Jauktie meži uzlabo mežu bioloģisko daudzveidību un noturību klimata pārmaiņu apstākļos. Saija Huuskonena, Metsähallitus attīstības vadītāja, atbild uz pieciem jautājumiem par nākotnes mežiem.
1. Kas tiek uzskatīts par jauktu mežu?
Somijā par jauktu mežu uzskata mežu, kurā vairāk nekā 25% no koku aizņemtās platības jeb tā sauktā šķērslaukuma veido citas koku sugas, nevis galvenā koku suga. Citiem vārdiem sakot, mežā ir vismaz divas koku sugas, un neviena no tām neveido vairāk par 75% no audzes.
Tomēr definīcija dažādās valstīs atšķiras, tādēļ starptautiski salīdzinājumi ir sarežģīti. Piemēram, Zviedrijā mežu uzskata par jauktu, ja galvenā koku suga veido ne vairāk kā 65% no audzes šķērslaukuma.
Saskaņā ar Somijas Nacionālās meža inventarizācijas datiem jaukto mežu īpatsvars Somijā ir aptuveni 31%, ja par jauktu mežu uzskata jebkuru audzi ar divu koku sugu kombināciju. Savukārt, ja tiek prasīts, lai mežā būtu gan skujkoki, gan lapu koki, jaukto mežu īpatsvars ir aptuveni 14%.
“Pat ja mežs neatbilst jaukta meža definīcijai, lielāka sugu daudzveidība sniedz daudz priekšrocību,” norāda Saija Huuskonena.
2. Kādas priekšrocības sniedz jauktie meži?
Dažādu koku sugu klātbūtne rada daudzveidīgākus dzīves apstākļus augiem, kukaiņiem, putniem un sēnēm, kā arī veicina daudzveidīgāku zemsedzi. Īpaši lapu koku nobiras uzlabo augsnes struktūru un barības vielu apriti.
Daudzi kaitēkļi, piemēram, mizgrauži, dod priekšroku noteiktām koku sugām. Tā kā jauktā mežā ir vairāk dažādu sugu, bojājumi parasti neskars visus kokus, un vismaz daļa audzes saglabāsies neskarta. Tas samazina arī meža īpašnieka finansiālo risku.
Daudzveidīgas audzes var arī palēnināt tādu slimību izplatību kā sakņu trupe, ko izraisa *Heterobasidion* ģints sēnes un kas izplatās pa koku sakņu sistēmām.
Plašāks koku sugu klāsts palīdz mežam pielāgoties mainīgajiem klimata apstākļiem un saglabāt oglekļa piesaisti un uzkrāšanu. Sugu daudzveidība uzlabo arī meža rekreācijas un ainavisko vērtību.
Saija Huuskonena strādā par meža apsaimniekošanas attīstības vadītāju uzņēmumā Metsähallitus Metsätalous Oy.
3. Kā audzēt un apsaimniekot jauktu mežu?
Agrāk meža apsaimniekošanas rekomendācijās tika ieteikts audzes augšanas laikā samazināt lapu koku īpatsvaru. Tā rezultātā pieaugusi audze varēja sastāvēt gandrīz tikai, piemēram, no eglēm.
Mūsdienās mērķis ir saglabāt jauktu audzi visā tās aprites ciklā, praktiski – līdz pat mežaudzes nociršanai. Tas cita starpā samazina bojājumu risku un uzlabo bioloģisko daudzveidību.
Jaukta meža audzēšanā īpaši nozīmīgi ir sākotnējie attīstības posmi. Tieši meža atjaunošanas laikā, jaunaudžu kopšanā un pirmajā retināšanā tiek pieņemti lēmumi par to, kurām koku sugām ļaut augt un kāds būs audzes sugu sastāvs.
Šiem lēmumiem ir ilgtermiņa ietekme, jo pēc tam, kad koki ir pārsnieguši jaunaudzes stadiju, vienvecuma mežsaimniecībā jaunu koku ienākšana audzē ir ierobežota.
Jaukta meža saglabāšanai nepieciešama aktīva apsaimniekošana. Cita starpā jānodrošina, lai lapu kokiem būtu pietiekami daudz vietas augšanai un visu koku vainagi visā audzes aprites laikā saglabātos veselīgi un labi attīstīti.
4. Vai jauktie meži ir piemēroti jebkurai augšanas vietai?
Somijas Nacionālās meža stratēģijas mērķos cita starpā ietilpst daudzveidīgu meža apsaimniekošanas metožu izmantošana un bioloģiskās daudzveidības stiprināšana. Abi šie mērķi bieži ir saistīti ar jauktu mežaudžu saglabāšanu vai to īpatsvara palielināšanu.
Arī meža apsaimniekošanas rekomendācijas ir atjauninātas, lai atbalstītu jauktu mežu audzēšanu. Praktiskajā mežsaimniecībā tas nozīmē, ka meža atjaunošanas posmā iespējams izvēlēties jauktu stādījumu veidošanu, kā arī saglabāt dažādu koku sugu sastāvu jaunaudžu kopšanas laikā.
Tomēr jauktas audzes nav praktiski iespējams vai lietderīgi veidot visur. Mūsdienu meži ir izveidojušies atbilstoši apsaimniekošanas praksei, kas tika izmantota pirms vairākiem gadu desmitiem, tādēļ jauktu mežu īpatsvara palielināšana prasa laiku.
Plašāku koku sugu sastāvu ir lietderīgi veidot tajās augšanas vietās, kur apstākļi ir piemēroti vairākām koku sugām. Nabadzīgākajās augsnēs šādas iespējas ir ierobežotākas.
Huuskonena norāda, ka jauktu audžu veidošana un uzturēšana nepārtrauktā meža seguma apsaimniekošanā ir sarežģītāka nekā vienvecuma mežsaimniecībā.
“Nepārtraukta meža seguma apsaimniekošanā un auglīgākās augsnēs audzēs mēdz dominēt egles, jo tās spēj labi augt arī noēnotos apstākļos, savukārt lapu kokiem un priedēm nepieciešams daudz gaismas.”
5. Kāda ir koksnes raža jauktajos mežos?
Centrāleiropā veiktie pētījumi liecina, ka noteiktu koku sugu kombinācijas jauktajos mežos var nodrošināt lielāku koksnes pieaugumu nekā vienas sugas meži.
Jauktā audzē dažādas koku sugas var augt intensīvāk nekā atsevišķi, jo tās ūdeni un barības vielas izmanto atšķirīgos veidos un no dažādiem augsnes dziļumiem.
Tomēr Huuskonena norāda, ka Somijā un Zviedrijā veiktajos pētījumos līdzīgs pieauguma palielinājums nav konstatēts un Centrāleiropas pētījumu rezultātus nevar tieši attiecināt uz Somijas apstākļiem. Rezultātus ietekmē gan audzē esošās koku sugas, gan klimats un izmantotās meža apsaimniekošanas metodes.
“Mēs nevaram viennozīmīgi apgalvot, ka jaukts mežs Somijā palielinās oglekļa piesaisti, pateicoties lielākam koksnes pieaugumam. Tomēr jaukts mežs palīdz nodrošināt oglekļa piesaistes saglabāšanos mainīgos klimata apstākļos, jo tajā ir mazāks bojājumu risks.”
Avots: forest.fi
