Ja vēl pirms dažiem gadiem cilvēki sociālajos medijos dalījās ar fotogrāfijām, kurās redzamas lāču pēdas, tad tagad arvien biežāk publiskajā telpā nonāk foto un video ar pašiem lāčiem. Vakar dzīvnieks manīts arī Saulkrastu novada Zvejniekciemā. Eksperti norāda un monitoringa dati apliecina, ka lāču populācija Latvijā turpina pieaugt. Vienlaikus tas aktualizē arī jautājumu – kā cilvēkiem ar šiem dzīvniekiem sadzīvot un kā rīkoties, ja sastapts lācis?
"Šeit bija tā vieta, kur lācene ar diviem lācēniem virzījās pāri ceļam pie pārējiem," AS "Latvijas Valsts meži" mežkopības meistars Rūdolfs Rubezis rāda vietu, kur nedaudz vairāk nekā pirms nedēļas netālu no Svētciema, Limbažu novada mežā, pamanīja lāču ģimeni.
Viņš stāstīja – tā bijusi parasta darba diena, apsekojot mežā paveiktos darbus. Sākumā šķitis, ka uz ceļa izskrējušas mežacūkas, taču, piebraucot tuvāk, kļuvis skaidrs – tie ir lācēni, bet netālu no viņiem atrodas arī lielā lāču māte. "Es gribētu teikt, ka lācēni bija ļoti droši. Viņi pat īsti neizbijās, un arī lācene principā visu laiku bija šeit ceļmalā aiz niedrēm," klāstīja Rubezis.
Lācēni sākumā izrādīja interesi, pacēlās pakaļkājās un pēc tam sadalījās uz ceļa. Pēc kāda laiciņa lācene pārvirzīja pāri abus lācēnus pie tiem, kas bija uzkāpuši kokā.
Kopumā lāču ģimeni Rubezis vērojis aptuveni piecas minūtes, pirms tā nozudusi dziļāk mežā. Viņš atzina – astoņu darba gadu laikā lāču klātbūtne Limbažu novada mežos kļuvusi daudz pamanāmāka.
"Pirms kādiem trim gadiem redzēju lāceni ar trim lācēniem. Esmu redzējis arī tādu divgadīgu lācīti. Tā ka man jau rodas tāda kopaina – cik liels kurš lācis ir un kā viņš izskatās. Ja lāču kļūst vairāk, tad noteikti manā iecirknī viņi ir krietni savairojušies. Ja salīdzina ar to, kā bija, kad sāku strādāt – tad zinājām, ka pa kādam lācim kaut kur mežā ir, bet pat ieraudzīt pēdu jau bija notikums. Šobrīd, ja visu dienu nostaigā pa mežu, visdrīzāk kaut kur ieraudzīsi kādu lāča pēdu."
Pētnieki norādīja – fakts, ka lāči manīti Limbažu pusē, nav pārsteigums. Limbažu, Valmieras, Alūksnes un Balvu novads vēsturiski bijis viens no Latvijas lāču populācijas sākotnējiem izplatības reģioniem.
Turklāt pēdējos gados lāču novērojumi kļuvuši biežāki, un arī pašu dzīvnieku skaits Latvijā turpina augt.
"Lāču minimālais pierādītais skaits pagājušajā, 2025. gadā, bija 190 indivīdi. Katram lācim, ko mēs esam pieņēmuši kā atsevišķu indivīdu, apakšā ir konkrēts fakts. Tas nav nezināms attēls ar nezināmu autoru un nezināmā vietā. Šādi pētījumi notiek, un mēs cenšamies kombinēt arī tā saucamās gadījuma ziņas, ja tās ir pārbaudāmas un uzticamas. Respektīvi, vismaz ir zināma ziņojuma vieta, ziņojuma datums un autors," teica Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.
Eksperts arī skaidroja, ka lāču postījumus, īpaši biškopībā, iespējams mazināt ar preventīviem risinājumiem, piemēram, elektriskajiem žogiem. "Slēpņa kamerās mums ir diezgan daudz pierādījumu, ka lācis ļoti respektē šo dzeloņdrāti, kurā pat nav elektrības, jo acīmredzot daudzos gadījumos viņš iepriekš ir saskāries ar elektriskajiem žogiem," vērtēja Ozoliņš.
Lai gan lāču skaits Latvijā pieaug, pētnieki un Dabas aizsardzības pārvalde uzsver – tas vēl nenozīmē, ka dzīvniekus drīzumā varētu sākt medīt. Lai līdz šādam lēmumam nonāktu, būtu nepieciešams gan zinātnisks, gan tiesisks pamatojums, tostarp jāvērtē, vai lāču populācija ir pietiekami stabila un ilgtspējīga.
Avots: lsm.lv
