūt par zaļās pārejas atslēgu.”
Daudzpusīgs fosilo izejvielu aizstājējs
Biogēnais CO₂ nāk no atjaunojamiem avotiem – koksnes, biomasas, lauksaimniecības blakusproduktiem. Atšķirībā no fosilā CO₂, kas atmosfērā ievada jaunu oglekli, biogēnais CO₂ ir daļa no īstermiņa oglekļa aprites cikla un to iespējams izmantot klimatneitrālāk.
Savāktais biogēnais CO₂ var aizstāt fosilās izejvielas degvielu un ķīmisko vielu ražošanā. Apvienojumā ar zaļo ūdeņradi tas ļauj ražot sintētiskās degvielas – aviācijas degvielu, metanolu, metānu. Tas noder arī mēslojumos, plastmasās un būvniecībā. Piemēram, Somijas uzņēmums Carbonaide izmanto CO₂ betona stiprināšanai, padarot to ar negatīvu oglekļa nospiedumu, bet ASV uzņēmums Carbix izstrādā tehnoloģiju, kas pārvērš emisijas ilgnoturīgos būvmateriālos.
“Metsä Group” mērķis šobrīd ir paātrināt tirgus veidošanos, bet tam nepieciešami arī politiski lēmumi:
“Tirgus attīstība ir atkarīga no ES un valstu regulējuma, kā arī no zaļās pārejas investīciju subsīdijām. Valsts atbalsts zaļajai pārejai ir izšķirošs, lai paātrinātu industrijas investīcijas,” saka Pehu-Lehtonena.
Emisiju samazināšana un konkurētspējas pieaugums
Biogēnā CO₂ izmantošana sintētisko degvielu un materiālu ražošanā būtiski samazina emisijas, īpaši, ja ūdeņradis tiek ražots no atjaunojamas elektroenerģijas, uzsver profesors Melins. Fosilo degvielu aizstāšana rada iespējas Somijas meža nozarei.
“Meža nozares starptautiskā konkurētspēja var nostiprināties, īpaši tirgos, kur tiek piemēroti ES vai valsts regulējumi, piemēram, biodegvielu piejaukuma prasības,” piebilst Melins.
Viņš norāda, ka aviācija ir viens no perspektīvākajiem sektoriem. ES regulējums (ReFuelEU Aviation Regulation) rada spēcīgu pieprasījumu pēc ilgtspējīgākām aviācijas degvielām – gan bioloģiskām, gan sintētiskām.
“2030. gadā ES plāno izmantot vismaz 3 miljonus tonnu ilgtspējīgākas aviācijas degvielas, kas radīs ievērojamu tirgu atjaunojamās degvielas ražotājiem,” uzsver Melins.
Mērķi vēl vairāk pieaugs līdz 2050. gadam, kas var padarīt Somiju un Zviedriju par līderiem. Šajās valstīs pieejami bagātīgi biogēnā CO₂ avoti un relatīvi lēta elektroenerģija – būtisks priekšnosacījums zaļā ūdeņraža ražošanai.
Ražošanai vai uzglabāšanai?
Septembra sākumā Somija un Norvēģija parakstīja saprašanās memorandu, kas ļaus CO₂ transportēt no Somijas uz Norvēģiju, lai to uzglabātu ģeoloģiskās formācijās jūras gultnē.
“Šis memorands ar Norvēģiju ir nozīmīgs solis Somijai ceļā uz CO₂ uztveršanas un pārrobežu uzglabāšanas plašāku īstenošanu,” teikts Somijas vides un klimata ministres Sari Multalas paziņojumā.
Norvēģija jau gandrīz 30 gadus droši uzglabā CO₂ jūras dzelmē un tagad attīsta šo procesu kā komerciālu pakalpojumu citām Eiropas valstīm.
“Tehniskie oglekļa uzkrājēji un pārrobežu uzglabāšana noteikti var papildināt biogēnā CO₂ izmantošanu, bet Somijas apstākļos praktiskāk ir no tā ražot produktus,” saka Melins.
Tirgus biogēnajam CO₂ pieaugs, bet izšķiroša būs politiskā virzība. Ja nodokļi vai emisiju tirdzniecība sadārdzinās fosilo degvielu, zaļās alternatīvas kļūs vēl pievilcīgākas.
“Protams, vienmēr pastāv risks, ka politiķi atteiksies no daļas mērķu. Taču jebkurā gadījumā ir vērts atrast veidus, kā padarīt tehnoloģiju pēc iespējas rentablāku,” rezumē Melins.
Avots: forest.fi
