Sākums
Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Pētījums: samazinoties cirtēm ES, tās pieaugs citviet un Eiropas Savienībai izmaksās ārkārtīgi dārgi

Pētījums: samazinoties cirtēm ES, tās pieaugs citviet un Eiropas Savienībai izmaksās ārkārtīgi dārgi

Samazinoties meža izciršanai Eiropas Savienībā, ievērojami palielināsies izciršanas ampēri citviet pasaulē, īpaši reģionos, kur mežu aizsardzība ir vājāka.

Koksnes izstrādājumu samazināšanās un nepieciešamība tos aizstāt ar kaitīgākiem materiāliem vēl vairāk mazinās klimata ieguvumus. Kā arī būtiski pasliktinās ES bioloģiskās daudzveidības un klimata mērķu globālo ietekmi.

Pēc LULUCF regulā un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai ES dalībvalstīs un Norvēģijā būtu jāsamazina cirsmas par 132 miljoniem kubikmetru. Salīdzinājums tiek veikts pieņemot, ka situācija varētu attīstīsies līdz 2035. gadam neiekļaujot ES politiku.

Lielākā cirsmu noplūde no ES būtu uz Ziemeļameriku (38 %), Dienvidameriku (25 %) un Ķīnu un citām Āzijas daļām (19 %).

Divas trešdaļas no ciršu samazinājuma ES ietvaros tiktu aizstātas ar palielinātām cirtēm citviet pasaulē, ciršu apjoms palielinātos valstīs kur aizsargājamo teritoriju pārklājums ir mazāks un mežu izmantošana nav tik stingri kontrolēta, piemēram, tropu mežos.

Saskaņā ar projekta rezultātiem cirsmu samazināšana ES samazinās koksnes izstrādājumu pieejamību, kas ir ilgstošs atmosfēras oglekļa uzglabātājs. Koksni aizstājot ar citiem materiāliem, piemēram, betonu, emisijas var palielināties gan ražošanas posmā, gan dzīves cikla beigās. Tāpat daļa no meža nozares finansiālajiem ieguvumiem tiktu pārcelti ārpus ES. Iesākumā, rūpnieciskā ražošana īpaši samazinātos kokzāģētavu un dēļu rūpniecībā.

“Tas izraisīs masveida ienākumu pārcelšanu no ES, savukārt no tā izrietošie ieguvumi klimata jomā gandrīz nepastāvētu. ES lēmumu pieņēmējiem būtu jāpārskata mežu loma klimata saglabāšanā. Pašreizējo mērķu sasniegšanas izmaksas būs nesamērīgas," sacīja Kallio.

Informācija ir balstīta uz provizoriskiem rezultātiem, kas iegūti pētniecības projektā , kuru vadīja meža politikas un ekonomikas profesore Maarit Kallio. Projekta rezultāti attiecas uz ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ietekmi. 

Lai arī rezultāts ir diezgan apbēdinošs, tas nemazina klimata un bioloģiskās daudzveidības darba nozīmi. Gluži pretēji, galvenokārt uzsver globālo mehānismu nozīmi.

Projektu finansēja Somijas meža fonds.

Informācijas avots: forest.fi