Kādi koki augs Latvijas mežos pēc 30 un 50 gadiem? Kādi būs galvenie riski un kā veidot mūsu mežus produktīvus un noturīgus klimata ekstrēmu un to seku ietekmē? Kādas meža funkcijas būs svarīgas nākotnē?
Eiropas Komisija pirmo pielāgošanas stratēģiju klimata pārmaiņām akceptēja 2013.gadā. Tā ir vērsta uz ES valstu koordinētu rīcību, lai mazinātu un pielāgotos klimata pārmiņu radītām ietekmēm uz planētu un, attiecīgi, arī uz mūsu dzīvi. Ir veikts šīs stratēģijas novērtējums un šobrīd tiek strādāts pie jaunas šī dokumenta vērsijas turpmākam periodam. EK savā komunikācijā runā par to, ka klimata pārmaiņas notiek jau šobrīd, un ir sagaidāms, ka tās turpināsies, jo paaugstinās temperatūra, mainās nokrišņu režīms, kūst ledus un sniegs, kā arī ceļas jūras līmenis. Ārkārtēji laika apstākļi un ar klimatu saistīti notikumi, kas izraisa apdraudējumus, piemēram, plūdus un sausumu, daudzos reģionos kļūs biežāki un intensīvāki. Pat tad, ja globālie centieni samazināt emisijas ir efektīvi, nav iespējams novērst atsevišķas klimata pārmaiņas , bet ir vajadzīga papildu rīcība, lai pielāgotos to radītajai ietekmei.
Ir skaidrs, ka meža resursiem ir ļoti nozīmīga loma klimata regulācijā, tāpēc ir svarīgi izprast, kā klimata izmaiņas ietekmēs mežu un mežsaimniecību un kādai ir jābūt mežsaimniecībai, lai tā būtu noturīga pret izmiaņāmun sniegtu labumu pārmaiņu mazināšanā.
Eiropas Meža īpašnieku konfederācija (CEPF), paužot pozīciju jaunās pielāgošanās stratēģijas izstrādes procesā uzsver, ka mežos ir nozīmīgs potenciāls klimata izmaiņu mazināšanai. Atbildīgās organizācijas tiek aicinātas savos dokumentos uzsvērt aktīvi apsaimniekotu mežu lomu pielāgošanās stratēģijā un ietekmes mazināšanā, konkrēti norādot uz šādiem pasākumiem:
- Uzsvērt oglekļa dioksīda uzglabāšanas potenciālu koksnes produktos, kā arī klimata izmaiņu mazināšanu aizstājot fosilos izejmateriālus un enerģiju ar aktīvāku koksnes un tās produktu izmantošanu.
- Palielināt CO2 piesaisti ar aktīvu meža apsaimniekošanu un jaunu mežu veidošanu;
- Pielāgot meža apsaimniekošanas praksi, lai meži būtu noturīgāki mainīgos klimatiskos apstākļos.
Nenoliedzami, klimata izmiaņas ietekmē arī mežsaimniecību. Pēdējo gadu karstās vasaras skaidri parāda, ka globālā sasilšana rada vairāk meža ugunsgrēku, kas noposta aizvien lielākas meža platības. Turklāt meža ugunsgrēki ir drauds ne vien klimatam, videi un bioloģiskajai daudzveidībai, bet tie arī apdraud cilvēku dzīvības lauku apvidos. Meža īpašnieki un apsaimniekotāji aizvien biežāk ziņo arī par citām dabas parādību ietekmēm - vētras, kaitēkļu populācijas savairošanās un ilgstoši sausuma un karstuma periodi, un nākotnē šīs ietekmes palielināses.
Risinājums, lai pretotos šīm negatīvajām tendencēm ir ilgtspējīga adaptīva meža apsaimniekošana, kas rada sinerģiju starp klimata ietekmes mazināšanu un pielāgošanās vajadzībām. Meža nozare palīdz mazināt klimata izmaiņas aizstājot fosilos izejmateriālus un enerģiju ar koksnes biomasu, nodrošinot mežu augšanu kā arī pārējās meža funkcijas. Turklāt, attīstot tirgu tehnoloģiskai koksnei, tādi klimata ietekmes mazināšanas pasākumi kā regulāra kopšana, būs ekonomiski pievilcīgāki meža īpašniekiem ar ilgtermiņa pozitīvu ietekmi uz mežu dzīvotspēju un veselību.
Šajā brīdī gan ir svarīgi ņemt vērā katras valsts apstākļus un zināšanas. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta SILAVA pētnieki ir noskaidrojuši, ka mežaudzes kļūst ievērojami vairāk pakļautas vēja riskam dažus gadus pēc krājas kopšanas cirtes veikšanas, kamēr koka vaiangs, stumbrs, sakņu sistēma nostabilizējas pec izmaiņām. Līdz ar to īpašniekiem ir rūpīgi jāplāno gan sugu izvēle, gan stādīšanas biezība, gan kopšanas intensitāte, lai mežaudze jau no paša sākuma veidotos noturīga.
Politikas dokumentiem arī nevajadzētu baidīties no ilgtermiņa plānošanas un attiecīgi rezultātu sasniegšanas atbilsotši mežsaimniecības plānošanas ilgumam. Piemēram, šāda diskusija ir par 2030.gada emisiju mazināšanas un CO2 piesaistes mērķu sasniegšanu. Rosinot mazāku aktivitāti mežsaimniecībā varētu sasniegt CO2 piesasites mērķus, jo šobrīd mežā esošā koksnes apjoms tur paliktu un būtiski nesamazinātos, kas ļautu sasniegt uz 2030.gadu nospraustus mērķus. Taču ir viens BET. Meža augšanas sākumā neveidojot noturīgi mežaudzi, ko dara ar aktīvas mežsaimniecības paņēmieniem, tiks palaistas garām iespējas sasniegt nākamo desmitgažu mērķus attiecībā uz produktīvu un noturīgu mežaudžu veidošanu. Mērķiem vajadzētu būt pragmatiskiem nevis politiskiem.
Augusta vidū CEPF rīkotajā startautiskajā vebinārā speciālisti stāstija par pieredzi dažādās valstīs attiecībā uz mežsaimniecības modelēšanu pie dažādiem klimata sasilšanas scenārijiem. Francijas pētnieki veic pētījumus par sugu izvēli konkrētos augsnes tipos pie 3 dažādiem temperatūras izmaiņu scenārijiem. Ja temperatūra kāpj par 2⁰ C, tad ir jāmaina mežsaimniecības prakse, piemēram stādīšanas biezība, vecuma struktūra. Ja t palielinās vairāk kā par 3⁰C, tad ir jāmaina koku sugas. Pētnieki no Bavārijas pētnieki ir secinājuši, ka pēdējo 70 gadu laikā gaisa temperatūra vasarā ir palielinājusies par 1,7 grādiem vidēji. Temperatūras ekstrēmi rada sausuma periodus vasarā, kas rada meža ekosistēmai stresu un tam ir ietekme uz meža veselību, augšanu un sugu jūtīgumu pret klimata ekstrēmiem. Pārstāvis no Eiropas Meža institūta Meža ģenētisko resursu programmas stāstīja par meža reproduktīvā materiāla izvēles iespējām noturīgu mežaudžu veidošanā. Atzīstot, ka vietējais reproduktīvais materiāls ir vislabākais, pie noteiktiem klimata scenārijiem ir rekomendējams pētīti provenienču maiņu piemērotību. Latvijā tas varētu izpausties kā Kurzemes izcelsmes stādu stādīšana Vidzemē un Latgalē.
Vebinārā apdrošināšanas kompānijas Länsförsäkringar AB pārstāvis no Zviedrijas iepazīstināja ar uzņēmuma pieredzi un secinājumiem meža apdrošināšanā. Kompānija ir izmaksājusi nopietnas kompensācijas gan par 2005.gada vētras postījumiem, gan par 2014.gada ugunsgrēku sekām. Kā apdrošinātāji, viņi spēj novērtēt, kādi meži un kādi pasākumi mazina riskus mežsaimniecībai. Piemēram, lai mazinātu vētras postījumu riskus svarīgi ir šādi faktori: savlaicīgi veiktas jaunaudžu un krājas kopšanas cirtes, meža tipam atbilstoša koku sugu izvēle, samazināts galvenās cirtes vecums, jauktu koku audzes, dažāda vecuma audzes. Ugunsgrēku risku mazināšanai svarīgi ir ceļu tīkls mežā, dažādu sugu un vecumu koku sastāvs, augsnes mitrums un meža tipam atbilstošs koku sugu sastāvs. Šī pieredze no Zviedrijas ir vērtīga ar to, ka tā ir kā trešās puses novērtējums par meža noturību pret riskiem, turklāt to ir iespējams veidot ar zināšanās balstītiem lēmumiem.
Līdz šī gada augusta vidum notika jaunās pielāgošanās stratēģijas publiskā apspriešana, kurā ieinteresētās puses varēja paust savus viedokļus. Latvijas mežsaimniekiem ir pieejamas pētnieku sniegtās zināšanas, kas jāievieš praksē šodien, lai sasniegtu vēlamos rezultātus nākotnē.
Rakstu sagatavoja:
Aiga Grasmane
